Putns, kas skūpsta ziedus — Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA

Putns, kas skūpsta ziedus

BRAZĪLIEŠI to dēvē par beija-flor — par putnu, kas skūpsta ziedus. Šis vārds tēlaini raksturo saikni, kas pastāv starp kolibri un ziedošajiem augiem. Citi, kolibri zaigojošo spalvu iedvesmoti, sauc šos mazos lidoņus par ”dzīviem dārgakmeņiem” un ”krāšņiem varavīksnes gabaliņiem” un apveltī dažādas kolibri sugas ar tādiem izteiksmīgiem nosaukumiem kā, piemēram, rubīngalvas topāzs, baltvēdera smaragds un bronzastes komēta.

Krāsu brīnišķīgais vizmojums vislabāk izceļas īpašās spalvās kolibri tēviņu rīkles apvidū un uz galvas. Kolibri spalvās ir šūnu slāņi, ko veido ar gaisu pildītas šūnas, un līdzīgi miljoniem mazītiņu ziepju burbulīšu tās, atstarojot gaismu, liek iezalgoties visām varavīksnes krāsām.

Skaists Ziemeļamerikas rietumos sastopamā rudā kolibri apraksts atrodams Džoannas Vordas-Herisas grāmatā Creature Comforts, kur par šo kanēļkrāsas putniņu ir stāstīts: ”Tā kakla rota ir visīstākais dārgakmens.. Gluži kā bērna lacīte tā sniedzas no vaigiem un pazodes pāri rīklei līdz krūtīm. Kad kakla rota ieplešas, iespaids ir neaprakstāms — putniņš izskatās divreiz lielāks nekā parasti un šķiet, it kā tas tiešām būtu uzliesmojis.” Rudajam kolibri šaujoties projām, tā kakla rota var uzzibsnīt violetā vai smaragdzaļā tonī vai pat visās varavīksnes krāsās. Bet atliek tikai putnam pagriezties prom no gaismas, un košais plankums piepeši nodziest, kļūdams samtaini melns.

Apbrīnojamie gaisa triki

Kolibri ir pazīstami kā neparasti izveicīgi lidotāji. Uz brīdi kolibri sastingst gaisā, plivinoties kāda zieda priekšā un sūkdams nektāru, un putniņa dūcošie spārni ir redzami tikai kā neskaidrs, miglains plankums, bet jau nākamajā mirklī enerģiskais sīkaliņš traucas uz priekšu, atmuguriski atpakaļ vai sāņus — un varbūt pat ar kājām gaisā —, vēzēdams spārnus 50 līdz 70 (daži saka: 80) reižu sekundē! Ir ziņas, ka kolibri var sasniegt ātrumu 50 līdz 100 kilometru stundā un tad piepeši apstāties uz vietas. Kā kolibri spēj izpildīt tādus pārsteidzošus manevrus?

Šī noslēpuma atrisinājums slēpjas kolibri apbrīnojamajā ķermeņa uzbūvē. Labi attīstīti muskuļi, kas piestiprināti pie liela krūšu kaula, veido 25 līdz 30 procentus no putna svara. Visā garumā stingrie kolibri spārni ļauj attīstīt celtspēku gan augšup, gan lejup vēzienā, nevis tikai lejupvēzienā kā citiem putniem. Līdz ar to abi vēzieni ceļ uz augšu un dzen uz priekšu, turklāt pleca locītava ir veidota tā, ka spārns var rotēt par 180 grādiem. Nav brīnums, ka kolibri valdzina vērotāju ar saviem gaisa trikiem!

Vai kolibri arī izturības pārbaudē sasniegtu labus rezultātus? Neapšaubāmi. Piemēram, daļa rudo kolibri katru gadu migrē vairāk nekā 3000 kilometru uz ziemeļiem no savām ziemošanas vietām Meksikā līdz pat Aļaskai. Nedz augstas kalnu pārejas, nedz nepārredzami jūras plašumi, nedz skarbi laika apstākļi tos nespēj iebiedēt.

Neremdināma apetīte

Aplidodami ziedus, kolibri paveic lietderīgu darbu — apputeksnē tos. Taču īstais iemesls, kādēļ kolibri apveltī ziedus ar saviem uzmanības apliecinājumiem, ir nektārs. Lai nodrošinātu milzīgo enerģiju, kas tam nepieciešama, kolibri dienā jāapēd tik daudz ar ogļhidrātiem bagātā nektāra, ka tā apjoms sasniedz pusi no paša kolibri svara (pēc citām ziņām kolibri jāapēd pat divreiz vairāk, nekā tas pats sver). Vai varat iedomāties, kā būtu, ja cilvēkam būtu nepieciešams proporcionāli atbilstošs pārtikas daudzums?

Atšķirībā no vairākuma putnu, kolibri ļoti reti staigā. Tie barojas lidojumā. Atkarībā no sugas, kolibri knābji ir dažādi pēc garuma un formas, un šie putniņi izvēlas ziedus, kas tiem vislabāk atbilst. Papildus nektāram kolibri ēd arī augļu mušiņas un nolasa laputis no lapām un zariem. Kā kolibri iegūst nektāru no ziediem, ko tie ”skūpsta”?

Galvenais instruments, ko kolibri izmanto barojoties, ir mēle. Džoanna Vorda-Herisa raksta: ”Kolibri mēle ir gara, šaura, dakšveidīgi šķelta un galā nedaudz mataina; tā ir sadalīta divās renītēs ar ierotītām maliņām, kas veido sīciņas caurulītes, pa kurām, darbojoties kapilārajiem spēkiem, nektārs plūst uz priekšu, līdz putns to norij.”

Tam, kuram izdevies panākt, lai kolibri apmeklētu barotavu viņa loga priekšā, nekad neapniks vērot šo kūsājošas enerģijas pārpilno sīkaliņu rosīšanos. Tikai, ierīkojot kolibri barotavu, ir jābūt gatavam rūpēties par putniņiem visu sezonu, jo tie izraudzīsies ligzdošanas vietu kaut kur tuvumā un būs atkarīgi no cilvēka sagādātās barības, audzinādami savus mazuļus.

Kāzu rituāli

Dažu Centrālamerikā un Dienvidamerikā sastopamu kolibri sugu tēviņi piesaista savas ”sirdsdāmas” ar dziedāšanu. Vismuzikālākās balss īpašnieks ir sarkanrīkles kolibri, kura dzimtene ir Gvatemala. Savukārt baltausu kolibri dziesma izklausās tā, it kā ”maigi šķindētu mazs sudraba zvaniņš”. Tomēr lielākā daļa kolibri ar sevišķu dziedoņa talantu neizceļas. Tie mēdz atkal un atkal atkārtot dažus vienmuļus, metāliskus toņus vai arī reizēm, aizvēruši knābi un uzbozuši pakakli, izdod dūcošas skaņas.

Dažu kolibri riesta rituālā ietilpst elpu aizraujoši gaisa triki. Piemēram, rudais kolibri kā liesmaina šautra traucas lejup no liela augstuma un tad, gandrīz jau sasniedzis mātīti, kas to visu vēro, pēdējā brīdī atkal uzšaujas augšā, ar savu lidojumu it kā rakstīdams burtu J. Tas lidinās šurp turp šī J apakšdaļā, līdz atkal atgriežas sākotnējā augstumā vai arī aizlido projām kopā ar savu jauno draudzeni. Šīs aizraujošās gaisa parādes laikā kolibri spārnu vēzienu biežums var sasniegt divsimt reižu sekundē!

Smalks mājoklītis

Kolibri ligzda ir ”viena no gleznākajām būvēm pasaulē”, apgalvo kāds pētnieks. Džoanna Vorda-Herisa parādīja Atmostieties! korespondentam ligzdiņu, ko viņa bija atradusi. Tā bija četrarpus centimetrus gara un centimetru dziļa, izveidota tā, lai varētu izplesties un mazajiem putnēniem, kas ir apmēram kamenes lielumā, augot pietiktu vietas šajā omulīgajā mājoklītī. Ir saviļņojoši turēt rokā tādu ligzdiņu — tā ir kā maza leļļu krūzīte no mīksta augu materiāla. Kolibri taisa savas ligzdas arī no sīkām spalviņām, savijot tās kopā ar zirnekļu tīmekļiem. Ligzdā mātīte iedēj divas vai trīs sniegbaltas oliņas, kas izskatās kā ”ideāli saskaņotas pērles”.

Kad mātīte baro mazuļus, tā iebāž savu knābi dziļi to mazajās rīklītēs un atgrūž putnēniem domāto barību. Parasti jaunie kolibri jau pēc trim nedēļām, sekojot instinktam, atstāj dzimto ligzdu un sāk patstāvīgi meklēt sev barību. Tie turpina augt un nobriest, līdz pienāk brīdis, kad iekšējais ”pulkstenis” liek tiem doties garajā migrācijas lidojumā, lai pārlaistu ziemu tur, kur klimats ir maigāks.

Mazais drosminieks

Sīciņie kolibri pēc dabas ir pārsteidzoši bezbailīgi. To var redzēt, piemēram, kad uzliesmo strīdi par barošanās vietām vai teritoriju. Dienvidamerikā tika novērots, kā divi purpura diadēmkolibri drošsirdīgi metās virsū ērglim, kas bija parādījies viņu ligzdas tuvumā, pierādīdami, ka vajadzības gadījumā ir gatavi stāties pretī pat tādam goliātam. Taču reizēm kolibri krīt par upuri citiem ienaidniekiem: tos aprij čūskas un vardes, tie iepinas zirnekļu tīklos, saduras uz ērkšķiem un dzeloņiem, un dažkārt tos nogalina cilvēki, lai pievienotu savai kolekcijai.

Tomēr daudzi cilvēki izturas pret tiem draudzīgi un ik gadus gaida kolibri pārlidojam un atsākam savu čaklo rosīšanos. Iepazīstot tuvāk šos mirdzošiem dārgakmeņiem līdzīgos radījumus, vairojas arī prieks, ko tie sagādā, ja ierodas ”noskūpstīt” ziedus jūsu dārzā.

[Papildmateriāls/Attēli 17. lpp.]

FAKTI PAR KOLIBRI

• Kolibri dzimta, kurā ietilpst ap 320 sugu, ir otra lielākā putnu dzimta rietumu puslodē.

• Kolibri ir putnu pasaules pundurīši: Kubas bišu kolibri no knābja līdz astes galiņam ir tikai apmēram 6 centimetrus garš.

• Lielākais kolibri pārstāvis sasniedz 22 centimetru garumu, un tas mājo Dienvidamerikas rietumu daļā no Ekvadoras līdz Čīlei.

• Galvenais kolibri izplatības areāls aptver Dienvidamerikas tropu apgabalus, sākot ar zemienēm, kas atrodas jūras līmenī, un beidzot ar vairāk nekā 4,5 kilometrus augstiem kalniem, kā arī vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salas.

• Vasaras mēnešos kolibri var sastapt uz ziemeļiem līdz pat Aļaskai un uz dienvidiem līdz Ugunszemei.

• Bija laiks, kad kolibri tika nogalināti miljoniem, lai izgatavotu rotājumus Eiropas dāmu cepurēm, un, domājams, tajā laikā dažas kolibri sugas tika iznīcinātas.

[Attēli]

Milzu kolibri (dabiskajā lielumā)

Bišu kolibri (dabiskajā lielumā)

[Norādes par autortiesībām]

[Attēls 15. lpp.]

Rudais kolibri