Kad ēdiens ir kļuvis par ienaidnieku

Atceroties savus pusaudzes gadus, Džīna nevar aizmirst, ka vienmēr tika ķircināta un apsmieta. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka klasē viņa bija visgarākā un lielākā. Bet tas nebija vienīgais iemesls. ”Daudz sliktāk bija tas, ka es biju kautrīga un man bija grūti kontaktēties ar citiem,” saka Džīna. ”Es biju vientuļa, vēlējos iekļauties kolektīvā, taču lielākoties jutos lieka.”

Džīna bija pārliecināta, ka viņas augums ir galvenais problēmu cēlonis un lieliska, slaida figūra visu atrisinātu. Taču viņa nebija tukla. Džīna bija 1,83 m gara un svēra 66 kg, tātad viņai nebija liekā svara. Tomēr meitene jutās resna un 23 gadu vecumā izlēma novājēt. Viņa domāja: ”Ja es būšu tieva, citi gribēs ar mani draudzēties. Beidzot es vairs nejutīšos atstumta, bet būšu kādam vajadzīga.”

Džīna tālāk stāsta: ”Šādu aplamu spriedumu dēļ es divpadsmit gadu cietu no neirotiskās anoreksijas un bulīmijas. Es patiešām novājēju, turklāt novājēju tik ļoti, ka gandrīz nomiru, bet mana dzīve nekļuva laimīgāka — man bija sagrauta veselība un vairāk nekā desmit gadu es mocījos dziļā nomāktībā un izmisumā.”

DŽĪNA nav vienīgā, kurai ir tādas problēmas. Pēc kāda aptuvena aprēķina, gandrīz 1 procentam no amerikāņu pusaudzēm un jaunietēm ir izveidojusies neirotiskā anoreksija, bet bulīmija, kā tiek uzskatīts, — trīsreiz lielākam skaitam. ”Es jau gadiem ilgi strādāju skolās un koledžu pilsētiņās,” stāsta Dr. Mērija Paifere, ”un pati savām acīm redzu, ka slimnieku skaits nemazinās.”

Ar ēšanu saistītie veselības traucējumi ir ļoti dažādi. Agrāk pastāvēja viedoklis, ka šī problēma skar bagātos, taču tagad ir redzams, ka ar tiem slimo visu rasu cilvēki un visu sociālo un ekonomisko slāņu pārstāvji. Aizvien biežāk tos diagnosticē arī vīriešiem, un žurnālā Newsweek rakstīts, ka šīs slimības ”cilvēkus nešķiro”.

Bet īpaši satraucošs ir fakts, ka ar minētajiem veselības traucējumiem saslimst aizvien vairāk jaunu cilvēku un bērnu. ”Slimnīcās nonāk meitenes, jaunākas par 10 gadiem, un pat 6 gadus vecas meitenes,” saka Mārgareta Beka, kas pilda direktora pienākumus kādā Toronto veselības centrā, kur ārstē ar ēšanu saistītos veselības traucējumus. Viņa piebilst: ”Pagaidām tādu meiteņu ir maz, taču viņu skaitam ir tendence pieaugt.”

Kopumā no šiem veselības traucējumiem cieš miljoniem cilvēku, pārsvarā meitenes un jaunietes.a ”Viņu attieksme pret ēdienu un ēšanu krasi atšķiras no tā, kā pret ēšanu izturas lielākā daļa cilvēku,” atzīmē sociālā darbiniece Nensija Kolodnija. ”Viņas neēd tādēļ, lai remdētu izsalkumu, lai saņemtu organismam nepieciešamās vielas un saglabātu labu veselību, nedz tādēļ, lai gūtu baudu vai patīkami pavadītu laiku ar citiem, — nē, viņām ir ārkārtīgi dīvaina attieksme pret ēdienu, un viņu uzvedība šai ziņā nešķiet ”normāla”, piemēram, viņas ievēro savādus, rituāliem līdzīgus paradumus, pirms sāk ēst, vai arī pēc ēšanas nekavējoties atbrīvo organismu no apēstā.”

Apskatīsim sīkāk divas visbiežāk sastopamās šāda rakstura slimības: anoreksiju (anorexia nervosa) un bulīmiju (bulimia nervosa).

[Zemsvītras piezīme]