Kad lietus nelīst un nelīst
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ
SAUSUMS, kas pagājušajā gadā piemeklēja Brazīlijas ziemeļaustrumu apgabalus, nodarīja lielus postījumus. Kā bija rakstīts žurnālā Veja, simtiem tūkstošu Brazīlijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāju jeb nordestinos nonāca situācijā, kad viņu izdzīvošana ”bija atkarīga no lietus, kas nelija un nelija”. Izdega rīsu, pupu un kukurūzas lauki, un iestājās tik liels bads, kāds pēdējos 15 gados nebija pieredzēts. Dažviet pat sāka pietrūkt dzeramā ūdens.
Brazīliešiem sausums nav nekas jauns. 1877. gadā, kad šajā valstī iestājās vēl nebijuša apmēra sausums, apmēram 500 000 brazīliešu nomira bada nāvē. Tajā laikā Brazīlijas imperators Pedru II apzvērējās atrisināt sausuma problēmu, pat ja tādēļ viņam būtu jāpārdod pēdējais viņa kroņa dārgakmens. Tas notika vairāk nekā pirms 100 gadiem, taču problēma joprojām pastāv. Kad pagājušajā gadā atkal iestājās sausums, tika prognozēts, ka no tā varētu ciest aptuveni desmit miljoni cilvēku 1209 pilsētās pa visu Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionu.
Kristīgie brāļi ir gatavi palīdzēt
Tiklīdz ziņas par sausumu sasniedza šīs valsts Sargtorņa biedrības filiāli, brāļi sāka aktīvi rīkoties. Pirmie štati, uz kuriem tika nosūtīti ceļojošie pārraugi, lai noskaidrotu brāļu apstākļus un vajadzības, bija Baijas, Paraibas, Pernambuku, Piaui un Searas štats, jo tajos situācija bija īpaši smaga. Izrādījās, ka šajā teritorijā ir apmēram 900 liecinieku un Bībeles skolnieku, kas atrodas galējā trūkumā. Daļa no viņiem pārtika tikai no jamsa, citiem bija palikuši vienīgi rīsi. Kādai ģimenei pārtika bija izsīkusi pilnībā — viņi brokastīs, pusdienās un vakariņās dzēra pienu. Kāda kristiete, kas slimo ar vēzi, bija spiesta pārdot savu gultu, lai varētu nopirkt nedaudz ēdamā. Kad kristīgie brāļi ar palīdzības sūtījumiem ieradās vēl kādā ģimenē, tās locekļi pastāstīja, ka tikko bija ieturējuši, pēc viņu domām, pēdējo maltīti.
Lai izdalītu brāļiem pārtiku un citas nepieciešamās lietas, bez kavēšanās tika noorganizētas palīdzības komitejas. Liecinieki no Resifi un citām kaimiņpilsētām deva dāsnus ziedojumus, lai atbalstītu trūkumā nonākušos brāļus. Un, kad noskaidrojās, ka visu brāļu vajadzības vēl nav apmierinātas, savu palīdzību piedāvāja arī kristieši no Riodežaneiro. Ātri vien Riodežaneiro liecinieki sagādāja 34 tonnas pārtikas un saziedoja līdzekļus, lai palīdzības sūtījumus varētu nogādāt līdz 2300 kilometru tālajai Resifi pilsētai.
Piaui un Paraibas štata galvaspilsētās pavisam īsā laikā tika savāktas sešas tonnas pārtikas. Valstības zāle, kas atrodas Fortalezas pilsētā, uz neilgu laiku tika izveidota par ziedotās pārtikas noliktavu. Taču bija kāda problēma. Kā nogādāt pārtiku līdz brāļiem, kam tā nepieciešama? Kāds vīrietis, kas nebija Jehovas liecinieks, laipni piedāvāja savu kravas automašīnu. Bet bija vēl kāda problēma — automašīnas, kas veda pārtiku un citas lietas, mēdza apturēt un aplaupīt. Vai izdosies saziedotās mantas nogādāt līdz galam? Liecinieki nolēma mēģināt. Pilni paļāvības uz Jehovu, viņi salika kravas mašīnā pārtiku un devās uz sausuma skarto apgabalu. Viss noritēja gludi, un brāļi ar pateicību saņēma nosūtītās lietas.
Prieks palīdzību dot un prieks to saņemt
Liecinieki, kas palīdzēja saviem brāļiem, bija ļoti priecīgi par iespēju to darīt. Kāds draudzes vecākais, kas dzīvo Sanpaulu, sacīja: ”Iepriekšējo reizi, kad šajā rajonā bija bads, mēs netikām uzaicināti ziedot pārtiku. Mēs esam no sirds pateicīgi, ka šoreiz uzaicinājumu saņēmām.” Liecinieki no Fortalezas rakstīja: ”Mums ir liels prieks, ka varam palīdzēt mūsu brāļiem, un sevišķu gandarījumu mums sniedz apziņa, ka ar savu rīcību mēs iepriecinām Jehovas sirdi. Mēs neesam aizmirsuši vārdus no Jēkaba 2:15, 16.” Šajos Bībeles pantos ir teikts: ”Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ”Ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību,” bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?”
Vairāki liecinieki ziedotajai pārtikai bija pievienojuši klāt uzmundrinošas zīmītes. Vienā šādā zīmītē bija sacīts: ”Neaizmirstiet solījumu, kas rakstīts Psalmā 72:16, par to, ka drīzumā Dieva jaunajā pasaulē pārtikas būs papilnam.” Nav nemaz jāpiebilst, ka trūkumā nonākušie liecinieki bija bezgala pateicīgi par brāļu izrādīto laipnību. Kāds liecinieks, kura ģimene bija saņēmusi tik ļoti nepieciešamo palīdzību, ar atzinību rakstīja: ”Mēs ar ģimeni brāļu rīcībā redzam nepārprotamu mūsu žēlsirdīgā Dieva un Tēva, Jehovas, mīlestības apliecinājumu un viņa organizācijas rūpes par mums — tās locekļiem. Tagad mēs jūtamies vēl tuvāki Dievam un viņa tautai.”
Galīgs atrisinājums
Lai cik tas būtu paradoksāli, Brazīlijas ziemeļaustrumu rajonos nepastāv ūdens trūkums — šajā teritorijā ir bagāti pazemes ūdens krājumi. Ja tos varētu padarīt visiem pieejamus, zeme būtu ļoti ražīga.
Taču pienāks diena, kad sausuma problēma, kas tik ļoti nomocīja imperatoru Pedru II, tiks pilnībā atrisināta. Tas notiks laikā, kad Dieva Valstība ar tās ķēniņu Jēzu Kristu atrisinās visas pasaulē pastāvošās problēmas un arī parūpēsies, lai neviens vairs neciestu badu. Tajā laikā piepildīsies Jesajas pravietojums, ko viņš izteica par sausuma izmocītu zemi: ”Ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu.” (Jesajas 35:1, 2, 6, 7.)
[Papildmateriāls/Attēli 15. lpp.]
”Darīsim labu visiem”
Apustulis Pāvils kristiešiem ieteica: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Nesenais sausums Brazīlijas Jehovas lieciniekiem deva labu iespēju izmantot šo padomu. Viņi sniedza palīdzību ne tikai saviem ticības biedriem, bet arī daudziem citiem. Starp cilvēkiem, kas iepriekš bija pretojušies Jehovas liecinieku darbībai, bija tādi, kurus brāļu rīcība pamudināja mainīt savas domas par lieciniekiem.
Piemēram, pirms kāda laika kāda sieviete sāka studēt ar Jehovas lieciniekiem Bībeli, bet viņas vīram tas ļoti nepatika. Pamazām sieviete uzzinātajā sāka dalīties ar citiem. Kad sausuma dēļ šī ģimene nonāca galējā trūkumā, pie viņiem ieradās vietējie liecinieki un atnesa pārtiku. Tas vīrieti tik dziļi iespaidoja, ka viņš nolēma izdarīt kaut ko tādu, ko bija nosolījies nekad nedarīt, — apmeklēt sapulci Valstības zālē. Kaut arī šis vīrietis joprojām nebija pilnīgi pārliecināts, ka Bībele ir Dieva iedvesmota, viņš piekrita sākt mājas Bībeles nodarbības.
Liecinieki no cita apgabala stāstīja: ”Mēs bijām pārsteigti, ka palīdzības sūtījumi pienāca tik drīz. Atvestās pārtikas bija daudz vairāk, nekā bijām gaidījuši. Kad bijām apgādājuši mūsu brāļus un viņu ģimenes, pārtikas vēl atlika pietiekami, lai parūpētos par Bībeles skolniekiem, viņu radiniekiem un liecinieku kaimiņiem.”
Kādā ciematā liecinieki bija iedevuši saiņus ar pārtiku vairākiem saviem kaimiņiem. Kāda mājsaimniece ar pateicību esot sacījusi: ”Jūs patiešām rīkojaties tā, kā ir mācījis Jēzus, — jūs dodat, negaidīdami atlīdzību.”
[Attēls 14. lpp.]
Sausuma sekas
[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]
UN/DPI Photo by Evan Schneider