Beidzot droša nākotne!

”Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles!” (JESAJAS 14:7)

”MĒS dzīvojam kodolgigantu un morālu punduru pasaulē. Par karu mēs zinām vairāk nekā par mieru un par to, kā nogalināt, vairāk nekā par to, kā dzīvot.” Šie vārdi, ko 1948. gadā teica kāds ASV armijas ģenerālis, atgādina Bībelē izteikto atziņu: ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.) Bruņojušies ar kodolieročiem, cilvēki var ne tikai kaitēt cits citam, bet pat noslaucīt cits citu no zemes virsas.

Daudzi ir vienisprātis, ka kodolieroču uzkrāšana un lietošana ir ētiski nepieņemama. Piemēram, Džordžs Lī Batlers, atvaļināts ASV Gaisa karaspēka ģenerālis, sacīja: ”Pats fakts, ka kodolieroči ir kāda arsenālā, nemitīgi apliecina, ka mēs spējam iedomāties apstākļus, kuros.. mēs varētu loģiski pamatot šo ieroču lietošanu. Tas ir kaut kas pilnīgi nepareizs.”

Tomēr britu žurnālists Mārtins Vūlakots raksta: ”Kodolieroču vilinājums nezūd, lai ko teorētiķi un morālisti teiktu par to nederību un ļaundabīgumu. Valdības uzskata, ka tām šie ieroči nepieciešami saprātīgu drošības apsvērumu dēļ; tās turas pie tiem arī tāpēc, ka kodolieroči nenoliedzami tiek uztverti kā sava veida ”melnā maģija”, un politiķi un karavīri to saprot un vēlas, lai tie viņiem būtu.”

Tiesa, pēdējos piecos gadu desmitos cilvēkiem ir izdevies nepieļaut kodolkaru. Bet tajā pašā laikā ar parastajiem ieročiem ir noslepkavoti neskaitāmi tūkstoši cilvēku. Ņemot vērā cilvēces līdzšinējo pieredzi, ir diezgan loģiski pieņemt, ka agrāk vai vēlāk kāds varētu ķerties arī pie kodolieročiem.

Galvenie cēloņi

Vai cilvēka kareivīgās tieksmes ir iespējams savaldīt? Daži apgalvo, ka cilvēki karo savas muļķības, savtīguma un nepareizā gultnē ievirzītu agresīvu impulsu dēļ. ”Ja tie ir kara pirmcēloņi,” saka zinātnieks Kenets Voltss, ”lai likvidētu karu, būtu nepieciešama cilvēku morāla pilnveidošana un apgaismošana.”

Pēc citu domām, kara cēloņi ir meklējami starptautiskās politikas struktūrā. Ikviena suverēna valsts rūpējas pati par savām interesēm, tāpēc neizbēgami rodas konflikti. Tā kā nav nekādas konsekventas, drošas sistēmas, kā atrisināt domstarpības, izceļas kari. Viljams Berouss un Roberts Vindrems savā grāmatā Critical Mass (Kritiskā masa) raksta: ”Grūtības sagādā politiskais aspekts. Bez politiskas apņēmības apturēt superieroču izplatīšanu un pavērst šo procesu atpakaļvirzienā nekāds efektīvs kontroles režīms nav iespējams.”

Var padomāt kaut vai par to, kā norisinās sarunas par Vispārējā kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanas līguma īstenošanu. Guardian Weekly tās bija raksturotas kā ”sīva kaulēšanās starp kodollielvalstīm un tām valstīm, kurām jau ir vai nu slepeni izgatavoti kodolieroči, vai arī nepieciešamā tehnoloģija, lai drīzākajā laikā pie tiem tiktu”. Tālāk tajā pašā laikrakstā bija sacīts: ”Neviena [no šīm abām grupām] nedomā atteikties nedz no saviem ieročiem un potenciāla, nedz arī no visām iespējām tos uzlabot.”

Lai pilnībā likvidētu kodolkara draudus, neapšaubāmi ir vajadzīga starptautiska sadarbība. Grāmatā Critical Mass teikts: ”Tāpēc itin visur savstarpēji garantētas iznīcināšanas principa vietā jāstājas savstarpējai uzticībai, ..citādi agrāk vai vēlāk notiks katastrofa.” Diemžēl starptautiskajās attiecībās un sarunās mūsdienās bieži vērojamas tendences, kas atgādina pirms 26 gadsimtiem rakstītos pravieša Daniēla vārdus: ”Tie pie viena galda apmelos viens otru.” (Daniēla 11:27.)

Globāla sadarbība, valdot vienotai pasaules valdībai

Tomēr Bībelē ir apliecināts, ka pats Dievs ir nodomājis organizēt patiesu pasaules mēroga sadarbību, ko vadīs ārkārtīgi efektīva pasaules valdība. Miljoniem cilvēku, paši to nemaz neapzinādamies, ir lūguši par šo valdību, izrunājot tēvreizes vārdus: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Šī valstība ir valdība, kuras galva ir Miera lielskungs — Jēzus Kristus. Dieva Rakstos ir apsolīts: ”Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala.. To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas 9:5, 6.) Bībelē par šo Jēzus vadīto valdību ir apsolīts, ka ”tā satrieks un iznīcinās citas valstis” jeb cilvēku izveidotās valdības. (Daniēla 2:44.)

Šī pasaules valdība nodibinās patiesu mieru un drošību, bet tas netiks panākts ar ”baiļu līdzsvara” vai nestabilu bruņojuma ierobežošanas līgumu palīdzību. Psalmā 46:10 ir pravietots, ka Dievs Jehova ”liek kaŗiem mitēties visā pasaulē, ..salauž stopus, ..šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina”. Ar pasākumiem, kas tikai daļēji uzlabo situāciju, nebūs diezgan. Dieva Valstība Kristus vadībā izdarīs kaut ko vairāk nekā tikai samazinās kodolbruņojuma apjomu — tā pilnīgi iznīcinās gan šos, gan visus pārējos ieročus.

Kodoldraudi izzudīs, jo vairs nepastāvēs nedz lielvalstis, nedz negodīgas valdības, nedz teroristi. Visur valdīs patiess miers: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.” Šo iedvesmoto vārdu avots ir Dievs, kas nekad nemelo. (Mihas 4:4; Titam 1:2.)

Saskaņā ar 4. psalma 9. pantu, vienīgi Dievs Jehova var dot īstu mieru un drošību: ”Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” Kā liecina cilvēces bēdīgā pieredze, jebkādi solījumi panākt ”mieru un drošību” citādi nekā ar Jehovas Valstības palīdzību var sagādāt vienīgi vilšanos. (Salīdzināt 1. Tesaloniķiešiem 5:3.)

”Klusums un drošība”

Bet kas notiks ar paša cilvēka kareivīgajām tieksmēm? Pasaules ’iedzīvotāji mācīsies taisnību’. (Jesajas 26:9.) Šāda taisnības mācīšanās dziļi ietekmēs gan cilvēka dabu, gan pasaules apstākļus: ”Taisnības [iedarbība] būs miers, un taisnīguma panākums klusums un drošība mūžīgi.” (Jesajas 32:17.) Cilvēki atbrīvosies no visām kareivīgajām un agresīvajām nosliecēm, un to vietā stāsies mīlestība pret savu tuvāko un rūpes par vispārēju labumu. Zemes iedzīvotāji ”pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:4.)

Jesaja tēlainā valodā pravietoja, ka cilvēki, kuriem piemīt dzīvnieciskas īpašības, kļūs citādi. Viņš runāja par laiku, kad ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna”. Tas būs laiks, kad ”vilks mājos pie jēra, un panteris apgulsies pie kazlēna; teļš un jauns lauva un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs. [..] Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā.” (Jesajas 11:6—9.)

Ticība šiem Dieva solījumiem ļauj Jehovas lieciniekiem optimistiski raudzīties uz dzīvi. Domājot par nākotni, mēs gara acīm redzam nevis kodolkatastrofā izpostītu planētu, bet gan to, kā piepildās Bībeles solījums: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Daži tādu ticību sauc par naivu un nereālistisku. Bet kurš īstenībā ir naivs? Vai tas, kurš paļaujas uz Dieva apsolījumu, vai arī tas, kurš ir gatavs bez ierunām noticēt politiķu tukšajiem solījumiem? Tiem, kas patiesi mīl mieru, atbilde uz šo jautājumu ir skaidra.a

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:4)

[Attēls 9. lpp.]

Dieva jaunajā pasaulē cilvēki ’dzīvos drošībā’ un visi ieroču krājumi būs iznīcināti

[Attēls 10. lpp.]

Mācoties Dieva vārdus, Bībeli, un dzīvojot saskaņā ar tiem, cilvēki atbrīvojas no agresīvām nosliecēm