Kas notiek pasaulē
Gatavošanās 2000. gadam
”2000. gadā var iestāties tehnoloģiskais haoss, bet [ASV] Federālo rezervju pārvaldnieku padome vēlas panākt, lai amerikāņiem nākamās tūkstošgades sākumā nebūtu grūti iegādāties pārtikas preces,” teikts laikrakstā The Wall Street Journal. ”Centrālā banka ir devusi rīkojumu papildus iespiest 50 miljardus dolāru, ko laist apgrozībā tajā gadījumā, ja iedzīvotāji masveidā sāks izņemt naudu bankās un bankomātos.” Šīm papildu banknotēm būtu jābūt gatavām 1999. gada septembra beigās. Vecie datori, kuros gadskaitļi tiek pierakstīti tikai ar pēdējiem diviem cipariem, 2000. gadu var interpretēt kā 1900. Daži speciālisti prognozē, ka daļa datoru šīs kļūdas dēļ pārstās pareizi darboties. Lai atrisinātu 2000. gada problēmu, jāveic plaša un ilga pārprogrammēšana, bet daudzas bankas un firmas to darīt ir sākušas tikai nesen. ”Sabiedrības satraukumu par varbūtējo finansiālo krīzi palielina evaņģēliskās reliģiskās grupas, kas uzskata, ka tūkstošgades beigas ir slikta zīme, kura vēsta par briesmīgu Bībeles pravietojumu piepildīšanos un iespējamo sabiedrības sabrukumu,” informē laikraksts.
Miega slimība atgriežas
1974. gadā Angolā tika reģistrēti tikai trīs miega slimības gadījumi. Taču nesen, vērtējot situāciju šajā valstī, Pasaules veselības organizācija secināja, ka tajā ir vismaz 300 000 cilvēku, kam ir šī slimība. Tūkstošiem un varbūt pat miljoniem citu pastāv risks ar to saslimt. Parazītus, kas ierosina miega slimību, pārnēsā cecemušas. Muša, kas ir sūkusi asinis invadētam cilvēkam, var pārnest parazītus uz nākamajiem cilvēkiem, kuriem tā iekož. Nopietni apdraudēti ir tie, kas strādā uz lauka vai mazgā upē veļu, un jo īpaši bērni, kas uzsieti mātēm uz muguras. Saslimušajiem vispirms parādās tādi simptomi kā galvassāpes, paaugstināta temperatūra un vemšana. Nespēdami gulēt naktī, viņi dienā parasti snauduļo. Parazīti iekļūst centrālajā nervu sistēmā un galu galā sasniedz smadzenes, izraisot vājprātu, komu un nāvi. Apturēt slimības izplatīšanos un ārstēt saslimušos ir grūti un dārgi — viena pacienta ārstēšana izmaksā ap 90 dolāru, un ”Angolā tā ir vesela bagātība”, sacīts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph.
Kā nezaudēt formu
”Lai uzlabotu veselību, fiziskajai slodzei nemaz nav jābūt ļoti lielai,” rakstīts Kanādas Veselības ministrijas nesen izdotajā publikācijā The Physical Activity Guide. Kā teikts laikrakstā The Toronto Star, ”jūs varat uzlabot savu fizisko formu un trenēt sirdi, dienas gaitā laiku pa laikam 10 minūtes darot kaut ko tādu, kas prasa nelielu fizisku piepūli, un darot to tik bieži, lai katru dienu tas kopumā aizņemtu vienu stundu”. Kādus fiziskās aktivitātes veidus speciālisti iesaka? Piemēram, var doties pastaigā, kāpt pa kāpnēm, pastrādāt dārzā vai pavingrot. Var ķerties arī pie kādiem mājas darbiem, teiksim, tīrīt istabas ar putekļsūcēju vai mazgāt grīdas, — tādas nodarbības piedevām attīsta lokanību. Minētajā publikācijā bija dots padoms, ka izvirzīto mērķi — 60 minūtes dienā — vislabāk var sasniegt, ”iekļaujot fiziskās nodarbības savā ierastajā dienas režīmā”. Dr. Fransīna Lemīra, Kanādas ģimenes ārstu kolēģijas priekšsēdētāja, atzīmē: ”Pētījumi liecina, ka fiziskas aktivitātes trūkums var radīt tikpat lielus draudus veselībai kā smēķēšana.”
Datorbriesmas gaisa telpā
”Pēc speciālistu domām, kādu dienu neliela personālā elektroniskā ierīce — piezīmjdators, mobilais telefons, kompaktdisku atskaņotājs vai elektroniskā spēļu ierīce — var nodarīt kādai lidmašīnai ne mazāku postu kā teroristu bumba,” sacīts laikrakstā The Daily Telegraph (Sidneja, Austrālija). ”Nesen sastādītā ziņojumā bija minēti 50 gadījumi, kad personālo elektronisko ierīču lietošanas dēļ pasažieru lidmašīnās lidojuma laikā bija radušās problēmas, kas varēja izraisīt katastrofu.” Viens no šādiem piemēriem bija gadījums ar lidmašīnu, kas veica nosēšanos Melburnas lidostā Austrālijā. Lidmašīna, ko tobrīd vadīja autopilots, piepeši sasvērās uz kreiso pusi, un tās sānsvere sasniedza aptuveni 30 grādus. Taču lidmašīnas vadības ierīces neviens nebija aizticis. Izmeklējot notikušo, atklājās, ka pasažieris, kas sēdēja trešajā krēslu rindā, tajā brīdī bija lietojis savu piezīmjdatoru, kaut gan pilots bija skaidri norādījis, ka visa elektroniskā aparatūra ir jāizslēdz. Jau ir bijuši gadījumi, kad šādas ierīces ir likušas lidmašīnām gan uzņemt augstumu, gan strauji to zaudēt, mainīt kursu un pat dehermetizēties lidojuma laikā. Elektroniskie signāli no personālajām elektroniskajām ierīcēm var ietekmēt lidmašīnas automātiskās navigācijas sistēmas. Vislielākās problēmas sagādā pasažieri, kas sēž tuvāk lidmašīnas priekšgalam, jo viņi atrodas tieši virs nodalījuma, kur izvietotas lidmašīnas elektroniskās ierīces.
Jauna ķeizargrieziena metode
”Ar jaunas ķeizargrieziena metodes palīdzību, iespējams, bērns varēs nākt pasaulē ātrāk un vieglāk,” ziņo vācu laikraksts Augsburger Allgemeine. ”Izdarot ķeizargriezienu pēc Misgav-Ladah metodes, ķirurgs ar rokām izstiepj dzemdētājas taukaudus, vēdera dobuma sienu un muskuļus, nevis pārgriež tos ar skalpeli kā līdz šim.” Tā kā griezums ir samazināts līdz minimumam, asiņošana ir ierobežota un pēc tam ir jāsašuj tikai trīs ādas un audu slāņi, nevis septiņi kā tajos gadījumos, kad operāciju veic pēc parastās metodes. Turklāt jaunā metode ļauj izdarīt ķeizargriezienu ātrāk, samazināt infekcijas draudus un lietot mazāk pretsāpju līdzekļu, un sieviete var atstāt slimnīcu trīs līdz piecas dienas pēc operācijas. Metode ir nosaukta tās Izraēlas slimnīcas vārdā, kurā tā pirmo reizi tika pārbaudīta.
Ne gluži tas, kas gribēts
Pilsētas satiksme bieži vien rada autovadītājiem spriedzes situācijas, kurās grūti nezaudēt pacietību. Kādā pētījumā, ko veica psihologi no La Sapjencas universitātes Romā, tika noskaidrots, ka, pieaugot satiksmes intensitātei, tiek lietots arī vairāk lamuvārdu, kuros tiek minēts kaut kas tāds, kas saskaņā ar reliģiskajiem priekšstatiem ir svēts. Kā bija sacīts laikrakstā Corriere della Sera, lauku apgabalos uz lielajiem ceļiem ”54 procentus rupju vārdu lietošanas un reliģiju noniecinošas uzvedības gadījumu” bija izprovocējuši ar transporta kustību saistīti sarežģījumi. Bet lielpilsētu ielās ”tieksme lamāt svētos un madonnas” ir vēl skaidrāk izteikta. ”Mūsu laikos lielpilsētās 78 procentus lamu izraisa satiksme,” bija stāstīts laikrakstā. Romā pēdējā laikā satiksmes problēmas ir vēl jo vairāk saasinājušās, jo pilsētā noris celtniecība, gatavojoties 2000. gadam, kas ir pasludināts par katoļu jubilejas gadu, kurā varēs saņemt grēku atlaidas. ”Paradoksāli, tomēr tas ir fakts,” atzīmēja jubilejas gada novērošanas koordinētājs, ”ka Romā pirmie jubilejas gada rezultāti varbūt būs nevis atlaidu, bet lamuvārdu pavairošanās.”
Neuzveicamais tardigrāds
Tardigrāds — sīks radījums, kura garums nesasniedz pat pusmilimetru, — tiek uzskatīts par visizturīgāko dzīvo būtni uz zemes, ziņots žurnālā New Scientist. Aplūkojot to mikroskopā, var redzēt, ka tam ir astoņas kājas un apaļīgo ķermeni sedz bruņām līdzīgas plātnes. Tas spēj izturēt −270 līdz +150 grādu temperatūru un rentgena starojumu, izdzīvo vakuumā un pārcieš spiedienu, kas sešreiz pārsniedz spiedienu visdziļākā okeāna dzīlēs. To var atrast gan jumta notekās, gan spraugās starp bruģakmeņiem. Daži no šiem niecīgajiem radījumiem ir pat atdzīvināti pēc tam, kad tie vairāk nekā 100 gadu bija nogulējuši muzejā izžāvētu sūnu kolekcijā. Kā tas ir iespējams? Kā paskaidro profesors Kuņihiro Seki no Kanagavas universitātes (Japāna), tas ir iespējams tāpēc, ka tardigrāds var ilgstoši palikt sastinguma stāvoklī, kura laikā tā ”ķermenis samazinās par 50 procentiem vai vēl vairāk un gandrīz pilnībā zaudē ūdeni”.
Pasažierus nomierina klasiskās mūzikas skaņas
Tagad 18 Riodežaneiro metro stacijās pasažieri, gaidot vilcienu, var klausīties tādu komponistu skaņdarbus kā Štrauss, Vivaldi, Šopēns, Čaikovskis, Mocarts, Bahs, Bizē, Šūberts un Brāmss. Metro administrācija cer tādā veidā ”nomierināt pasažierus starplaikos starp braucieniem”, sacīts laikrakstā O Globo. Izvēloties repertuāru, ”tika izraudzīti tādi skaņdarbi, kas veicinātu pasažieros mierīgu noskaņu, bet neradītu iespaidu, it kā peroni būtu pārvērsti par deju zāli”. ”Atsaucība bija pat lielāka, nekā mēs bijām gaidījuši,” teica Riodežaneiro metro komercdirektors Luišs Mario Miranda.
Atbildīgi ir visi
”Kopš 1970. gada, nodarot smagus postījumus mežu, saldūdens baseinu un jūru un okeānu sistēmām, no kurām ir atkarīga dzīvība, cilvēki ir iznīcinājuši vairāk nekā 30 procentus dabas vides,” teikts kādā rakstā, kas bija publicēts laikrakstā The Guardian Weekly. Šajā rakstā, kas bija balstīts uz trīs norūpējušos organizāciju, tostarp arī Pasaules dabas fonda (WWF), ziņojumu, bija atzīmēts, ka, lai gan līdz šim lielākās dabas resursu patērētājas ir bijušas rietumu valstis, pēdējā laikā jaunattīstības zemes ”izsmeļ savus dabas resursus draudīgā ātrumā”. Kāds WWF pārstāvis izteicās: ”Mēs zinājām, ka situācija ir slikta, bet, pirms bijām sagatavojuši šo ziņojumu, mēs neapzinājāmies, cik slikta tā ir.” Kā informē laikraksts, šajā ziņojumā izteikts pārmetums valdībām, ka tās nav apturējušas postošo tendenci, taču tajā arī norādīts, ka ”atbildīgs par to ir ikviens, kas izturas nevērīgi pret pasaules resursiem”.