Liktenis vai sagadīšanās?

”LIKTENIS paņēma daudzu cilvēku dzīvību, bet citus saudzēja,” bija apgalvots laikrakstā International Herald Tribune. Pagājušajā gadā Kenijā un Tanzānijā teroristi izraisīja sprādzienus pie Amerikas vēstniecības ēkām un gandrīz 200 cilvēku tika nogalināti, bet simtiem — ievainoti. Tomēr Kenijā ”visilgāk strādājošie diplomāti necieta” sprādzienā, bija atzīmēts laikrakstā.

Viņi palika neskarti tāpēc, ka apmeklēja sanāksmi ēkas daļā, kas atradās tālāk no sprādziena vietas. Taču kāds augsts vēstniecības darbinieks, kam bija jāierodas sanāksmē, bet kas šoreiz uz to nebija atnācis, atradās ēkas daļā, kas bija tuvu sprādziena vietai, un gāja bojā.

”Liktenis bija nežēlīgs arī pret Arlīnu Kērku,” vēstīja laikraksts. Kad viņa pēc atvaļinājuma devās atpakaļ uz Keniju, pārāk daudziem cilvēkiem bija rezervētas biļetes reisā, ar kuru viņa plānoja lidot, un viņa paziņoja, ka var atteikties no rezervētās vietas. Taču citi jau bija atsacījušies no savām vietām pirms viņas, un A. Kērkai bija iespējams lidot ar plānoto reisu. Tāpēc savā darbā vēstniecībā viņa atgriezās sprādziena dienā un gāja bojā.

Cilvēki vienmēr ir pieredzējuši nelaimes. Bet izskaidrot traģēdiju nekad nav viegli. Visā pasaulē pastāvīgi notiek dažādi nelaimes gadījumi un katastrofas, kuros vieni iet bojā, bet citi paliek dzīvi. Daudzi ir neizpratnē: ”Kāpēc tam bija jānotiek tieši ar mani?”, un šis jautājums ir aktuāls ne tikai tad, kad notiek kāda nelaime. Pat runājot par panākumiem dzīvē, šķiet, ka dažiem veicas labāk nekā citiem. Daudziem dzīve nozīmē nemitīgu cīņu, bet par citiem rodas iespaids, ka viņiem viss pats no sevis iekrīt klēpī. Tāpēc jūs varbūt pārdomājat šādus jautājumus: ”Vai varētu būt, ka viss ir kaut kādā veidā ieplānots? Vai manu dzīvi nosaka liktenis?”

Kādi ir izskaidrojumi

Kāds gudrs valdnieks apmēram pirms 3000 gadiem redzēja dažādus negaidītus notikumus. Viņš tos izskaidroja šādi: ”Viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Salamans Mācītājs 9:11.) Tā ir, ka dažreiz notiek kaut kas negaidīts un to nav iespējams paredzēt jau iepriekš. Daudzi notikumi, gan labi, gan slikti, ir notikuši tikai sagadīšanās dēļ.

Bet varbūt jūs piederat pie tiem cilvēkiem, kas notiekošo izskaidro nevis ar sagadīšanos, bet ar kāda spēka — likteņa — darbību. Ticība liktenim ir viens no vissenākajiem un visplašāk izplatītajiem reliģiskajiem uzskatiem.a Parīzes Universitātes Mitoloģisko pētījumu centra direktors profesors Fransuā Žuans norāda: ”Nav bijis tāda laikmeta vai civilizācijas, kad nebūtu pastāvējusi ticība kādam dievišķam likteņu noteicējam.., lai varētu izskaidrot neizskaidrojamo cilvēku eksistencē.” Tāpēc nav nekas neparasts dzirdēt cilvēkus sakām: ”Viņam vēl nebija pienācis laiks mirt,” — vai: ”Tā tam bija jānotiek.” Bet kas ir liktenis?

Ko saprot ar vārdu ”liktenis”

Latviešu valodā vārds ”liktenis” atvasināts no darbības vārda ”likt” ar nozīmi ’noteikt, lemt’. Latīņu vārds fātum, ar kuru saistīts vārds ”fatāls” (’liktenīgs, nenovēršams’), kas sastopams daudzās valodās, arī latviešu, nozīmē ’pareģojums; dievu lēmums, griba’. Lai gan pastāv arī viedoklis, ka nākotni neizbēgami, nenovēršami nosaka kāds akls spēks, lielākoties par šo spēku uzskata dievu.

Reliģijas vēstures speciālists Helmers Ringrens raksta: ”Reliģiskajā pasaules uztverē būtisks ir priekšstats, ka cilvēka dzīve nav bezmērķīga vai nejauša, bet ka to nosaka kāds spēks, kam acīmredzot ir griba un nodoms.” Kaut arī bieži domā, ka cilvēks pats zināmā mērā var ietekmēt notikumu gaitu, daudzi uzskata, ka cilvēki ir diezgan bezspēcīgas marionetes spēlē, pār kuru viņiem nav varas. Viņu priekšstatos dzīve ir tāda, ”kā liktenis lēmis”.

Teologi un filozofi jau izsenis ir centušies izskaidrot likteni. Reliģijas enciklopēdijā (The Encyclopedia of Religion) ir teikts: ”Priekšstatos par likteni, lai kādi tie būtu, lai kādā valodā tie būtu izteikti un lai kādas tur būtu nozīmes nianses, pamatā vienmēr ir kaut kas mistisks.” Tomēr visām idejām cauri vijas doma par augstāku spēku, kas kontrolē un virza cilvēka dzīvi un darbību. Šis spēks, kā tiek uzskatīts, jau iepriekš ir noteicis, kas būs jāpiedzīvo kā atsevišķiem cilvēkiem, tā veselām tautām, un tā padarījis nākotnes notikumus par tikpat nemaināmiem kā pagātnes.

Noteicošais faktors

Vai ir kāda nozīme tam, vai jūs ticat liktenim vai ne? ”Cilvēku dzīves apstākļi lielā mērā nosaka viņu pasaules uzskatus, un savukārt viņu pasaules uzskati lielā mērā nosaka viņu apstākļus,” rakstīja angļu filozofs Bērtrands Rasels.

No ticības liktenim vai tā noliegšanas var būt atkarīga mūsu rīcība. Ticot, ka liktenis ir dievu griba, daudzi izturas pret savu dzīvi pasīvi un arī netaisnību un apspiešanu uzskata par nenovēršamu. Tātad ticība liktenim grauj priekšstatu par personisko atbildību.

Savukārt citus ticība iepriekšējai nolemtībai ir pamudinājusi tieši pretējā virzienā. Piemēram, vēsturnieki kapitālisma attīstību un rūpniecisko apvērsumu saista ar vairākiem faktoriem. To vidū tiek minēta arī ticība iepriekšējai nolemtībai jeb predestinācijai. Dažās protestantu reliģijās tika mācīts, ka Dievs jau iepriekš atsevišķus cilvēkus ir nolēmis glābšanai. Vācu sociologs Makss Vēbers rakstīja: ”Ikvienam ticīgajam agri vai vēlu bija jārodas jautājumam: ”Vai es esmu no izredzētajiem?”” Cilvēki meklēja iespējas, kā uzzināt, vai Dievs viņus svētī un vai viņi līdz ar to ir paredzēti glābšanai. M. Vēbers sacīja, ka viņi centās to uzzināt, aktīvi iesaistoties ”laicīgā darbībā”. Sekmes darbā un bagātības pieaugums tika uzskatīti par Dieva labvēlības zīmēm.

Ticība liktenim citus mudina uz galēju rīcību. Otrajā pasaules karā piedalījās japāņu lidotāji nāvinieki, kas ticēja kamikadzem — ”dievu vējam”. Briesmīgajai nāvei, kādā viņi devās, piešķīra reliģisku nokrāsu pārliecība, ka dieviem ir kāds nodoms un ka ir iespējams tajā līdzdarboties. 80. gados daudzu laikrakstu virsraksti vēstīja par Tuvo Austrumu teroristiem, kas kopā ar apkārtējiem cilvēkiem uzspridzina arī sevi. Šajos ”reliģijas iedvesmotajos pašnāvnieciskajos terora aktos” svarīga nozīme ir fatālismam, bija atzīmēts kādā enciklopēdijā.

Bet kāpēc ticība liktenim ir tik ļoti izplatīta? Neliels ieskats vēsturē mums dos atbildi.

[Zemsvītras piezīme]