Mūzikas spēks

”Vienīgi mūzika ar savu pēkšņo valdzinājumu spēj savaldīt tramīgās domas un nomierināt satraukto prātu.”

ŠOS vārdus var lasīt Viljama Kongrīva Hymn to Harmony (Himna harmonijai), kas ir sacerēta aptuveni pirms 300 gadiem. Vēl vairākus gadsimtus pirms tam kāds no senajiem grieķiem izteica domu: ”Vai audzināšana ar mūziku un daiļajām mākslām nav tāpēc tik svarīga, ka ritms un harmonija dziļi iespiežas dvēselē, tur labi iesakņojas?”

Par mūzikas spēcīgo ietekmi ir pārliecinājušies ne mazums vecāku, kas ir novērojuši, cik īgni un nelaipni kļūst viņu pusaugu bērni pēc tam, kad ilgstoši ir klausījušies smago metālu. Par to pašu liecina arī notikumi trīsdesmito un četrdesmito gadu Vācijā, kad nacisti atskaņoja pacilājošus maršus, lai sagatavotu plašus cilvēku pūļus Ādolfa Hitlera hipnotizējošajām runām.

Bez šaubām, mūzika var iespaidot prātu un sirdi un var tikt izmantota, lai ietekmētu cilvēku vai nu uz labu, vai sliktu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka noteikta veida mūzika sekmē mazu bērnu intelektuālo un emocionālo attīstību. Interesanti, ka pat cilvēki, kas stostās, reizēm spēj nodziedāt teikumus, ko viņi nespēj izrunāt.

Entonijs Stors savā grāmatā Music and the Mind raksta par to, cik apbrīnojami mūzika var ietekmēt cilvēkus, kam kādas neiroloģiskas saslimšanas dēļ ir kustību traucējumi. Stors apraksta gadījumu ar kādu pacienti: ”Viņa atradās [Parkinsona] slimības izraisītajā sastinguma stāvoklī, un jebkādi mēģinājumi no tā atbrīvoties bija nesekmīgi, līdz viņai izdevās atsaukt prātā melodijas no savas jaunības. Tajos brīžos spējas kustēties pēkšņi atgriezās.”

Pamats uztraukumam

Tātad mūzikai piemīt spēks, kas cilvēkus var ietekmēt labvēlīgi. Taču pastāv arī risks, ka, nonākot ļaunu un alkatīgu cilvēku rokās, tā var kļūt par nāvējošu ieroci. Ir izdarīti pētījumi, kas pierāda, ka starp sabiedrībai bīstamu uzvedību un noteiktiem mūzikas veidiem pastāv tieša saistība.

Žurnālā Psychology of Women Quarterly par to ir teikts: ”Ir pamats domāt, ka rokmūzikas videoklipu skatīšanās var atstāt tādu pašu iespaidu kā pornogrāfiska materiāla skatīšanās, jo, kā liecina fakti, vīrieši, kas skatījās vardarbīga satura rokmūzikas videoklipus, pret sievietēm mēdza izturēties daudz cietsirdīgāk un asāk nekā vīrieši, kas skatījās videoierakstus, kuros vardarbības nebija.”

Mūzikas ietekmei ir pakļauti ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Iepriekšminētajā žurnālā tālāk ir teikts: ”Gan vīrieši, gan sievietes var pārņemt šajās dziesmās pausto uzskatu par sievietes mazvērtību.”

Tāpat žurnālā Sex Roles var lasīt: ”Kādā nesen veiktā pētījumā.. ir konstatēts, ka pusaudzes, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm un aizraujas ar mūzikas videoklipiem, bieži dzīvo pēc vaļīgiem morāles principiem seksuālās uzvedības jomā.” Noklausījies vairākas dziesmas no kāda repa dziesmu albuma, kāds apgabala tiesnesis Amerikas Savienotajās Valstīs nolēma, ka dziesmu klaji seksuālā un vardarbīgā satura dēļ šis albums ”ir uzskatāms par piedauzīgu”.

Vai tiesneša lēmums bija pārspīlēts? Nebūt nē. Kā ir secināts žurnālā Adolescence, ”gan paši pusaudži, gan viņu vecāki atzīst, ka to pusaudžu dzīvē, kas klausās smago metālu un repu, problēmu ir ievērojami vairāk”. Šīs problēmas ir saistītas ar viņu ”agresīvo un kaitniecisko uzvedību” un sliktajām sekmēm mācībās.

Kopsakarība starp atsevišķiem mūzikas veidiem un seksu, pašnāvībām un sabiedrībai bīstamu uzvedību ir pārliecinoši pierādīta. Bet vai tas nozīmē, ka visa veida mūzika cilvēkus ietekmē negatīvi? Izlasiet, kas par to ir teikts nākamajos rakstos.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Mūzika var ietekmēt sirdi un prātu vai nu uz labu, vai sliktu