Kas ir fibromialģija, un kā ar to dzīvot?

VAI tevi moka sāpes visā ķermenī? Vai pastāvīgi nomāc ārkārtīgs nogurums? Vai no rītiem pēc pamošanās parastās sajūtas ir stīvums un nespēks? Vai brīžiem parādās atmiņas traucējumi? Tie ir daži no simptomiem, kas var liecināt par fibromialģijas sindromu (FMS).

”Nekad neaizmirsīšu to rītu 1989. gadā, kad pēc pamošanās 45 minūtes nespēju pakustēties,” saka Tedsa. No tā brīža sākās Teda cīņa ar fibromialģiju, kas pamatā izpaužas ar ”sāpēm cīpslās, saitēs un muskuļos”.

Varbūt kādam no taviem draugiem vai ģimenes locekļiem ir FMS. Kā tu vari viņam palīdzēt? Un ko var darīt pats slimnieks? Lai saprastu, kas ir FMS un kā tikt galā ar tā radītajām problēmām, ir noderīgi iegūt par to informāciju. Taču jāatceras, ka ne visiem, kam ir sākumā minētie simptomi, noteikti ir FMS.

Kas ir fibromialģija

Kā rakstīts Amerikas Reimatoloģijas koledžas izdotā publikācijā, ”fibromialģijas diagnoze balstās uz hronisku, vispārēju sāpju simptomu un uz specifisku jutīgo punktu konstatāciju noteiktās ķermeņa vietās”. Fibromialģijai ir arī citi simptomi, un daži no tiem ir līdzīgi hroniska noguruma sindroma (HNS) pazīmēm.

Daudziem cilvēkiem, kam ir FMS, ir arī HNS un citi veselības traucējumi. Fibromialģijas slimniekiem bieži raksturīga arī depresija un slimīga raižu sajūta, un, cik var spriest, lielākoties FMS ir šo problēmu cēlonis, nevis sekas. FMS var saasināt tādi ārēji faktori kā pārmērīga vai nepietiekama fiziskā aktivitāte, aukstās atmosfēras frontes tuvošanās, bezmiega naktis un papildu stress.

FMS, ko agrāk mēdza saukt arī dažādos citos vārdos, piemēram, par fibrozītu, nerada sakropļojumus un pats par sevi arī neapdraud cilvēka dzīvību. Nevar droši apgalvot, ka FMS ir iedzimta kaite, tomēr ir gadījumi, kad tas ir konstatēts vairākiem vienas ģimenes locekļiem. FMS skar miljoniem pieaugušo visdažādākajās vecuma grupās, bet sievietēm tas ir konstatēts biežāk nekā vīriešiem.

Kas izraisa FMS

Pastāv dažādas teorijas par iespējamo FMS cēloni. Ir izvirzīts pieņēmums, ka tas varētu būt kāds vīruss vai arī ķīmiskā līdzsvara traucējumi: iespējams, organismā nepareizā daudzumā izdalās tādas vielas kā mediators serotonīns, kas ietekmē miegu, vai endorfīni — organisma dabiskie pretsāpju līdzekļi. Joprojām turpinās pētījumi, lai pārbaudītu šīs un vēl citas teorijas.

Mikroskopā fibromialģijas slimnieku muskuļu audi izskatās normāli, bet, iespējams, tās muskuļu šūnu daļas, kurās tiek ražota enerģija, nefunkcionē pareizi. Nav zināms ne šo traucējumu cēlonis, ne arī paņēmiens, kā tos varētu novērst. Daudzos gadījumos pacienti pirmo simptomu parādīšanos saista ar kādu konkrētu notikumu, kas radījis fizisku vai emocionālu traumu, turpretī citiem pacientiem slimības sākums nav bijis tik krasi izteikts.

FMS diagnosticēšanas grūtības

Tā kā lielākā daļa FMS raksturīgo simptomu var izpausties arī citu veselības traucējumu gadījumā, kanādiešu ārste Dr. Karla Okleja atzīmē: ”Kad pacients ierodas pie ārsta, sūdzēdamies par locītavu sāpēm, FMS parasti nav pirmais iespējamais cēlonis, ko ārsts cenšas pārbaudīt. Ja pēc vairākām vizītēm stāvoklis neuzlabojas, tad mēs pētām dziļāk. Ja tiek diagnosticēts FMS, es parasti sūtu pacientu pie reimatologa diagnozes apstiprināšanai.”

Vēl pavisam nesen trūka kritēriju, pēc kuriem varētu diagnosticēt FMS, tāpēc problēma tika uzskatīta par subjektīvu, tas ir, tikai pacientam uztveramu, un analīžu rezultāti atbilda normai. Līdz ar to daudziem mediķiem FMS nebija pazīstams. Kāda sieviete, vārdā Reičela, sūrojas: ”Es 25 gadus staigāju pie dažādiem ārstiem un pa šo laiku iztērēju tūkstošiem dolāru, līdz beidzot man tika noteikta pareiza diagnoze — FMS.”

Bet kur var meklēt palīdzību cilvēks, kas domā, ka viņam varētu būt fibromialģija? Geila Bekstroma savā grāmatā When Muscle Pain Won’t Go Away (”Kad muskuļu sāpes nepāriet”) iesaka griezties vietējā artroloģijas centrā vai arī doties pie reimatologa.

Ārstēšana

Pagaidām vēl nav atrasts drošs līdzeklis pret FMS, tāpēc ārstēšanas gaitā uzmanība parasti tiek koncentrēta uz simptomiem. Viena no galvenajām FMS pazīmēm ir sāpes, kas, tāpat kā citi simptomi, dažādiem cilvēkiem izpaužas atšķirīgi un kas nav katru dienu vienlīdz stipras arī vienam un tam pašam cilvēkam.

Papildu grūtības rodas tāpēc, ka pretsāpju līdzekļi, kā arī daži ārstēšanas paņēmieni ar laiku, šķiet, kļūst neiedarbīgi. Tomēr Geila Bekstroma atzīmē: ”Ja vēlāk tos pamēģina vēlreiz, bieži vien tie kādu laiku atkal dod labus rezultātus.” Protams, vispirms ir jālūdz padoms ārstam. Medikamenti var izraisīt arī nevēlamas sekas, piemēram, blaknes un atkarību, tāpēc Amerikas Reimatoloģijas koledžas speciālisti iesaka ”nelietot spēcīgus pretsāpju līdzekļus”.

Vēl viena nopietna problēma ir organismam nepieciešamā miega trūkums, jo sāpju un citu traucējošu faktoru dēļ slimniekam ir grūti gulēt. Kāda sieviete, vārdā Melānija, parasti lieto spilvenu, kas balsta visu ķermeni, lai mazinātu sāpes, un ieslēdz gaisa mitrinātāju, lai tā dūkoņa nomāktu ārējos trokšņus. Var izmantot arī citus palīglīdzekļus, piemēram, ausu aizbāžņus, virs matrača klājamu paklājiņu no poraina materiāla vai īpašu matraci ar reljefu virsmu.b Dr. Dveins Eijerss no Ziemeļkarolīnas (ASV) saka: ”Kad izdodas uzlabot pacientu miegu, arī pārējiem ārstēšanas paņēmieniem ir labāki rezultāti.”

Kā rakstīts kādā Nacionālā Artroloģijas un muskuļu, skeleta un ādas slimību institūta publikācijā, ”fibromialģijas slimnieku stāvokli var uzlabot, kombinējot vingrinājumus, medikamentus, fizikālo terapiju un atpūtu”. Ārstēšanā var ietilpt arī masāžas terapija, stresa ierobežošana un stiepjoši vingrojumi. Taču cilvēkam, kas pastāvīgi jūt sāpes vai nogurumu, varbūt liekas neiespējami vingrot, tāpēc daži speciālisti iesaka sākt vingrošanu ļoti pakāpeniski. Un, protams, pirms slimnieks uzsāk kādu vingrojumu programmu, viņam noteikti jākonsultējas ar savu ārstu.

Informatīvajā biļetenā Fibromyalgia Network, 1997. gada jūlija numurā, bija minēts šāds ārstnieciskās fizkultūras fizioloģes Šāronas Klārkas (Portlenda, Oregonas štats, ASV) ieteikums: ja arī cilvēks nespēj vingrot 20 vai 30 minūtes pēc kārtas, ”viņš var sešreiz dienā piecas minūtes pastaigāties, un tas viņam nāks par labu”. Mēreni aerobikas tipa vingrojumi veicina endorfīnu izdalīšanos, uzlabo miegu un sekmē muskuļu un visa organisma apgādi ar skābekli.

Taču cilvēki ir dažādi, un ne visus FMS skar vienlīdz smagi. Eleina stāsta: ”Noiet vienreiz turp un atpakaļ pa mūsu piebraucamo ceļu — man tas jau ir liels sasniegums, turpretī mana draudzene, kurai arī ir FMS, spēj nostaigāt veselu jūdzi.” Šis nav tas gadījums, kad var rīkoties pēc devīzes ”Vienalga, lūst vai plīst, bet rezultātam jābūt”, taču tā noteikti ir situācija, kad nedrīkst nolaist rokas. Teds, kam ir ne tikai FMS, bet arī HNS, saka: ”Sākumā es spēju izmantot savu velotrenažieri tikai reizi nedēļā kādas divas trīs minūtes. Tagad es ar to vingrinos vairāk nekā divdesmit minūtes trīs četras reizes nedēļā. Bet pagāja vairāk nekā četri gadi, līdz es to sasniedzu.”

Diskusijas ir izraisījis jautājums, cik noderīgas varētu būt tādas netradicionālas ārstniecības metodes kā akupunktūra un manuālā terapija un cik lielu labumu var dot ārstniecības augi un diētas terapija. Kaut arī daudzi apgalvo, ka daži no šiem ārstniecības veidiem viņiem ir palīdzējuši, ir arī tādi slimnieki, kuru stāvokli tie nav uzlabojuši. Speciālisti veic pētījumus šajā jomā, tomēr iegūtie rezultāti pagaidām neļauj izdarīt drošus secinājumus.

Reizēm medikamenti, ko slimnieks lieto, rada izsalkuma sajūtu vai arī ēšana viņam kļūst par līdzekli, kā tikt galā ar raizēm. Taču, pieaugot ķermeņa svaram, muskuļiem jāiztur lielāka slodze, un līdz ar to pieaug arī sāpes. Tāpēc dažos gadījumos ārsts pacientam iesaka nedaudz novājēt.

Kad cilvēks uzzina, ka viņam ir FMS, viņu var pārņemt tādas izjūtas kā bailes un dusmas. Tomēr šīs dabiskās emocijas ir iespējams pārvarēt, nekaitējot ne sev, ne citiem. Vēl viena raksturīga reakcija šādā situācijā ir bēdas. Tā kā veselība mums ir ļoti dārga, ir gluži dabiski, ka cilvēks jūtas bēdīgs, ja viņa veselība ir iedragāta.

Ja veselības problēmas ietekmē darbu

FMS var radīt grūtības darbā. Piemēram, Lī savā darbavietā bija strādājusi jau gadiem ilgi, bet veselības problēmu dēļ viņai kļuva aizvien grūtāk tikt galā ar saviem pienākumiem. Kad Lī parunāja ar darba devējiem, tie viņai deva iespēju strādāt tajā pašā uzņēmumā nepilnu darba dienu, un tas samazināja viņas spriedzi. Turklāt negaidīti viņai tika palielināta samaksa par stundas darbu.

Darba terapijas vai fizikālās terapijas speciālists var ieteikt, kā labāk veikt savu darbu, lai ķermenim būtu jāiztur mazāka slodze. Piemēram, Lisa konstatēja, ka viņa jūtas labāk, kopš viņai darbavietā ir krēsls ar roku balstiem. Savukārt Ivonna saņēma padomu nomainīt ne tikai krēslu, bet arī rakstāmgaldu. Ja tomēr rodas nepieciešamība mainīt darbu, pastāv iestādes, kurās var griezties pēc palīdzības.

Kā var palīdzēt

Visi ģimenes locekļi, pat mazi bērni, var kaut ko vairāk uzzināt par FMS un pacensties saprast, ka cilvēks, kuram ir FMS, gan varbūt izskatās vesels, bet īstenībā viņš cīnās ar hronisku slimību, kas rada sāpes un nogurumu. Tāpat ir svarīgi rūpēties par labu domu apmaiņu ģimenē. Dženija saka: ”Mūsu ģimene laiku pa laikam sanāk kopā apspriesties, lai noskaidrotu, kā ikviens no mums var būt noderīgs.” Lai pēc iespējas labāk tiktu galā ar FMS radītajām problēmām, ir būtiski iemācīties taupīt spēkus, neatsakoties no fiziskas aktivitātes. Lai to panāktu, droši vien būs nepieciešama zināma izdoma un apkārtējo atbalsts un var noderēt arī darba terapijas speciālista ieteikumi.

Ja kādam no taviem draugiem ir FMS, tu vari viņam palīdzēt, būdams atsaucīgs klausītājs. Centies sarunas gaitā saglabāt pozitīvu ievirzi, neļaujot fibromialģijai kļūt par vienīgo sarunas tēmu. Ko būtu labi teikt savam draugam, un ko labāk neteikt? Daži ieteikumi ir minēti ielogojumā 23. lappusē. Ja tu pats slimo ar fibromialģiju, centies atrast vairākus cilvēkus, kas labprāt tevi uzklausīs, jo vienam un tam pašam cilvēkam varbūt būs grūti allaž būt pacietīgam klausītājam. Paturi prātā arī to, ka ne visi vienmēr gribēs klausīties, kā tu stāsti par savu slimību.

Jāpielāgojas izmaiņām

Dažkārt izmaiņas mūs kaitina, it īpaši, ja tās ir piespiedu izmaiņas. Bet, lūk, ko stāsta kāds fizikālās terapijas speciālists, kas ir palīdzējis apmēram simts cilvēkiem, kuriem ir FMS: ”Es cenšos panākt, lai šie cilvēki saprastu, ka viņiem jāatzīst savas situācijas realitāte. Viņiem kaut kas ir jāmaina savā dzīvē, un viņi nedrīkst pieļaut, ka īslaicīgi slimības recidīvi vai tās saasināšanās atņemtu viņiem drosmi. Paškontrole, zināšanas, problēmas izpratne un vingrinājumi palīdz slimniekiem iegrožot savu FMS, nepieļaujot, ka tas diktētu viņiem savus noteikumus.”

Deivs, kam arī ir FMS, saka: ”Kaut gan parasti tajās dienās, kad pašsajūta ir labāka nekā citkārt, gribas padarīt pēc iespējas vairāk, būtu gudri pietaupīt spēkus nākamajai dienai, lai galu galā neiznāk tā, ka visa atlikusī nedēļa jāpavada gultā.” Tomēr reizēm tev varbūt ir tik svarīgi būt klāt kādā īpašā pasākumā, ka tu nolem doties uz to un vēlāk paciest nepatīkamās sekas. Ne vienmēr ir saprātīgi mēģināt noslēpt savu slimību no citiem, it īpaši no tuviem cilvēkiem. Tāpat būtu labi nezaudēt humora izjūtu. ”Esmu ievērojis, ka es guļu ciešākā miegā, ja pirms gulētiešanas esmu krietni izsmējies vai noskatījies labu komēdiju,” atzīmē Andrē.

Atceries arī, ka Jehova nesalīdzina to, cik daudz tu spēj paveikt, ar to, ko dara citi, — viņš augstu novērtē tavu ticību un dziļo mīlestību. (Marka 12:41—44.) Ir svarīgi iemācīties dzīvot saskaņā ar savām ierobežotajām iespējām, nekļūstot ne pārspīlēti piesardzīgam, nedz arī neapdomīgam. Paļaujies uz Dievu Jehovu, ka viņš dos tev gudrību un spēku darīt visu, kas vien tavos apstākļos ir iespējams. (2. Korintiešiem 4:16.) Paturi cieši prātā apsolījumu, ka tuvojas laiks, kad šī zeme būs paradīze, kur ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu””. (Jesajas 33:24.) Pienāks diena, kad tu atgūsi savu veselību.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Bībelē var atrast mierinājumu

• Jehova palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. (Psalms 34:19.)

• Jehova tevi stiprinās. (Psalms 41:4.)

• Met visas savas nastas uz Jehovu — viņš gādā par tevi. (Psalms 55:23; 1. Pētera 5:7.)

• Jehova priecājas par visu, ko tu dari no sirds, kalpodams viņam, lai cik ierobežotas būtu tavas iespējas piedalīties šajā kalpošanā. (Mateja 13:8; Galatiešiem 6:4; Kolosiešiem 3:23, 24.)

• Mēs nepiekūstam un nepadodamies. (2. Korintiešiem 4:16—18.)

[Papildmateriāls 23. lpp.]

Ko būtu labi teikt

• Man prieks tevi redzēt.

• Tev noteikti nebija viegli tikt uz šejieni.

• Es gribu tev palīdzēt, un man rūp tas, kā tev klājas.

• Es ļoti novērtēju to, ko tu spēj izdarīt.

Kas nebūtu jāsaka

• Es saprotu, kas tev ir jāpārcieš.

• Tu izskaties brīnišķīgi. Kā tas var būt, ka tu esi slims?

• Piezvani man, ja tev kaut ko vajag.

[Shēma 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Šeit norādīti daži no jutīgajiem punktiem, kas tiek meklēti, diagnosticējot fibromialģiju

[Attēls 24. lpp.]

Ļoti liela nozīme ir labai domu apmaiņai un kopīgām ģimenes apspriedēm