No mūsu lasītājiem

Nabadzības gals. Liels paldies jums par rakstu sēriju ”Nabadzības drīz vairs nebūs” 1998. gada 8. jūnija Atmostieties!. Tā palīdzēja man saskatīt situāciju patiesā gaismā un saprast, ka man ir izveidojusies tieksme kurnēt. Es esmu bezdarbnieks, un man tikpat kā nemaz nav liekas naudas. Man šķita, ka es esmu nabags. Kur nu! Šie raksti man parādīja, ka citiem klājas daudz grūtāk nekā man. Man jābūt pateicīgam par to, kas man ir jau tagad — ēdiens, apģērbs, laba veselība un, galvenais, Jehova. Es tik ļoti ilgojos pēc laika, kad visai nabadzībai pienāks gals. Esmu apņēmies neatlaidīgi tiekties pēc Jehovas Ķēniņvalsts un pārtraukt savu kurnēšanu.

K. V., Jaunzēlande

Celibāts. Lasu jūsu žurnālus jau vairākus gadus. Man jāprotestē pret katoļu baznīcas mācību neobjektīvo atspoguļojumu rakstā ”Bībeles viedoklis. Vai kristiešu reliģiskajiem kalpotājiem ir jāievēro celibāts?”. (1998. gada 8. jūnijs.) Katoļu baznīcā nepastāv ”uzspiests celibāts”! Tajā ir vienīgi brīvprātīgs celibāts, kas ir noteikta amata priekšnosacījums. Ja kāds apgalvo, ka viņš ir piespiests ievērot celibātu, šis cilvēks melo.

R. G., Vācija

Mūsuprāt, pastāv būtiska starpība starp frāzes ”uzspiests celibāts” jēgu un domu, ka cilvēki ar varu tiek piespiesti ievērot celibātu. Piemēram, ja kāda firma nosaka konkrētas ģērbšanās normas un pieņem darbā vienīgi tos, kas ir ar mieru šīs normas ievērot, bet tos, kas tās pārkāpj, atlaiž no darba, var teikt, ka šī firma ”uzspiež” saviem darbiniekiem noteiktu apģērba standartu. Tādā pašā nozīmē pamatoti var sacīt, ka katoļu garīdzniekiem tiek ”uzspiests celibāts”. Taču mūsu rakstā galvenā uzmanība bija pievērsta faktam, ka Svētajos rakstos nav atrodams pamatojums tam, lai padarītu celibāta ievērošanu par obligātu priekšnosacījumu, kas jāievēro kristiešu reliģiskajiem kalpotājiem. (1. Timotejam 3:2.) Rakstā nebija kritizēti cilvēki, kas brīvprātīgi nolēmuši palikt neprecēti, gluži pretēji, tajā bija sacīts, ka ”daļai cilvēku [tas] var būt garīgi pilnvērtīgs dzīvesveids, kas sniedz gandarījumu”. (Red.)

Izvēle starp diviem tēviem. Dieva vārdu patiesību es uzzināju 14 gadu vecumā no kāda skolasbiedra. Mani vecāki, it īpaši tēvs, bija noskaņoti pret to, ka es studēju Bībeli. Par laimi, viņš neīstenoja savus draudus padzīt mani no mājām. Es izturēju un pirms pieciem gadiem kristījos. Tāpat kā brālis, par kuru bija stāstīts rakstā (1998. gada 8. jūnija numurā), es ceru, ka pienāks diena, kad arī mani vecāki iegūs cerību dzīvot Jehovas taisnīgajā jaunajā pasaulē.

V. S. L., Brazīlija

Kad lasīju šo rakstu, man acīs bija asaras. Tēvs ir pārliecināts manu uzskatu pretinieks. Kaut arī reizēm mēs varam mierīgi parunāt, ikreiz, kad tiek pieminēti tādi temati kā Bībele vai Jehovas liecinieki, man ir bail no viņa dusmu izvirdumiem. Tēvs vairākkārt dusmās ir mani fiziski aizskāris. Bet šis raksts man deva sirsnīgu uzmundrinājumu palikt nelokāmai, kaut arī jāiztur tāda spriedze.

I. H., Vācija

Raksts mani dziļi aizkustināja. Tā kā esmu uzaugusi reliģiski sašķeltā ģimenē, es spēju saprast, cik sāpīgi pārdzīvojumi bija jāizcieš jaunietim, kurš bija spiests izdarīt tik smagu izvēli.

A. M., Itālija

Fibromialģija. Pateicos jums par rakstu ”Kas ir fibromialģija, un kā ar to dzīvot?”. (1998. gada 8. jūnijs.) Es slimoju ar fibromialģiju jau sešus gadus. Raksts bija pamatīgi un precīzi uzrakstīts. Arī Bībeles panti, kas bija citēti ielogojumā, mani ļoti uzmundrināja.

N. M., Amerikas Savienotās Valstis

Par šo rakstu saņēmām daudz lasītāju atsauksmju. Ceram kādā no nākamajiem numuriem publicēt vēl citus komentārus par šo tēmu. (Red.)