Saglabājiet līdzsvarotu viedokli par mūziku
MŪZIKAS industrija mūsdienās dod pasakainu peļņu. Gan populāri mūziķi, gan viņu aģenti no tās gūst ievērojamus ienākumus. Tomēr par daudziem spožiem mūziķiem ir zināms, ka viņi ir bijuši nelaimīgi, miruši pāragrā nāvē vai izšķīrušies par pašnāvību. Tāpat ir daudz pierādījumu, ka pastāv mūzikas veidi, kas cilvēku morāli, emocionāli un garīgi degradē un pamudina uz vardarbīgu un sabiedrībai bīstamu uzvedību.
Taču mums jāizveido līdzsvarots viedoklis par mūziku. Kaut arī šajā mākslas jomā ir radīts daudz slikta un kaitīga, ir mūzika, kas var bagātināt cilvēka dzīvi un ienest tajā daudz prieka un gandarījuma. Tā var radīt emocionālu un garīgu pacēlumu. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem.
Bībelē ietvertie 150 psalmi ir literārs meistardarbs — to vidū ir gan liriski dzejoļi, gan garīgas dziesmas un lūgšanas. Mūsdienās tie ir pārtulkoti un tiek ar prieku lasīti vairākos simtos valodu. Taču senie ebreji ne tikai lasīja psalmus — viņi tos dziedāja. Turklāt bieži viņi dziedāja ar brīnišķīgu muzikālo pavadījumu — tas bija iespaidīgs veids, kā vārdos izteikto domu par Dieva Jehovas gudrību sasaistīt ar emocijām, ko spēja izraisīt īpaši apmācītu dziedātāju priekšnesums. Senebreju mūziku nekādi nevarēja nosaukt par pārāk vienkāršu vai pat primitīvu. Tā bija mākslinieciski daudz augstvērtīgāka un stila ziņā daudz izkoptāka par apkārtējo tautu mūziku.
Vēlāk pirmā gadsimta kristieši dziedāja psalmus un citas garīgas dziesmas, lai slavētu Dievu un atrastu mierinājumu emocionāli saspringtos brīžos. Tādā veidā mūzika bagātināja viņu dzīvi. Turklāt, dziedot garīga satura dziesmas, viņi vēl pamatīgāk nostiprināja savā sirdī zināšanas par Dievu, kas viņiem deva vadību dzīvē. (Mateja 26:30; Apustuļu darbi 16:25.)
Senie grieķi uzskatīja, ka mūzika veido cilvēka personību un palīdz tam pilnveidoties. Mūsu gadsimtā uzsvars izglītībā tiek likts uz zinātni, ekonomiku un loģiku, bet emociju izkopšanai ar mākslas palīdzību bieži tiek pievērsts pavisam maz uzmanības.
Saglabājiet līdzsvarotību
Labas mūzikas klausīšanās var cilvēku labvēlīgi ietekmēt un sagādāt daudz patīkamu brīžu. Taču vēl lielāks prieks rodas, spēlējot kādu mūzikas instrumentu vai dziedot kopā ar draugiem. Muzikālas iemaņas paver plašas iespējas iegūt dziļu prieku.
Protams, tāpat kā ar visu citu labo, arī nododoties šim izklaides veidam, ir nepieciešama mērenība, spriestspēja un apdoma. Tas attiecas ne tikai uz mūzikas veida izvēli, bet arī uz to, cik daudz laika mēs pavadām, klausoties mūziku vai spēlējot kādu mūzikas instrumentu.
Ja jūs jūtat, ka noteikta stila mūzika sāk slikti ietekmēt jūsu emocijas, rīcību un attiecības ar citiem cilvēkiem, izvēlieties citu. Pasargāt savas ausis nozīmē pasargāt savas emocijas, kas savukārt nozīmē pasargāt savu sirdi un prātu.
Sevišķi tas ir sakāms par dziesmu vārdiem. Tie var sākt jūs veidot pēc to gribas, kuru pasaules uztvere un morāles normas atšķiras no jūsējām un kuri propagandē bezdievīgu un amorālu dzīvesveidu. Gadās, ka jau pats dziesmas nosaukums izraisa pavisam nevēlamas jūtas.
Visiem, kas grib būt patīkami Dievam, viņa Rakstos, Bībelē, ir pamudinājums ”nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums [”svētā kalpošana ar saprātu”, NW]”. (Romiešiem 12:1.) Mūsu emocijas ir daļa no šī ’dzīvā upura’. Tāpēc, ja mēs kādreiz jūtam, ka mūzikas spēka ietekmē mūsu emocijas sāk ņemt virsroku pār skaidro saprātu un sāk nevēlami iespaidot mūsu rīcību, — tas nozīmē, ka ir pienācis laiks mainīt mūsu muzikālo gaumi. Atcerēsimies: mūzika spēj ietekmēt mūsu sirdi un prātu kā uz labu, tā arī uz sliktu.
[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]
Mūzika veicina attīstību
”Pētījumi liecina, ka regulāra labskanīgas mūzikas klausīšanās palielina zīdaiņa spējas mācīties. Diemžēl daudzās mājās šāda mūzika nekad neskan.” (Audio, 1999. gada marts.)