Reklāmas spēks

PIRMS daudziem gadiem reklāmas pauze televīzijā mēdza sākties ar pieteikumu: ”Bet tagad daži vārdi no mūsu sponsora.” Sponsori — tie ir uzņēmumi, kas maksā par to, lai viņu reklāma tiktu ievietota attiecīgajā raidījumā. Kopš tiem senajiem laikiem šie ”daži vārdi no mūsu sponsora” ir pārvērtušies par īstiem vārdu plūdiem, taču citādi situācija nav daudz mainījusies: sponsori joprojām finansiāli atbalsta masu saziņas un izklaides līdzekļus — televīziju, presi un radio. Tā kā sponsori dod naudu, viņi cenšas arī noteikt, kam ir un kam nav jāparādās šajos saziņas līdzekļos.

Piemēram, 1993. gadā kāda vācu kompānija, kas ražo luksusa automašīnas, nosūtīja 30 žurnāliem vēstuli, kurā bija izvirzīta prasība, ka redakcijai jārūpējas, lai šo automašīnu reklāma tiktu publicēta ”vienīgi atbilstošā kontekstā”. Vēstulē bija paskaidrots, ka tajos žurnālu numuros, kuros ievietota šīs kompānijas reklāma, nedrīkst parādīties neviens materiāls, kurā būtu kritizētas viņu automašīnas, vācu preces vai pati Vācija. Protams, nav nekāds brīnums, ka šī kompānija, kas reklāmai žurnālos tērē 15 miljonus dolāru, grib redzēt savu reklāmu ”atbilstošā kontekstā”.

Tāpat nav nekāds brīnums, ja kāds žurnāls, kas reklamē jaunas kāzu kleitas, nepieņem sludinājumus par lietotu kāzu kleitu pārdošanu un laikraksts, kurā uzskaitīti mākleri, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma lietām, nepublicē informāciju par to, kā nopirkt māju bez māklera starpniecības. Tikpat likumsakarīgi ir arī tas, ka pārraides un preses izdevumi, kas reklamē cigaretes un loterijas, nemēdz kritizēt smēķēšanu un azartspēles.

Patērētāju kultūra

Kā redzams, reklāmas spēks ir iespaidīgs — tā ne tikai rada pieprasījumu pēc dažādām precēm, bet arī popularizē patērētāja dzīves stilu, veido pasaules mēroga kultūru, kuras centrā izvirzās materiāli labumi.

Bet vai tas ir kaut kas slikts? Atbilde ir atkarīga no tā, kam jūs to jautājat. Reklamētāji argumentē, ka cilvēkiem patīk pirkt dažādas lietas un būt to īpašniekiem un tātad reklāma darbojas cilvēku labā. Vēl jo vairāk, viņi saka, reklāmbizness rada darba vietas, reklamētāji sponsorē sportu un mākslu, reklāma ļauj piedāvāt masu saziņas līdzekļus par pieņemamām cenām, mudina uz sacensību, uzlabo produkciju, saglabā zemas cenas un dod cilvēkiem nepieciešamo informāciju, lai varētu izvēlēties pirkumu.

Citi turpretī apgalvo, ka reklāma laupa cilvēkiem mieru un padara viņus neapmierinātus ar to, kas viņiem ir, radot nebeidzamas vēlmes. Pētnieks Alans Djurnings rakstīja: ”Reklāmas, tāpat kā mūsu laikmets, ir nemitīgi mainīgas, hedonistiskas, pilnas mākslīgi veidotu ideālu un pakļautas visiem modes vējiem; tās glorificē indivīdu, idealizē patēriņu, attēlojot to kā ceļu uz sevis piepildījumu, un pauž pārliecību, ka tehnoloģiskais progress ir tas spēks, kas veido cilvēka likteni.”

Reklāmas ietekme uz mums

Vai komerciālā reklāma ietekmē to, kādi mēs esam un ko mēs vēlamies? Iespējams. Taču tas, vai šī ietekme ir liela vai maza, ir atkarīgs arī no citu faktoru ietekmes uz mums.

Ja mēs vadāmies pēc Bībeles principiem un vērtību skalas, mēs saprotam, ka tas nav nekas nosodāms, ja mums pieder materiālas vērtības. Dievs pats taču bija svētījis tādus cilvēkus kā Ābrahāmu, Ījabu, Salamanu un citus, piešķirdams tiem lielu bagātību.

Tomēr, izmantojot savā dzīvē Rakstu principus, mēs vairīsimies līdzināties tiem, kas meklē laimi un piepildījumu, nemitīgi dzīdamies pēc materiāliem labumiem, un kam nekad nav diezgan. Bībele mūs nemudina: ”Pērc un pērc, līdz krīti no kājām.” Gluži pretēji, tajā ir teikts:

Paļaujieties uz Dievu. ”Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt.” (1. Timotejam 6:17.)

Esiet pieticīgi. ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1. Timotejam 6:7, 8.)

”Sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi [”ar pieticību un saprātīgumu”, NW], lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuŗas grib parādīt dievbijību, — ar labiem darbiem.” (1. Timotejam 2:9, 10.)

Apzinieties, ka Dieva gudrība ir pārāka par bagātību. ”Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Salamana Pamācības 3:13—18, LB-65r.)

Esiet devīgi. ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

Kāds varbūt sacīs, ka šī rakstu sērija jau arī būtībā ir sava veida reklāma — tā popularizē domu, ka materiālie labumi nedrīkst izstumt no mūsu dzīves garīgās vērtības. Un tā ir doma, kurai jūs, bez šaubām, piekritīsiet.

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Dieva Ķēniņvalsts sludināšana

Kāds ir viens no labākajiem paņēmieniem, kā paziņot cilvēkiem kādu pārliecinošu informāciju? Grāmatā Advertising: Principles and Practice (”Reklāmas principi un prakse”) ir teikts: ”Ideālā pasaulē ikvienam ražotājam būtu iespēja personīgi aprunāties ar katru patērētāju par to preci vai pakalpojumu veidu, ko viņš piedāvā.” Tieši tādā veidā patiesie kristieši jau gandrīz 2000 gadu brīvprātīgi sludina Dieva Ķēniņvalsti. (Mateja 24:14; Apustuļu darbi 20:20.) Kāpēc biznesa pasaulē tik maz tiek izmantots šis cilvēku informēšanas paņēmiens? Minētajā grāmatā paskaidrots: ”Tas ir ļoti dārgi. Katra individuāla vizīte, ko veic pārdevējs, izmaksā vairāk nekā 150 dolārus.” Kristieši, protams, sludina Dieva Ķēniņvalsti brīvprātīgi, nevis par maksu. Sludināšana ir daļa no viņu pielūgsmes.

[Attēli 8. lpp.]

Bībele nemudina: ”Pērc un pērc, līdz krīti no kājām.”