Londonas ”Globusa” atdzimšana

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

LONDONĀ ir atjaunots teātris ”Globuss”, kas savulaik bija cieši saistīts ar Viljama Šekspīra dramaturģisko darbību, — tas uzcelts netālu no savas kādreizējās atrašanās vietas Sautvorkā, Temzas dienvidu krastā. Šī divdesmitstūrainā, praktiski apaļā ēka, kas projektēta pēc 1599. gadā būvētā pirmā ”Globusa” parauga, ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem.

Pirms Londonā sākās teātra ēra, populāra pilsētnieku izklaide bija lāču un buļļu rīdīšana ar suņiem: skatītāji kliegdami tracināja suņus un noskatījās, kā tie plosa pie staba pieķēdētu dzīvnieku. Apaļās arēnas ar sēdvietu rindām, kur notika šīs izpriecas, bija teātra ēku priekšteces. Stabs ar piesieto dzīvnieku atradās arēnas centrā, un šis faktors vēlāk noteica teātra skatuves izvietojumu.

Pēc kāda laika populāras kļuva teātra izrādes, un Londonā sāka parādīties arvien jauni teātri. Katru dienu tos apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Lordmēri mēģināja lugu uzvedumus aizliegt, jo tie esot nepieklājīgi un bezdievīgi. Tā kā izrādes sākās divos pēcpusdienā, darba devēji sūdzējās, ka tās atrauj strādniekus no darba. Taču teātrim palīgā nāca tā aizgādne — karaliene Elizabete I. Viņas slepenā padome aizstāvēja izrāžu rīkošanu, lai nepietrūktu pieredzējušu aktieru, kas varētu izklaidēt karalieni. Šekspīra trupa daudz biežāk nekā visas citas tika aicināta uzstāties karaliskajā galmā.

Lugu ”Henrijs V” Šekspīrs sarakstīja tajā gadā, kad tika atklāts pirmais ”Globuss”, tāpēc šī luga pamatoti tika izvēlēta jaunatvērtā Šekspīra teātra pirmajai sezonai.

Jaunajā ”Globusā”

Pirms dodamies iekšā, lai noskatītos trīs stundas garo izrādi, mēs uzmetam skatienu mākoņiem cerībā, ka netaisās uz lietu, jo teātrī nav atļauts ienest lietussargus, bet ēkas centrālajai daļai nav jumta. Uz priekšu izvirzītā skatuve iesniedzas 30 metrus platā apaļā laukumā, ko ieskauj trīs balkoni ar pakāpienveidā izvietotām sēdvietu rindām, kuras paredzētas apmēram 1000 cilvēkiem. Taču mēs esam starp tiem 500 skatītājiem, kas maksā ieejas maksu, lai varētu noskatīties izrādi, stāvēdami centrālajā laukumā — parterā. Vecajā ”Globusā”, sablīvēti cieši cits pie cita, satilpa 3000 skatītāju, bet mūsdienu drošības noteikumi to nepieļauj.

Jumts virs sēdvietu loka ir apstrādāts ar ķimikālijām, lai to padarītu ugunsizturīgu. Ugunsdrošs panelis un smidzinātāju sistēma sagādā papildu drošību. Veco ”Globusu” 1613. gadā izpostīja ugunsgrēks, kad pēc lielgabala šāviena uz skatuves no kādas dzirksteles aizdegās ēkas jumts.

Skatītājiem parterā ir atļauts staigāt šurp turp un pat atbalstīties ar rokām pret skatuves malu. Pirms četrsimt gadiem publika, kas nepavisam neizcēlās ar smalkām manierēm, izrādes laikā mēdza ēst un dzert, un kautiņi skatītāju pūlī tolaik bija gluži ikdienišķa parādība. Nesaudzīgi savos vērtējumos kā visbargākie kritiķi, skatītāji nekautrējās iejaukties izrādes gaitā, svilpdami vai sizdami plaukstas, kad vien ienāca prātā. Viņi bija ”saspiesti ciešā barā”, kā izteicās kāds tā laika rakstnieks, kas viņiem deva iesauku stinkards jeb ”rieboņas” (no vārda stink — ’smirdēt, būt pretīgam’).

Jaunā ”Globusa” karkass ir darināts no ozolkoka. Ap seštūkstoš nosmailinātu ozola tapu stingri satur kopā salaiduma vietas. Pēc 1987. gada oktobra viesuļvētras, kas ar visām saknēm izgāza tūkstošiem koku, ozolkoks bija viegli pieejams celtniecības materiāls. Visgrūtāk bija sadabūt piemērotu baļķi, lai izgatavotu 13 metrus garo siju, kas veido skatuves nojumes priekšējo malu. Pēc ilgiem meklējumiem beidzot apmēram 150 kilometrus uz rietumiem no Londonas izdevās atrast vairāk nekā 20 metrus augstu koku, kas derēja šim nolūkam.

Nojumi balsta marmora kolonnas — vismaz izskatās, it kā tās būtu no marmora. Taču īstenībā arī tās ir darinātas no koka, tieši tāpat kā vecā teātra kolonnas, kas bija ”nokrāsotas, tik prasmīgi imitējot marmoru, ka to izskats [spēja] maldināt pat vispieredzējušāko lietpratēju”, kā rakstīja kāds sajūsmināts novērotājs.

Beidzot sēdvietas ir aizpildītas. Daļa partera skatītāju drūzmējas ap skatuvi, citi balstās pret koka sienu, kas iejož centrālo laukumu. Atskan mūzika, un balsu murdoņa noklust. Galerijā virs skatuves seši viduslaiku tērpos ģērbušies mūziķi spēlē Šekspīra laikmeta instrumentus: trompetes, kornetes un sitamos instrumentus.

Izrāde

Kad mūzika ir sasniegusi kulmināciju, uz skatuves uznāk aktieri un sāk mūzikas ritmā enerģiski klaudzināt ar savām nūjām pret grīdu. Partera publika viņiem pievienojas, sitot takti ar kājām. Negaidīti troksnis apklust. Viens aktieris ar īsu prologu ievada izrādi. Visi ar nepacietību gaida, kas būs tālāk. Tad pēkšņi uz skatuves parādās divi lugas varoņi sarkanos tērpos — Kenterberijas arhibīskaps un Īlijas bīskaps. Sāk risināties lugas darbība, un baznīcas divkosība un intrigas, kurās tiek iesaistīts Anglijas karalis Henrijs V, aizsāk notikumus, kas virza lugu pretī kulminācijai — Francijas sakāvei asiņainajā kaujas laukā pie Azenkūras.

Pēc brīža uz skatuves jau slejas karaļa tronis un mēs redzam, kā karalis Henrijs sarunājas ar trim augstmaņiem. Kad uz skatuves uznāk galminieki, mēs ar apbrīnu vērojam, cik autentiski ir viņu viduslaiku kostīmi. Taču tēlotāju sastāvam piemīt kaut kas īpatnējs, tikai mēs nespējam uzreiz uztvert, kas tas īsti ir. Tad mēs palūkojamies savās programmās. Jā, protams: visi tēlotāji ir vīrieši! Elizabetes laikmeta teātrī sievietes nepiedalījās izrādēs. Kā raksta vēsturnieks Dž. Treveljans, zēni ”no bērnības tika rūpīgi apmācīti spēlēt sieviešu lomas ar cieņu, prieku un meistarību”. Tas viņiem ir izdevies arī šodien.

Bet nu ir pienācis brīdis, kad aplausi ir izskanējuši, un mēs ejam ārā. Ārpusē vēl pagriežamies atpakaļ, lai uzmestu atvadu skatienu ”Globusam”, kura zeltaino jumta klājumu, tāpat kā ozolkoka baļķus, jau skārušas liegi pelēcīgas ēnas. Tas ir bijis vienreizējs piedzīvojums — pārcelšanās 400 gadu tālā pagātnē.

Kādu brīdi vēlāk mēs staigājam pa Šekspīra ”Globusa” izstādi. Ik uz soļa tur ieraugāms Šekspīra vārds. Vērodami izstādes eksponātus, mēs uzdodam sev jautājumu: kas īstenībā bija dramaturgs Viljams Šekspīrs? Par mīklu, kas saistās ar Viljama Šekspīra vārdu, būs stāstīts kādā no nākamajiem Atmostieties! numuriem.

[Attēls 25. lpp.]

Vecā ”Globusa” zīmējums

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas The Comprehensive History of England, 2. sējums

[Attēli 26. lpp.]

Mūsdienu ”Globuss”

[Norāde par autortiesībām]

Richard Kalina

John Tramper