Kas notiek pasaulē
Mēģinājums novērtēt nenovērtējamo
Trīspadsmit zinātnieki no dažādām valstīm ir nākuši klajā ar ziņojumu, kurā centušies novērtēt naudas izteiksmē visu to, ko dod daba. Zinātnieki ir apkopojuši vairāk nekā 100 publicētu pētījumu rezultātus, lai noskaidrotu, kādi ir zaudējumi no ikkatra hektāra zemes, kas tiek saimnieciski apgūta. Piemēram, kādā pētījumā bija minēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs purvu nosusināšanas dēļ augsne vairs nespēj uzsūkt liekos ūdeņus un tāpēc katrs saimnieciski apgūts purva hektārs ”palielina ikgadējo plūdu nodarīto postu par 3300 — 11 000 ASV dolāru”, rakstīts žurnālā Science. Kaut arī daudzi uzskata, ka viss, ko dod daba, ir kaut kas pats par sevi saprotams, zinātnieki lēš, ka tas ik gadu ir rēķināms 33 300 000 000 000 dolāru — gandrīz divreiz vairāk nekā visas pasaules nacionālo kopproduktu apmērs.
Pāvesta vizīte Kubā
Šā gada janvārī, apmeklēdams Kubu, pāvests Jānis Pāvils II runāja par to, ka katoļu baznīca cer iemantot lielāku ietekmi Kubas sabiedrībā. Kā bija teikts laikrakstā L’Osservatore Romano, viņš paziņoja, ka vecākiem ”būtu jādod saviem bērniem ētiskā un pilsoniskā audzināšana, kā arī reliģiskā apziņa, kas palīdzēs tiem iegūt pilnvērtīgu izglītību”. Pāvests vēlas, lai Kubā atkal tiktu atvērtas katoļu skolas, taču, kā izteicās Kubas varas iestāžu pārstāvji, viņi grib, lai izglītības iestādes paliktu valsts pārziņā. Kubas valdības viedoklis par pāvesta vizīti Francijas laikrakstā Le Monde Diplomatique bija komentēts tā: ”Fidels Kastro to uztver kā uzvaru un zīmi, ka viņa režīms pasaulē vairs netiek ignorēts.” Vairākiem pāvesta paziņojumiem Kubā nepārprotami bija politisks raksturs, savukārt Jehovas liecinieki savā reliģiskajā darbībā paliek politiski neitrāli.
Garākie mati pasaulē
85 gadus vecais hmongu cilts loceklis Hu Sateo, kas dzīvo Taizemes ziemeļos, gandrīz 70 gadus nav griezis matus. ”Pēdējo reizi es apgriezu matus, kad man bija 18 gadi, un tad es smagi saslimu,” stāsta Hu. Pēc aģentūras Associated Press ziņām, nesen Ginesa rekordu grāmatas eksperts apstiprināja, ka Hu matu garums ir 5 metri 20 centimetri; patlaban tos uzskata par garākajiem matiem pasaulē. Hu mazgā matus reizi gadā un žāvē, izkāris uz režģa sētas. Viņa 87 gadus vecais brālis Ji, kas pēdējo reizi matus ir griezis 1957. gadā, ir tuvākais Hu sāncensis. Ji mati ir garāki nekā indietei, kuras mati agrāk tika uzskatīti par garākajiem pasaulē — tie bija 4 metrus un 20 centimetrus gari. Hu domā, ka viņa garie mati ir ļoti izdevīgi Taizemes kalnu vēsajā klimatā. ”Ar tiem man ir silti,” viņš apgalvo.
Trīs dažādi viedokļi par vēsturiskiem notikumiem
Bosnijā skolēniem šīs zemes vēsturi, mākslu un valodu māca trīs dažādās versijās. Vēstures skaidrojums ir atkarīgs no tā, kura no trim lielākajām etniskajām grupām kontrolē mācību programmu, ziņo The New York Times. Piemēram, pareizticīgo serbu pārvaldītajos rajonos māca, ka cilvēks, kurš 1914. gadā nogalināja erchercogu Ferdinandu, tā radot ieganstu Pirmajam pasaules karam, ir bijis ”varonis un dzejnieks”. Katoļticīgajiem horvātu skolēniem stāsta, ka šis vīrietis ir bijis ”slepkava, ko bija apmācījuši serbi, kuri arī bija devuši viņam norādījumu izdarīt terora aktu”. Musulmaņu interpretācijā viņš tiek saukts par ”nacionālistu, kura rīcība izraisīja pret serbiem vērstus nemierus, ko apslāpēja tikai no visām trijām etniskajām grupām veidotie policijas spēki”. Skolēniem ir jāpaziņo, vai viņi ir serbi, musulmaņi vai horvāti, un pēc tam viņi tiek nosūtīti uz nodarbībām dažādās klasēs, teikts laikrakstā.
Sporta laukums ar zaļu zāli
Holandiešu futbola klubam Vitesse Arnhem uzbūvētā sporta halle, kurā ir 28 000 sēdvietu, ir ievērojama ar to, ka spēles laukumu klāj lieliska zāle. Šos divus faktorus — telpas un zaļu zāli — ir grūti savienot, jo zāle labi aug tikai tad, ja saņem pietiekami daudz saules gaismas un lietus. Citādi zāle dzeltē un vīst. Problēmu atrisināja celtnes īpašais projekts, rakstīts žurnālā New Scientist. Spēles laukums ir novietots uz milzīgas betona plātnes, kas var slīdēt pa plastmasas pamatni. Kad nenotiek spēles, visu 11 000 tonnu smago spēles laukumu novieto ārpus halles ar četru hidraulisko domkratu palīdzību. Papildu ieguvums ir tas, ka sporta hallē uz cietās grīdas tad var notikt koncerti un tamlīdzīgi pasākumi.
Uz batuta gūtās traumas
Pēdējos gados batuti kļūst aizvien populārāki, bet līdz ar to ir pieaudzis arī traumu skaits, ko gūst bērni, kuri pa tiem lēkā, ziņots The New York Times. ”Cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par batutu, viņi domā, ka tas ir mīksts kā spilvens,” saka Dr. Garijs Smits no Kolumbusas bērnu slimnīcas (ASV, Ohaio). Dr. Smits stāsta, ka bērni traumas gūst, nokrītot no batuta, nepareizi nokrītot uz paša batuta, saduroties ar citu bērnu, ja abi lēkā reizē, vai arī atsitoties pret cietajām malām. Viņš piebilst, ka batuti ar kāpnītēm ir īpaši bīstami, jo pa tām uz batuta var uzrāpties pat pavisam mazi bērni, kas arī visbiežāk gūst traumas. Enna Brauna no Patēriņa preču drošības komisijas uzskata, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam vispār nebūtu jālēkā pa batutu un ka uz batuta drīkst atrasties tikai viens bērns, nevis vairāki vienlaicīgi. E. Brauna atzīmē: ”Bērns uz batuta ir nemitīgi jāpieskata, tāpat kā tad, kad viņš peldas baseinā.”
Mīlestība nekad nebeidzas
”Ja pusaudži ir ļoti pieķērušies vecākiem un skolotājiem, tad iespēja, ka viņi lietos narkotikas vai alkoholu, mēģinās izdarīt pašnāvību, kausies vai arī uzsāks agrīnu dzimumdzīvi, ir pavisam maza,” teikts laikrakstā The Washington Post. Speciālisti Minesotas universitātē un Ziemeļkarolīnas universitātē Čapelhilā ir konstatējuši, ka tas attiecas gan uz bērniem, kam ģimenē ir abi vecāki, gan bērniem, ko audzina tikai tēvs vai māte. Noteicošais faktors ir tas, vai bērns jūtas mīlēts, saprasts un vajadzīgs. Kā bija minēts laikrakstā, pētījumā bija uzsvērts vēl kāds faktors: ”Ir ļoti svarīgi, lai vecāki patiesi interesētos par bērna dzīvi visus pusaudža gadus, un tas ir svarīgi arī tad, kad vecākiem šķiet, ka viņiem bērna dzīvē vairs nav tik liela nozīme kā agrāk.”
Ideāli dabas sargātāji
Lai saglabātu kāda vēsturiska piekrastes forta ķieģeļu mūrus, Lielbritānijas karaliskā kara flote izmanto kazas, stāstīts laikrakstā The Sunday Telegraph. Kazenāju, koku un zāles saknes drupina ķieģeļus un javu. Tāpēc kokus un krūmus parasti nozāģē, bet pārējo augu iznīdēšanā lieto herbicīdus, taču motorzāģi ir dārgi un herbicīdi — bīstami. Turklāt tādā veidā aiziet bojā arī reti sastopamie augi, ķērpji un kukaiņi. Bet veiklās kazas ir daudz lētākas, turklāt tās nodara mazāku postu apdraudēto sugu augiem un dzīvniekiem. Projekta konsultants Maiks Bīčamps uzskata: ”Pēc desmit gadiem lielākā daļa dabas un pieminekļu aizsardzības organizāciju, sākdamas atjaunot objektus, kur ir saauguši brikšņi, izmantos kazas.”
Vardarbīgas datorspēles
Nesen datorspēle Quake II, kurā, salīdzinot ar citām datorspēlēm, ļoti daudz ir attēlota vardarbība, tika ”uzlabota” — tajā tika iekļauts vēl vairāk vardarbības ainu. Programma ir piesaistījusi ”cilvēkus, kam patīk redzēt datora ekrānā asiņu jūru un izsvaidītas ķermeņa daļas”, ziņo The Wall Street Journal. ”No lietotājiem mēs saņēmām atsauksmes, ka asiņu tomēr ir par maz,” stāsta galvenais programmētājs Džons Karmaks, ”tāpēc mēs pārstrādājām programmu, lai spēlē asinis šķīstu vēl vairāk.” Tie, kas spēlē Quake II, var izdarīt ”visdažādākās slepkavības”, Internetā ”cīnoties” ar desmitiem citu spēlētāju un rīkojot ”slepkavošanas” sacensības. Programmā ir paredzēta arī iespēja rādīt pretiniekiem nepieklājīgus žestus. Programmētāji un mākslinieki, kas ir veidojuši šo spēli, ”strādā apstākļos, ko var nosaukt par paradīzi videospēļu spēlētājiem, — viņiem ir gan telpa svaru cilāšanai, gan virtuve, kurā ir papilnam dažādu uzkodu. Viņu dzīvokļa numurs ir 666, šis skaitlis ņemts no.. Bībeles, Atklāsmes grāmatas.”
Bībele bez Dieva
Kāds dāņu ārsts ir publicējis pārveidotus Ebreju rakstus — tajos vairs nav nekādas norādes uz Dievu. Dr. Svens Lings uzskata, ka Dievs un ticība ”pieder pagātnei, kas mūs var tikai iegrožot”, teikts Dānijas laikrakstā Kristeligt Dagblad. S. Lings bija ievērojis, ka daudzi cilvēki ir nelaimīgi un nomākti. ”Mēs dzīvojam ebreju un kristiešu izveidotā kultūrā,” saka S. Lings. ”Tātad šī kultūra ir vainojama tajā, ka cilvēku sabiedrībā trūkst laimes.” Kā bija stāstīts laikrakstā, mērķis, ko cer panākt S. Lings, izdodot savu jauno Bībeli, ir ”satricināt mūsu kultūras pamatus”. Viņa darbā, kas saucas ”Bībele bez Dieva”, piemēram, 1. Mozus 3:12 skan tā: ”Ādams nodomāja: ”Sieviete, kas man blakus, man deva augli no koka, un tad es ēdu.”” Laikrakstā Kristeligt Dagblad ir uzdots jautājums: ”Vai tas nav tas pats, kas mēģināt izdalīt no sniega ūdeni, lai redzētu, kas paliek pāri?”