Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • g99 22.8. 26.—27. lpp.
  • Zemesriekstu sviests afrikāņu ikdienā

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Zemesriekstu sviests afrikāņu ikdienā
  • Atmostieties! 1999
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • Zemesriekstu audzēšana
  • No zemesriekstiem līdz zemesriekstu sviestam
  • Zemesrieksts — necils, taču populārs augs
    Atmostieties! 2003
  • Patiesības meklējumi
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (izplatīšanai) 2020
  • Saturs
    Atmostieties! 2003
Atmostieties! 1999
g99 22.8. 26.—27. lpp.

Zemesriekstu sviests afrikāņu ikdienā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKĀ

RIETUMU zemēs zemesriekstu sviestu parasti tikai ziež uz maizes. Taču dažās Āfrikas valstīs zemesriekstu sviestam ikdienā ir daudz lielāka nozīme. Kāpēc tā var teikt?

Āfrikas centrālajā daļā daudziem iecienītiem ēdieniem pievieno zemesriekstu sviestu. Tur, tāpat kā citos ekonomiski atpalikušos rajonos, bieži vien ir grūti dabūt miltus un kukurūzas cieti, ar ko uztumēt sautējumus un mērces. Tāpēc tos parasti aizstāj ar zemesriekstu sviestu.

Bet nemaz nav tik vienkārši vietējā pārtikas veikalā nopirkt uzreiz veselu burku zemesriekstu sviesta. Tas ir diezgan dārgs, un veikalā to pārdod tējkarotēm. Šī iemesla dēļ daudzas afrikānietes zemesriekstu sviestu gatavo pašas. Ir interesanti uzzināt, kā viņas to dara. To, kas rakstīts tālāk, varēja uzzināt, sarunājoties ar vairākām afrikānietēm.

Zemesriekstu audzēšana

Pēc visa spriežot, zemesrieksti nav grūti audzējama kultūra. Grūtākais darbs ir augsnes sagatavošana. To dara lietus sezonas sākumā, kad zeme vēl arvien ir sausa un cieta. Aprīlī tiek iesētas sēklas, un, ja agri uznāk lietus, ”riekstus” var novākt augusta beigās vai septembra sākumā.

Zemesrieksti patiesībā nemaz nav rieksti, bet pupām līdzīgas sēklas, jo šis augs pieder pie tauriņziežu dzimtas. Zemesrieksti neaug kokos, kā varētu šķist, — nelielajiem lakstaugiem augļi neparastā veidā nogatavojas zemē. Tāpēc arī tos sauc par zemesriekstiem.

Āfrikas centrālajā daļā zemesriekstu lauki parasti ir apmēram 90 metru gari un 50 metru plati. Daži cilvēki tos stāda nelielā lauciņā blakus mājai. Lauku apstrādā ar kapli, kam ir īss kāts, un ar mačeti. Tas ir ļoti smags darbs. Zemesrieksti prasa rūpīgu kopšanu, vismaz sākumā jau nu noteikti. Lauks ir jāsargā, lai grauzēji neizkašņātu un neapēstu sēklas. Tāpat tas pastāvīgi jāravē, lai neaizaugtu ar nezālēm, un jāirdina.

Kad tuvojas ražas novākšana, zemesriekstu lauks ir sevišķi jāsargā. Šajā darbā mēdz norīkot bērnus. Kāda sieviete stāstīja, ka viena no viņas kaimiņienēm ieraudzīja savu zemesriekstu lakstus karājamies augstu kokos blakus laukam. Tos kokos bija uznesuši pērtiķi un sarīkojuši uz viņas rēķina lepnu mielastu.

Ražas novākšanā parasti piedalās visa ģimene — ikviens dodas uz lauku palīgā. Augus izrauj no zemes un atstāj apžūt, pēc tam pākstis nolasa un lielās bļodās nes uz ciemu, turklāt bļodas nes uz galvas.

Kas pēc tam notiek ar zemesriekstu pākstīm? Tās nomazgā un novāra sālsūdenī. Kādu daļu zemesriekstu ģimenes locekļi apēd tūlīt, bet lielāko daļu pataupa, lai izmantotu ēdienu gatavošanā vēlāk. Pākstis izklāj uz zemes mājas tuvumā un izkaltē pilnībā. Kādam tās visu laiku ir jāuzmana, jo apkārt brīvi klīst kazas, kas mīļuprāt ar tām panašķētos.

Kad zemesriekstu pākstis ir izkaltušas, tās glabā no salmu paklājiem un kleķa taisītā noliktavā, kas celta uz pāļiem. Tāpēc zemesrieksti paliek sausi un pie tiem netiek klāt ne grauzēji, ne bērni, kas meklē kaut ko ēdamu, kamēr māte vēl strādā laukā.

No zemesriekstiem līdz zemesriekstu sviestam

Lai varētu gatavot zemesriekstu sviestu, vispirms tie ir jāizloba no pākstīm. Pēc tam tie ir jāapgrauzdē — tieši uz zemes tiek sakrauta malka ugunskuram un tad uz lēnas uguns platā, lēzenā pannā zemesrieksti tiek grauzdēti. Tā tie iegūst riekstu garšu, un tiem ir vieglāk notīrīt miziņu. Kad zemesrieksti ir atdzisuši, tad tiem miziņu notīra. Pēc tam grauzdētos zemesriekstus dzirnaviņās samaļ, iegūstot eļļainu masu — zemesriekstu sviestu. Ja saimniecei nav dzirnaviņu, tad viņa izber zemesriekstus uz liela, plakana akmens un tos saberž ar pudeli vai apaļu akmeni.

Drīz vien zemesriekstu sviestu jau izmanto, uztumējot ēdienus, ko gatavo vienā podā un pasniedz ar manioku, miltu banāniem vai rīsiem. Kāpēc gan arī jūs nevarētu pamēģināt pagatavot ēdienu ar zemesriekstu sviestu, ja gribat zināt, kā tas garšo?

Jūs varat gatavot parastu gaļas sautējumu ar sīpoliem, ķiplokiem un tomātu pastu. Sautējiet, līdz gaļa ir mīksta, un tad, ja vēlaties, pielieciet klāt smalki sagrieztus spinātus. Kamēr viss vēl vārās, nelielu daudzumu zemesriekstu sviesta sajauciet ar ūdeni tā, lai sanāktu masa ar pastai līdzīgu konsistenci (kilogramam gaļas vajadzīgi apmēram trīs decilitri šīs masas), un pievienojiet to sautējumam. Pavāriet sautējumu vēl vismaz desmit minūtes uz lielas uguns, lai zemesriekstu sviesta garša nebūtu pārāk jūtama. Ja jums sautējums liekas pārāk šķidrs, pievienojiet vēl mazliet zemesriekstu sviesta. Pieberiet pēc garšas sāli, un, ja jums garšo asi ēdieni, varat pielikt arī piparus.

Daudziem šāds ēdiens kopā ar rīsiem garšo lieliski! Lai gan jūsu gatavotais ēdiens droši vien nebūs tieši tāds, kā to gatavo Āfrikā, tomēr jūs pats būsiet izmēģinājis, ko nozīmē ēdiens ar zemesriekstu sviestu afrikāņu gaumē.

[Attēli 26. lpp.]

Zemesriekstus novāc, nes mājās, izloba un samaļ vai saberž

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties