Vai tiešām ir tik svarīgi, kādas drēbes mēs valkājam?
”ES NEZINU, kā man ģērbties!” Vai šis palīgā sauciens nešķiet pazīstams? Mūsdienu modes nami ar saviem pēdējiem piedāvājumiem, protams, vienmēr ir gatavi palīdzēt — vai samulsināt vēl vairāk.
Papildu grūtības rada tas, ka šajos laikos cilvēki drīzāk tiek mudināti nevis uzposties, bet ģērbties nevērīgi. Par šo deviņdesmitajiem gadiem raksturīgo tendenci kādā modes jautājumiem veltītā rakstā bija sacīts: ”Ir patīkami zināt, ka nav nekāda nelaime, ja drēbes izskatās mazliet nodriskātas, izvalkātas, padilušas un galīgi izbalējušas — tas ir pat ieteicams.”
Pēdējo gadu neatlaidīgā reklāma, TV skatītāju mīluļi, līdzaudžu spiediens, tieksme apliecināt sevi un izcelt savu individualitāti ir spēcīgi ietekmējuši to, kādu apģērbu cilvēki izvēlas, un īpaši to var teikt par jauniešiem. Daži no viņiem pat zog, lai moderni apģērbtos.
Daudzi deviņdesmito gadu populārie modes stili sakņojas tādās pagājušo gadu subkultūrās kā, piemēram, hipiju kustība, kas sešdesmitajos gados bija izveidojusies rietumu sabiedrībā. Ar bārdu, nekoptiem gariem matiem un nekārtīgu apģērbu hipiji demonstrēja tradicionālo vērtību noliegumu. Taču viņu dumpīgais apģērbs radīja jaunu paraugu, kam līdzināties, — jaunu standartu.
Apģērbs ir kļuvis par vienu no galvenajiem un spilgtākajiem pašizteiksmes līdzekļiem. Drēbes, lielākoties T krekli, ir kā reklāmas plakāti, kas reklamē populārus sporta veidus, sportistus, jokus, bezcerību, agresivitāti, morāli — vai tās trūkumu — un dažādas preces. Tie var arī šokēt. Nesen žurnālā Newsweek bija publicēts raksts ”Brutalitāte kā pusaudžu modes elements”. Tajā varēja lasīt, ko par savu T kreklu teicis kāds 21 gadu vecs jaunietis: ”Es to valkāju tāpēc, ka tas cilvēkiem parāda manu attieksmi. Es neļauju citiem jaukties manās darīšanās.”
Uzraksti un attēli uz krekliem mēdz būt ļoti dažādi, taču pieskaņošanās kādai grupai vai visuresošajam dumpības, egoisma, vaļības un varmācības garam bieži ir acīm redzama. Kāds modes dizainers pēc klientu pasūtījuma drēbēs izšauj caurumus. ”Viņi var izvēlēties pistoles, šautenes vai ložmetēja šāvienu caurumus,” viņš saka. ”Tas pašlaik ir modē.”
Ko izsaka ģērbšanās stils?
”Parasti ar apģērbu cilvēks sevi identificē ar kādu konkrētu sabiedrības grupu,” stāsta Sidnejas (Austrālija) Spēkstacijas muzeja modes pārzine Džeina de Teliga. ”Jūs izvēlaties grupu, pie kuras gribat piederēt, un atbilstoši ģērbjaties.” Sidnejas universitātes psiholoģijas pasniedzēja Dr. Daiena Kenija teica, ka apģērbs ir ne mazāk svarīgs faktors, pēc kura cilvēki tiek iedalīti, kā reliģija, manta, nodarbošanās, etniskā piederība, izglītība un dzīvesvieta. Kā bija rakstīts žurnālā Jet, kādā Amerikas Savienoto Valstu skolā, kur mācās gandrīz tikai baltie bērni, izcēlās rasu konflikts — izveidojās naidīga attieksme pret ”baltajām skolniecēm, kas valkāja bizītes, maisveidīgas drēbes un citus hiphopa atribūtus, jo tiek uzskatīts, ka tie pieder pie melno stila”.
Pielāgošanās tam, kas ir pieņemts konkrētā grupā, ir vērojama arī dažādās subkultūrās, piemēram, mūzikas fanu vidū. ”Daudzos gadījumos,” sacīts žurnālā Maclean’s, ”apģērbs atbilst muzikālajai gaumei: regeja fani valkā košas drēbes un Jamaikas cepures, turpretī grandžroka cienītāji dod priekšroku adītām slēpotāju cepurēm un rūtainiem krekliem.” Taču, lai kāds tas būtu, nevērīgais, noplukušais, šķietami nabadzīgais apģērbs, kas piederas pie stila, kuru dēvē par grandžu, var maksāt bargu naudu.
Kas notiek ar ģērbšanās normām?
”Viss ir pilnīgi pretēji, nekā varētu domāt,” saka žurnālists Vudijs Hoksvenders. ”Vīriešu mode, kurā agrāk valdīja stingri likumi, kļūst arvien brīvāka. [..] Visam jāizskatās tā, it kā tas būtu uzrauts mugurā pa roku galam.” Tomēr šī tendence noteiktos apstākļos var liecināt par vienaldzīgu attieksmi vai par cieņas trūkumu pret sevi un citiem.
Kā bija stāstīts žurnālā Perceptual and Motor Skills publicētā rakstā par skolēnu attieksmi pret skolotājiem, ”lai gan džinsos tērpts skolotājs tiek uzskatīts par tādu, kurš stundās ienes zināmu jautrību, tomēr šāda skolotāja viedokli skolēni vismazāk ņem vērā un visbiežāk uzskata viņu par nezinošu”. Tajā pašā žurnālā bija atzīmēts, ka ”skolotāja, kas valkā džinsus, pēc skolēnu domām, ir jautra, pieejama, ne pārāk kompetenta, tāda, kas neiedveš īpaši lielu cieņu un neizskatās pēc skolotājas, un visā visumā viņai dodama priekšroka”.
Savukārt biznesa pasaulē populārs ir ģērbšanās stils, ar kuru cilvēki cenšas apliecināt savu spēku, ietekmējot citus. Pēdējā laikā arvien vairāk sieviešu tiecas tikt uz augšu pa karjeras kāpnēm. ”Apģērbs man ir līdzeklis, kā panākt savu,” saka Mērija, kādas izdevniecības darbiniece. ”Es gribu izcelties. Es gribu, lai mani uztver kā sievieti, kas izskatās satriecoši.” Mērija godīgi atzīst, ka viņas uzmanība ir koncentrēta uz sevi pašu.
Modes jaunumi neizbēgami atrod ceļu arī uz baznīcām. Daži, kas īpaši seko modei, pat izmanto savas baznīcas, lai padižotos ar jaunākajiem tērpiem. Mūsdienās mācītāji, stāvēdami uz kanceles savos brīvi krītošajos talāros, bieži redz savā priekšā draudzes locekļus, kas ģērbušies džinsos, sporta apavos vai pavisam stilīgā ietērpā.
Kas rada pārspīlētu tieksmi izcelt savu individualitāti?
Pēc psihologu domām, pārmoderns apģērbs, īpaši jauniešiem, ir egocentrisma izpausme, kas liecina par vēlēšanos tikt ievērotiem. Psihologi to raksturo kā ”pusaudzim piemītošu nemitīgu tieksmi būt uzmanības centrā”. Būtībā jaunietis it kā saka: ”Es domāju, ka jūs par mani esat tikpat lielā sajūsmā kā es pats.” (American Journal of Orthopsychiatry.)
Filozofija, kas padara cilvēku par pasaules centru un Dievu absolūti neņem vērā, ir veicinājusi tādu domāšanas veidu (ko komercpasaule bieži popularizē), kas indivīdam liek uzskatīt, ka viņš ir vissvarīgākā persona Visumā. Taču nelaime ir tā, ka šādu ”vissvarīgāko personu” nu jau ir gandrīz seši miljardi. Arī miljoniem kristīgās pasaules reliģiju piekritēju ir padevušies šim materiālisma spiedienam. (Salīdzināt 2. Timotejam 3:1—5.) Ja ņem vērā arī tādus faktorus kā ģimenes iziršana un patiesas mīlestības trūkums, nav nekāds brīnums, ka cilvēki, īpaši jaunieši, ir gatavi izmantot jebko, kas viņiem varētu dot piederības un drošības sajūtu.
Taču tie, kam rūp gan viņu apģērbs, gan reputācija Dieva acīs, protams, grib zināt: ”Cik lielā mērā man jāpielāgojas mainīgajiem modes virzieniem? Kā lai es zinu, vai manas drēbes ir piedienīgas? Vai tās nerada mulsinošu vai pat gluži aplamu priekšstatu par mani?”
Vai es ģērbjos piedienīgi?
Tas, kādas drēbes mēs valkājam, pamatā ir mūsu personiskās izvēles jautājums. Mūsu gaumes, tāpat kā finansiālās iespējas, ir dažādas. Arī tradīcijas dažādās vietās, valstīs un klimatiskajās joslās ir atšķirīgas. Bet, lai kāda būtu tava situācija, ir labi paturēt prātā šādu principu: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (Salamans Mācītājs 3:1.) Citiem vārdiem, ģērbies atbilstoši situācijai. Un vēl ir svarīgi ”pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”. (Mihas 6:8.)
Tas nenozīmē, ka apģērbam jābūt puritāniskam, — tam jābūt ’pieklājīgam’ (JD) un jāliecina par valkātāja ”saprātīgumu” (NW). (1. Timotejam 2:9, 10.) Bieži tas nozīmē vienkārši parādīt atturību — īpašību, ko žurnāls Working Woman saista ar labu gaumi un eleganci. Viens praktisks ieteikums: nepieļauj, ka pirmais, ko cilvēki pamana, tev ienākot telpā, ir tavas drēbes. Žurnālā Working Woman ir sacīts: ”Ģērbieties tā, ..lai cilvēki varētu ieraudzīt ne tikai jūsu drēbes, bet arī tās labās īpašības, kas piemīt jums kā personībai.”
Žurnālā Perceptual and Motor Skills varēja lasīt: ”Literatūra, kurā tiek analizēta apģērba nozīme iespaida veidošanā un neverbālā komunikācijā, ļauj izdarīt secinājumu, ka apģērbs būtiski ietekmē sākotnējo spriedumu par cilvēku.” Kāda apmēram četrdesmit gadus veca sieviete, kam agrāk bija paticis piesaistīt vīriešus ar savu ģērbšanās manieri, sacīja: ”Tas radīja lielas problēmas, jo zuda robeža starp darbu un personisko dzīvi. Vienmēr atradās biznesa partneri, kas gribēja mani uzaicināt vakariņās.” Kāda cita sieviete, kas strādā par grāmatvedi, runā par pretēju tendenci: ”Esmu novērojusi, kā vīrieši izturas pret sievietēm, kas ģērbjas nevērīgi vai pārspīlēti vīrišķīgā stilā. Šādas sievietes tiek uzskatītas par agresīvām, tādām, kas cenšas aizskart vārīgā vietā, un vīrieši pret viņām izturas bez īpašas iejūtības.”
Kāda jauniete, vārdā Džefija, konstatēja, ka pēc tam, kad viņa bija moderni nogriezusi matus, cilvēkiem par viņu radās nepareizs priekšstats. ”Es tikai gribēju būt oriģināla,” viņa atceras, ”bet cilvēki sāka vaicāt: ”Vai tu patiešām esi Jehovas lieciniece?”, un es jutos ļoti neērti.” Džefijai bija jāpārdomā daži nopietni jautājumi. Vai nav tiesa, ka ”no sirds pilnības” runā ne tikai mūsu mute, bet arī mūsu apģērbs un ārējais izskats? (Mateja 12:34.) Par ko liecina tava ģērbšanās maniere — par sirdi, kurā ir apņēmība pievērst uzmanību Radītājam vai arī sev pašam?
Ģērbies ”ar saprātīgumu”
Pārdomā arī, kā tavs apģērbs ietekmē tevi. Valkājot pārāk uzkrītošu apģērbu vai tādu, ar kuru tu centies demonstrēt savu spēku, tu vari kļūt augstprātīgs. Nevīžīgas drēbes var likt tev domāt par sevi negatīvi, bet T krekli ar taviem iemīļotajiem kino, sporta zvaigžņu vai kādu citu populāru cilvēku attēliem var tevi pamudināt uz cilvēku dievināšanu — elkdievību. Atceries, ka tavas drēbes kaut ko atklāj citiem — tās stāsta viņiem par tevi.
Ko tavas drēbes par tevi stāsta, ja tu ģērbies pavedinoši vai ar mērķi apkārtējos satriekt? Vai tādā veidā tu neakcentē rakstura iezīmes, no kurām patiesībā būtu jācenšas atbrīvoties? Kādu cilvēku uzmanību tu centies piesaistīt? Vēstulē Romiešiem 12:3 (JD) ir padoms, kas var mums palīdzēt atbrīvoties no egoisma, iedomības un negatīvas domāšanas. Šajā pantā apustulis Pāvils mums iesaka ’nedomāt par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domāt saprātīgi’.
Īpaši šis padoms jāņem vērā tiem, kas veic atbildīgus pienākumus. Viņu piemērs spēcīgi ietekmē citus. Dabiski, arī tiem, kas kristiešu draudzē cenšas iegūt priekšrocības kalpošanā, un viņu kristīgajām sievām ar savu apģērbu un ārējo izskatu būtu jāapliecina pieticība un cieņas pilna attieksme pret citiem. Mēs nekad negribētu līdzināties cilvēkam, kuru Jēzus pieminēja savā līdzībā par kāzu mielastu: ”Ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.” Uzzinājis, ka šim vīram nav pamatota iemesla, kas attaisnotu viņa necienīgo izskatu, ”ķēniņš sacīja saviem kalpiem: Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to”. (Mateja 22:11—13.)
Tāpēc vecākiem ir svarīgi ar vārdiem un savu piemēru attīstīt bērnos labu gaumi un līdzsvarotu attieksmi pret ģērbšanos. Tas var nozīmēt, ka reizēm vecākiem jābūt diezgan stingriem. Taču cik iepriecināti jūtas jaunieši un viņu vecāki, kad kāds negaidīti izsaka uzslavu par viņu kārtīgo apģērbu un labo uzvedību!
Jehovas kalpotāji ir brīvi no iedomības, izdabāšanas modes untumiem, kas dārgi izmaksā, un pārmērīgas tieksmes izcelt savu ”es”. Viņu rīcību nosaka nevis pasaules gars, bet Dieva principi. (1. Korintiešiem 2:12.) Ja tu dzīvo saskaņā ar šiem principiem, apģērba izvēlei nebūtu jāsagādā īpašas grūtības. Līdzīgi rūpīgi izraudzītam gleznas ierāmējumam, tavs apģērbs neaizēnos tavu personību un neradīs par tevi sakropļotu priekšstatu. Turklāt, jo vairāk tu centīsies sekot Dieva paraugam, jo lielāks kļūs tavs garīgais skaistums, kas ir daudz pārāks par to, ko var panākt ar apģērbu.