Eļļas palma — koks ar daudzveidīgu izmantojumu

No Atmostieties! korespondenta Zālamana salās

GVADALKANALA — daudziem šīs salas vārds saistās ar nežēlīgajām kaujām, kas te risinājās Otrā pasaules kara laikā. Taču tagad tiem, kas apmeklē šo kādreizējo kaujas lauku Zālamana salās, paveras pavisam citāda aina: šķietami bezgalīgās rindās virknējas nevis karavīri, bet staltas eļļas palmas.

Zeme, kurā tagad aug zaļoksnējās, majestātiskās eļļas palmas, savulaik sedza tonnām nesprāgušu bumbu un citu bīstamu militāru materiālu. Taču vēlāk kara paliekas tika aizvāktas, lai atbrīvotu vietu eļļas palmām. Kā ir sākusies eļļas palmu kultivēšana? Un kāpēc var teikt, ka šim skaistajam, slaikajam kokam ir daudzveidīgs izmantojums?

Bagāta vēsture

Pirmais mūsdienīgais apraksts, kurā stāstīts par koku, kas varētu būt eļļas palma, uzrakstīts 15. gadsimta vidū, un tā autors ir venēcietis Alvize Kadamosto, kas apceļoja Āfrikas rietumu piekrasti. Pēc tam, gandrīz 500 gadu tālā pagātnē, afrikāņu vergi aizveda eļļas palmas augļus sev līdzi uz zemēm otrpus Atlantijas okeānam. Tā šie koki sāka izplatīties, un tagad palmu eļļa ir viena no pasaulē visplašāk lietotajām augu eļļām. Eļļas palmas dod vairāk eļļas no hektāra nekā jebkurš cits eļļas augs. Turklāt šī palma ir daudzgadīgs augs, no kura augļus un eļļu var iegūt 25—30 gadus.

Palmu eļļas ražošanā — it īpaši dažās Tālo Austrumu zemēs — liela nozīme bija kādam atklājumam, kas tika izdarīts šī gadsimta 70. gadu beigās. Agrāk cilvēki domāja, ka eļļas palmas galvenokārt apputeksnē vējš, tāpēc par neražas cēloni tika uzskatīti nelabvēlīgi laika apstākļi. Taču vēlāk pētījumos tika noskaidrots, ka galvenie apputeksnētāji tomēr ir kukaiņi. Ievedot Tālajos Austrumos Rietumāfrikas kukaiņus, kas spēj apputeksnēt šos kokus, ir izdevies palielināt ražas.

No palmas oranždzeltenajiem augļiem tiek iegūtas divas dažādas eļļas. Tās abas tiek izmantotas daudzos izstrādājumos, un vismaz dažus no tiem, visticamāk, lietojat arī jūs. Bet, pirms pievēršam uzmanību šiem izstrādājumiem, paviesosimies palmu eļļas spiestuvē, lai uzzinātu, kā šī eļļa tiek iegūta.

Zeltainā šķidruma ieguve

Pie eļļas spiestuves mūs sagaida gids, kas ieved mūs iekšā. Visapkārt mēs redzam darbojamies jaudīgas iekārtas. Pirmais posms eļļas palmas augļu apstrādē, stāsta gids, ir to ievietošana milzīgā, cilindriskā tvaika krāsnī. Katrā palmas augļu sastatā ietilpst ap 200 plūmes lieluma auglīšu, kas sakopoti cieši cits pie cita. Tvaika krāsnī augļi tiek sterilizēti un kļūst vieglāk atraujami no ķekara.

Nākamais solis ir atsevišķo auglīšu atdalīšana no ķekara, un tas tiek darīts ar speciālu mašīnu. Pēc tam auglīši nonāk lielā smalcinātājā, kur to sulīgais mīkstums tiek atdalīts no sēklām. Šķiedras saturošais mīkstums tiek izspiests milzīgā spiednē, iegūstot jēleļļu. Pēc rafinēšanas palmu eļļa ir gatava nosūtīšanai.

Bet ir vēl otrs eļļas veids. To iegūst no palmas augļu sēklām. Vispirms sēklas ir jāatbrīvo no čaumalas, lai tiktu pie kodoliem, un pēc tam kodolus presē, lai izspiestu vērtīgo šķidrumu. Šo eļļu sauc par palmu kodolu eļļu.

Pēc eļļas izspiešanas no kodolu atliekām ražo augstvērtīgu lopbarību. Savukārt tie atkritumi, kas paliek pēc auglīšu atdalīšanas no ķekara, tiek izmantoti lauku mulčēšanai. Arī augļu šķiedras un sēklu čaumalas noder par otrreizējām izejvielām — tās kļūst par kurināmo spiestuves katliem. Ļoti ekonomisks ražošanas process!

No saldējuma līdz sejas krēmam

Palmu eļļa ir otrā visplašāk lietotā augu eļļa pasaulē — tā atpaliek vienīgi no sojas eļļas. Enciklopēdijā The World Book Encyclopedia rakstīts, ka ”18. gadsimtā angļi izmantoja palmu eļļu par ārstniecisku līdzekli un roku krēmu”. Bet mūsdienās šī eļļa ietilpst tādos produktos kā saldējums, margarīns un cepamās eļļas, kā arī citos rūpniecības izstrādājumos, piemēram, ziepēs un kosmētikā.

Arī palmu kodolu eļļu izmanto margarīna ražošanai, un to lieto arī šokolādes un citu saldumu izgatavošanai. Taču tas vēl nav viss. Pēc papildu apstrādes palmu eļļas un palmu kodolu eļļas komponenti noder par izejvielu medikamentu, ziepju, ķīmisko mazgāšanas līdzekļu, sveču un pat sprāgstvielu ražošanā.

Zālamana salās eļļas palma tiek augstu vērtēta. Par to, cik liela nozīme eļļas palmām ir salas ekonomikā, liecina fakts, ka 13 procentus valsts eksporta veido no šī koka iegūti produkti.

Kad mēs raugāmies augšup uz eļļas palmas galotni, kļūst jautri, iedomājoties, ka gan saldējuma lāsītē, kas nopil no smejoša bērna mutes, gan kosmētikā uz viņa mātes sejas varbūt ietilpst sastāvdaļas, kas iegūtas no šī koka koši oranžajiem augļiem. Eļļas palma patiešām ir daudzpusīgi izmantojams koks, un mēs varam būt pateicīgi par tās bagātīgo ražu.

[Papildmateriāls/Attēls 27. lpp.]

Divas tonnas dienā — novāktas ar rokām

Bum ... bum. Bum ... bum! Visapkārt dzirdams krītošo augļu troksnis — eļļas palmu plantācijā strādā ražas novācēji. Kā viņi tiek klāt augļiem, kas atrodas tik augstu kokā?

Plantācijas strādnieki novāc augļus no palmām, kas reizēm sasniedz četrstāvu mājas augstumu, nocirzdami ķekarus ar asu, izliektu asmeni, kas iestiprināts pagarināmas nūjas galā. Vidēji katrs strādnieks dienā novāc 80 līdz 100 ķekaru un nogādā tos ceļmalā, kur augļi tiek savākti un aizvesti. Tā kā ķekars sver gandrīz 25 kilogramus, strādniekiem jāizcilā krietni smagumi. Lai iegūtu tonnu palmu eļļas, ir nepieciešamas četrarpus tonnas augļu.