Ieskats verdzības atbaidošajā vēsturē

ĀFRIKĀ pie paša Senegālas krasta iepretī Dakarai atrodas Gorē sala. 312 gadus, līdz pat 1848. gadam, šī sala bija centrs, kur plauka un zēla tirdzniecība ar cilvēkiem. Francijas ostas pilsētas Nantes arhīvos atrodamie dokumenti liecina, ka no 1763. līdz 1775. gadam vien caur Nantes ostu tika izvesti vairāk nekā 103 000 vergu, kas bija nopirkti Gorē.

Mūsdienās vidēji 200 apmeklētāju dienā ierodas aplūkot Maison des Esclaves — Vergu mājas muzeju. Gids Žozefs Ndjaje pieminēja dažas no tām šausmām, kas bija jāpārcieš bezpalīdzīgajiem upuriem: ”Mūsu senči tika aizvesti svešumā, viņu ģimenes sadalītas, ādā iededzinātas zīmes kā lopiem.” Veselas ģimenes ieradās salā, sakaltas ķēdēs. ”Māti varbūt aizsūtīja uz Ameriku, tēvs nonāca Brazīlijā, bet bērni — Antiļu salās,” stāstīja gids.

”Kad vergi bija nosvērti,” skaidroja Ndjaje, ”vīriešu vērtība tika noteikta pēc viņu vecuma un izcelsmes, turklāt atsevišķu etnisko grupu pārstāvji bija izslavēti savas izturības dēļ vai arī tāpēc, ka tie tika uzskatīti par sevišķi auglīgiem. Jorubi, piemēram, bija iesaukti par ”ērzeļiem” un tika augstu vērtēti.”

Gūstekņus, kas bija pārāk vāji, pirms izsoles uzbaroja kā zosis. Vergu tirgotāji katru nakti izraudzījās kādas no jaunajām sievietēm seksuālai baudai. Dumpīgi vergi tika pakārti, apmetot virvi nevis ap kaklu, bet ap krūškurvi, lai paildzinātu viņu mokas.

1992. gadā Gorē salā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Laikrakstā The New York Times bija stāstīts, ka ”viņš izteica nožēlu par vergu tirdzniecību, lūgdams piedot visiem tiem, kas tajā piedalījās, arī katoļu misionāriem, kas savulaik uzskatīja afrikāņu paverdzināšanu par normālu parādību”.

Taču ne visi vēlas atzīt to, kas ir noticis. Pirms divarpus gadiem, kad Nantes reģistri vēl nebija atklāti, kāds franču jezuīts apgalvoja, ka Gorē tika pārdoti tikai 200 līdz 500 vergi gadā. Kā izteicās Ndjajes kungs, pasaule vēl aizvien ”nav spējusi pilnībā aptvert un atzīt šo milzīgo ļaunumu”.

[Norādes par attēlu autortiesībām 31. lpp.]

Gianni Dagli Orti/Corbis

Yann Arthus-Bertrand/Corbis

Reproducēts no DESPOTISM—A Pictorial History of Tyranny