No akmens līdz dārgakmenim

No Atmostieties! korespondenta Beļģijā

SAVA krāšņuma dēļ šis dārgakmens ir lielā cieņā jau gadsimtiem ilgi. Tā kā tas ir cietākais no visām pazīstamajām dabiskajām vielām, to plaši izmanto dažādos instrumentos un iekārtās. Šis izcilais dārgakmens ir dimants.

Slavenākos dimantus apvij intriģējošas leģendas. Viens no tiem — Kohinurs, kas nozīmē ’Gaismas kalns’, — pirms septiņiem gadsimtiem tika atrasts Indijā. Pēc pirmās neveiksmīgās apstrādes tas svēra 191 karātu, bet vēlāk tika noslīpēts līdz 109 karātiema. Ievērību ir ieguvis arī Kalinans, kas pieder pie Lielbritānijas karaļnama dārgakmeņiem un ir lielākais no jebkad atrastajiem un noslīpētajiem dimantiem.

Kā akmens pārtop dārgakmenī

Dimanti ne uzreiz ir brīnišķīgi dārgakmeņi. Lielāko daļu dimantu iegūst raktuvēs. Lai dabūtu vienu karātu tīra dimanta, jāpārrok un jāizsijā vidēji 250 tonnu zemes. Gada laikā iegūto dimantu apjoms sniedzas no 40 līdz 50 miljoniem karātu, taču tikai neliela daļa šo dārgakmeņu ir piemēroti juvelierizstrādājumiem.

Neapstrādātie dimanti tiek šķiroti pēc to lieluma, dzidruma, krāsas un formas. Gandrīz visiem atrastajiem dimantiem ir kādi trūkumi. Taču gadās dimanti, kuriem atsevišķās zonās defektu ir maz vai nav pavisam. Šādu dārgakmens daļu noskalda vai nozāģē. Pirms lielu un dārgu dimantu apstrādāšanas, juvelieri reizēm apspriežas mēnešiem ilgi. Šāda rīcība ir viegli saprotama, ja ņem vērā, ka viena vienīga kļūda, kas pieļauta dimanta apstrādē, var ievērojami samazināt dimanta vērtību vai pat pilnībā sabojāt dārgakmeni.

Visbeidzot tiek pieslīpētas dimanta formai atbilstošas fasetes. Tādējādi dimantam tiek piešķirta spēja atstarot gaismu un dārgakmens iegūst mirdzumu, kura dēļ tas ir tik plaši pazīstams.

Kad jūs nākamreiz apbrīnosiet vizuļojošo dārgakmeni, atcerieties kalnraču smago darbu un juvelieru rūpību un meistarību. Ja nebūtu viņu, dimants nekad nepārtaptu no neizteiksmīga, nespodra akmens krāšņā dārgakmenī.

[Zemsvītras piezīme]