Kas notiek pasaulē
Ko izraisa troksnis
Indijā iedzīvotāju skaits tuvojas vienam miljardam. Kā izteicās kāda Čandigaras institūta profesors Dr. S. Menns, desmitajai daļai, t.i., gandrīz 100 miljoniem, ir pavājināta dzirde. Uzstādamies Indijas Otorinolaringologu asociācijas ikgadējās konferences atklāšanā, Dr. S. Menns šajā problēmā vainoja troksni no automobiļu signālierīcēm, dažādiem motoriem, iekārtām un lidmašīnām. Lielā mērā var vainot arī troksni, ko rada svētkos populārā uguņošana. Piemēram, Dasera svētkos Indijā visur izveido milzīgus hinduisma mitoloģisko varoņu tēlus, kas ataino ļaunos spēkus sabiedrībā, tos piebāž ar simtiem petaržu un tad aizdedzina — protams, atskan briesmīgs troksnis. Šiem svētkiem seko piecu dienu ilgie Divālī svētki, kuru laikā sprāgst miljoniem petaržu.
Nelielas lietus mežu platības
”Medības, koku ciršana un ugunsgrēki nav vienīgie, kas apdraud augus un dzīvniekus,” ziņots Brazīlijas laikrakstā Jornal do Commercio. Augu un dzīvnieku sugām draud iznīcība arī tad, ja, izcērtot mežu, atstāj atsevišķas, nelielas platības neizcirstas. Kā sacīja brazīliešu agronomijas speciālists Marselu Tabarelli, daudzu nenocirsto meža gabalu platība ir mazāka par 10 hektāriem. ”Tik mazas platības nav piemērotas lielajiem zīdītājiem,” uzsver M. Tabarelli. Viens iemesls ir tas, ka ”tiek izjaukta dzīvnieku normālā izplatība un traucēta migrācija”. Tāpēc dzīvnieku un augu ”populācijas samazinās”. Piemēram, lūk, kas notiek ar tādiem meža putniem kā tukāniem. M. Tabarelli atzīmē: ”Lai gan tukāni vēl arvien ir sastopami, iespēja, ka tie spēs izdzīvot, ir ļoti maza.”
Ja tēvi interesējas par dēliem, dēli ir laimīgi
Tēviem, kas interesējas par savu dēlu raizēm, skolas gaitām un attiecībām ar citiem cilvēkiem, dēli ir ”enerģiski un optimistiski jaunieši, kas raugās nākotnē ar cerībām un paļāvību”, vēstī Londonas laikraksts The Times. Pētījumā, kas tika vadīts projekta Rītdienas cilvēks ietvaros, piedalījās 1500 zēnu un jauniešu vecumā no 13 līdz 19 gadiem, un tajā noskaidrojās: vairāk nekā 90 procentiem zēnu, kuru tēvi veltī viņiem laiku un aktīvi interesējas par viņu sekmēm, ”bija augsta pašcieņa, viņi jutās laimīgi un droši”. Savukārt 72 procentiem zēnu, kam likās, ka tēvi ļoti maz interesējas par viņiem vai pat neinteresējas nemaz, ”bija zema pašcieņa, un tāpat pastāvēja lielāka iespēja, ka viņi kļūs nomākti, ka viņiem nepatiks mācīties un ka viņi nonāks policijas uzmanības lokā”. Edriena Kaca, kas darbojas projektā Rītdienas cilvēks, norāda, ka patiesībā laikam, ko tēvs pavada kopā ar dēlu, nemaz nav jābūt ilgam. Viņa apgalvo: ”Galvenais — bērnam jājūtas vajadzīgam, mīlētam un jājūt, ka viņu uzklausa.”
Lasīšana gultā zem segas
Lasīšana zem segas nelielā apgaismojumā kaitē bērna acīm, rakstīts Vācijas biļetenā Apotheken Umschau, kas veltīts veselības jautājumiem. Tībingenes universitātē pētījumā ar cāļiem tika konstatēts: ja skatīšanās ir kaut nedaudz apgrūtināta un apgaismojums ir vājš, tiek iespaidota acs ābola augšana. Ja bērns lasa gultā zem segas, tad ir apgrūtināta skatīšanās, jo grāmata atrodas pārāk tuvu acīm un acis nevar pareizi pielāgoties, un ir arī ļoti vājš apgaismojums. ”Daudzās paaudzēs pusaudži, apbruņojušies ar kabatas lukturīšiem, savas mīļākās grāmatas aizgūtnēm ir lasījuši gultā zem segas, un tā viņi ir likuši pamatu ne tikai savai literārajai izglītībai, bet arī tuvredzībai,” teikts biļetenā.
Tvaika lokomotīvju atgriešanās?
Dzelzceļa entuziasti ar nostalģiju domā par iespaidīgajām agrāko laiku tvaika lokomotīvēm. Lai gan tās zemā lietderības koeficienta un izraisītā apkārtējās vides piesārņojuma dēļ praktiski vairs netiek lietotas, Šveices lokomotīvju rūpnīcas inženieris Rožē Vallers uzskata, ka tvaika enerģijai ir spoža nākotne. Astoņas no viņa kompānijas zobratu dzelzceļa tvaika lokomotīvēm jau pašlaik brauc pa Alpiem, ziņots laikrakstā Berliner Zeitung, un R. Vallers nesen ir pārveidojis vecu tvaika lokomotīvi, lai tā varētu braukt pa parastajām sliedēm. Pārbūvētā lokomotīve tiek darbināta nevis ar akmeņoglēm, bet ar vieglo naftu, tāpēc mazāk tiek piesārņota vide. Tai ir arī rullīšu gultņi, kas samazina berzi, un laba izolācija, lai enerģijas zudums un laiks, kurā tiek iegūta vajadzīgā temperatūra, būtu minimāli. R. Vallers saka: ”Tā ir daudz lētāka un videi nekaitīgāka nekā dīzeļlokomotīves.”
Mācās smaidīt
Japānā, kur parasti lepojas ar labu apkalpošanu, aizvien vairāk kompāniju ”sūta savus darbiniekus mācīties, kā būt laipnākiem”, teikts laikrakstā Asahi Evening News. ”Kompānijas uzskata, ka smaidi, smiešanās un joki ir lēts un labs veids, kā veicināt preču noietu ekonomikas panīkuma laikā.” Vienā no šādām skolām cilvēki sēž spoguļu priekšā un smaida — ”cenšas radīt vispievilcīgāko smaidu”. Viņiem iesaka domāt par vismīļāko cilvēku. Instruktori viņiem palīdz atslābināties, jo tad smaids iznāk dabisks. Turklāt daži uzņēmumi sūta savus darbiniekus saņemt pasūtījumus ātrās apkalpošanas restorānos, kuru darbinieki ir mācīti nepārtraukti smaidīt. Vai smaidīšana palīdz darbā? Kā bija sacīts minētajā laikrakstā, kāda kosmētisko līdzekļu firma, kas bija sūtījusi darbiniekus — vairāk nekā 3000 — smaidīšanas kursos, tajā gadā pārdeva par 20 procentiem vairāk preču. Kāda darbiniece norādīja, ka kursu apmeklēšana uzlaboja arī vispārējo gaisotni darbā. ”Ir jauki redzēt smaidīgus priekšniekus,” viņa teica.
Agrīna diagnostika glābj dzīvību
”Vēža ārstēšanā galvenais ir tā atklāšana jau laikus,” teikts ziņojumā, kas publicēts laikrakstā Times of Zambia. Diemžēl dažviet Āfrikā ļoti daudzi cilvēki, kuru precīzs skaits nav zināms, mirst ar vēzi, ko ir bijis iespējams atklāt jau agrīnajā stadijā, ja viņiem būtu veikta medicīniskā apskate. Sievietēm visbiežāk attīstās dzemdes kakla vēzis un krūts dziedzera vēzis. Vīriešiem biežāk izveidojas priekšdziedzera vēzis un zarnu vēzis. Tāpēc Zambijas Centrālā veselības pārvalde iesaka iedzīvotājiem griezties ārstniecības iestādēs, lai viņiem tiktu veiktas profilaktiskās apskates. Times of Zambia bija rakstīts, ka vēža atklāšana agrīnajā stadijā ”nozīmē, ka gan slimniekam, gan viņa ģimenes locekļiem būs jāpiedzīvo mazāk sāpju. Turklāt tad ārsti jau laikus var sākt ārstēšanu.”
Mehāniskā slaucēja
”Slaukšana divreiz dienā nesakrīt ar govju dabisko režīmu,” saka Sjū Spensere, kas kopā ar līdzstrādniekiem radījusi robotu govju slaukšanai. Pēc S. Spenseres vārdiem, ja govīm pierietējis tesmenis un tās netiek slauktas, govis var sākt klibot un tām var attīstīties dažādas slimības. Ko tad govis var iesākt, ja vēlas, lai tās izslauc, bet nav vēl pienācis slaukšanas laiks? Talkā var nākt robots! To jau izmanto kādā Zviedrijas fermā, bija rakstīts žurnālā New Scientist. Kad govis jūt, ka tesmenis pierietējis, tās var ieiet kūtī, kur atrodas robots. Ikvienai no ganāmpulka 30 govīm ir kakla siksna ar elektronisku ierīci, lai īpaša sistēma varētu pazīt govi. Ja govs patiešām jāslauc, tad atveras vārti uz slaukšanas steliņģi. Tur slaukšanas robota lāzervadāmā mehāniskā roka maigi satver govs pupus un piestiprina tiem slaukšanas aparātu.
Eiropā samazinās dzimstība
”Pagājušā gadā dzimstības līmenis Eiropas Savienības valstīs ir bijis zemākais kopš Otrā pasaules kara laikiem,” ziņots Vācijas laikrakstā Süddeutsche Zeitung. Eiropas Savienības statistikas pārvalde Eurostat darīja zināmu, ka 1998. gadā ES valstīs nāca pasaulē četri miljoni bērnu, bet 60. gadu vidū — seši miljoni katru gadu. Vidēji ES valstīs 1000 iedzīvotājiem dzimst 10,7 bērni. Kurā valstī dzimstības līmenis ir viszemākais? Kā izrādās, Itālijā, lai gan Romas katoļu baznīca noliedz pretapaugļošanās līdzekļu lietošanu. Itālijā 1000 iedzīvotājiem nāk pasaulē tikai 9,2 bērni. Īrijā dzimstības līmenis ir visaugstākais — 14,1 bērns 1000 iedzīvotājiem.
Kopīgas maltītes
Daudzās zemēs vecāki ir neapmierināti, ka bērni reti ēd kopā ar viņiem un labprātāk izvēlas kaut ko uz ātru roku iekost kafejnīcās. Bet Francija acīmredzot ir izņēmums. Pēc Francijas laikraksta La Croix ziņām, nesenā pētījumā noskaidrojās, ka 84 procenti franču ģimeņu vakariņo kopā. Turklāt, saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, 95 procenti bērnu vecumā no 12 līdz 19 gadiem uzskata, ka kopīgajās ģimenes ēdienreizēs valda patīkama gaisotne. Speciālisti uzsver, ka ir būtiski, lai ģimene kopīgi ieturētu maltītes. Dr. Fransuā Bodjē no Francijas Veselības izglītības centra atzīmē: ”Ēdienreize ir ne tikai laiks ēšanai, bet arī laiks sarunām, un tas ir īpaši svarīgi.”