Kā pasargāt savus bērnus

”Bērniem vajadzīgi cilvēki, kas par viņiem patiešām interesējas.” (Not My Kid—Gang Prevention for Parents)

IZŅEMOT mūsu attiecības ar Dievu, viens no pašiem lielākajiem dārgumiem, kas mums ir, — tie ir mūsu bērni. Mums ar viņiem jārunā un viņi jāuzklausa, mums viņi jāapskauj un jāapliecina saviem bērniem, ka viņi mums ir ļoti dārgi. Mums jāaudzina bērni par krietniem cilvēkiem — jāmāca viņus būt godīgiem un izpalīdzīgiem, dzīvot saturīgu dzīvi un izturēties laipni pret cilvēkiem.

Kādas nepilngadīgo likumpārkāpēju ieslodzījuma vietas direktors trāpīgi norādīja uz sāpīgu mūsdienu problēmu, teikdams: ”Ģimenē netiek ieaudzināta vērtību izpratne.” Savā ģimenē mums noteikti jācenšas to izdarīt. Mums jādzīvo tā, kā mēs vēlētos, lai dzīvotu mūsu bērni, un viņiem ir jāredz, kādu prieku mums sagādā tāda dzīve. Ja mēs nemācām viņiem pareizus principus, kā mēs varam gaidīt, ka viņi dzīvos saskaņā ar tiem?

Žurnālā Today, kas adresēts amerikāņu skolotājiem, bija rakstīts, ka bandas parasti pievelk jauniešus, kas ”uzskata sevi par neveiksminiekiem” un ”meklē drošību, piederības sajūtu un apkārtējo atzinību”. Ja mūsu bērni to visu varēs atrast savā ģimenē — gan drošības sajūtu, gan stabilu savas vērtības apziņu un pārliecību par saviem spēkiem —, tad viņus daudz mazāk vilinās kādas bandas mānīgie solījumi.

Kalifornijas policijas bandu apkarošanas vienības priekšnieks stāsta, ka vecāku sejās parasti atspoguļojas šoks, kad pie viņu durvīm ierodas policija, lai paziņotu, ka viņu bērns ir nonācis nepatikšanās. Vecāki nespēj noticēt, ka bērns, ko viņi, pēc pašu domām, tik labi pazīst, ir varējis izdarīt kaut ko sliktu. Taču viņu bērnam ir parādījušies jauni draugi, un viņš ir mainījies. Tikai vecāki to nav pamanījuši.

Ir svarīgi būt piesardzīgam

Cilvēki, kas dzīvo rajonos, kur aktīvi darbojas ielu bandas, atzīmē, ka gan jauniem, gan veciem jābūt apdomīgiem un jāatturas no tādas rīcības, ko banda varētu uztvert kā draudus vai izaicinājumu. Izvairieties no vietām, kur bandas locekļi pulcējas lielās grupās, un nepārņemiet viņu manieres un ārējo izskatu, piemēram, ģērbšanās stilu un apģērba krāsas. Tāda atdarināšana var padarīt cilvēku par kādas naidīgas bandas uzbrukuma mērķi.

Turklāt, ja cilvēks ģērbjas un uzvedas tā, it kā viņš vēlētos iekļauties bandā, bandas locekļi viņu var piespiest tiem pievienoties. Par to, cik dažreiz ir svarīgi zināt vietējās bandas domāšanas veidu, liecina kāda Čikāgas iedzīvotāja, triju bērnu tēva, pieredze. Viņš teica: ”Ja manas cepures nags ir pagriezts uz labo pusi, viņi domā, ka es izrādu viņiem savu necieņu.” Bandas locekļiem tas var būt pietiekams iemesls, lai uzbruktu.

Veidojiet tuvas attiecības ar saviem bērniem

Kāda māte sacīja: ”Mums ir jāzina, kas notiek ar mūsu bērniem — ko viņi jūt un ko viņi dara. Ja neizrādīsim personīgu interesi par viņu dzīvi, mēs būsim bezspēcīgi.” Kāda cita māte teica, ka bandu problēma neizzudīs, kamēr vecāki tai nedarīs galu. Viņa piebilda: ”Mīlēsim savus bērnus. Ja viņu dzīve būs izpostīta, tad būs izpostīta arī mūsējā.”

Vai mēs zinām, ar ko draudzējas mūsu bērni, uz kurieni viņi iet pēc skolas un kur viņi ir vakaros, kad ārā jau tumšs? Protams, ne visām mātēm ir iespējams būt mājās, kad bērni pārnāk no skolas. Bet vientuļās mātes, kas pašaizliedzīgi nopūlas, lai samaksātu īri un paēdinātu bērnus, iespējams, var sarunāt palīgā citas mātes vai kādu uzticamu paziņu, kas pēcpusdienā var pieskatīt bērnus.

Kādam vīrietim, kura dzīvesvietas apkaimē bandas darbojas ļoti aktīvi, tika uzdots jautājums, ko viņš darītu, lai viņa bērni neiesaistītos bandā. Šis vīrietis atbildēja, ka viņš pastaigātu kopā ar dēlu pa apkārtni un parādītu dēlam, kādas sekas ir bandu darbībai. Viņš pievērstu dēla uzmanību aprakstītajām sienām un nolaistajām ēkām un parādītu, ka ”apkārtne izskatās nedroša un bandu locekļi gluži vienkārši slaistās apkārt, bezjēdzīgi izniekodami savu dzīvi”. Šis vīrietis piebilda: ”Tad es viņam paskaidrotu, ka Bībeles principu ievērošana viņu pasargās no tādas dzīves.”

Jau tas vien, ka vecāki neviltoti interesējas par savu bērnu skolas gaitām, palīdz aizsargāt bērnus no nevēlamas ietekmes. Ja skolā ir paredzēta vecāku sapulce vai kāds cits pasākums, uz kuru vecāki ir uzaicināti, lai aprunātos ar skolotājiem, katrā ziņā aizejiet uz to. Iepazīstieties ar savu bērnu skolotājiem un paskaidrojiet viņiem, ka jums rūp jūsu bērns un viņa izglītība. Ja skolā nenotiek pasākumi, uz kuriem tiek aicināti vecāki, pacentieties paši atrast izdevību parunāt ar skolotājiem par jūsu bērna sekmēm mācībās un iespējām, kā jūs varētu sadarboties ar skolotājiem.

Kādā lielā Amerikas pilsētā veiktas aptaujas rezultāti liecināja, ka no tiem skolēniem, kuru ģimenes locekļi palīdz viņiem pildīt mājasdarbus vai mudina viņus to darīt, bandās bija iesaistījušies 9 procenti. Turpretī no to skolēnu vidus, kuriem ģimenē netiek veltīta šāda uzmanība, bandām bija pievienojušies 18 procenti — divreiz vairāk nekā no pirmās grupas. Ja mūsu ģimeni vieno mīlestība un stipras ģimenes saites un ja mēs kopā pavadām laiku derīgās nodarbībās, mūsu bērnus daudz mazāk piesaistīs bandu vilinājums.

Kas mūsu bērniem patiešām vajadzīgs

Mūsu bērniem vajadzīgs tas pats, kas mums, — mīlestība, sirsnība un maigums. Daudzi bērni nekad nav izjutuši maigu, sirsnīgu pieskārienu, un neviens viņiem nekad nav teicis, ka viņi tam ir mīļi un dārgi. Nepieļausim, ka tā notiktu arī ar mūsu bērniem! Apskausim viņus, teiksim saviem bērniem, ka mēs viņus mīlam, un centīsimies parūpēties, lai viņi dzīvotu saskaņā ar tām tikumiskajām normām, ko mēs viņiem esam mācījuši. Mūsu bērni mums ir pārāk dārgi, lai mēs izturētos pret viņiem kaut kā citādi.

Džeralds, kādreizējais bandas loceklis, stāstīja: ”Man nebija tēva, no kura es būtu varējis ņemt priekšzīmi, tāpēc es pievienojos bandai, mēģinādams aizpildīt šo tukšumu savā dzīvē.” 12 gadu vecumā viņš sāka lietot narkotikas. Bet, kad Džeraldam bija 17 gadu, viņa māte sāka mājās regulāri studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un rīkoties saskaņā ar Bībeles principiem. Džeralds saka: ”Es redzēju, ka viņa ir mainījusies, un nospriedu: ”Tam tomēr jābūt kaut kam nopietnam.”” Mātes labais piemērs pamudināja Džeraldu mainīt savu dzīvesveidu.

Mums jārāda labs paraugs saviem bērniem: viņiem jāredz, ka mēs paši dzīvojam tā, kā mācām dzīvot viņus. Mūsu ģimenei jābūt tādai, lai viņi varētu ar to lepoties — nevis ar ģimenes īpašumu, bet ar tās darbiem. Bērni jācenšas audzināt tā, lai viņiem pašiem būtu prieks par savu krietno uzvedību. Bijušais Losandželosas apgabala prokurors Aira Reiners izteicās tā: ”Mums jāpiekļūst saviem bērniem, pirms viņi ir nokļuvuši bandā.”

Kā sagādāt to, kas viņiem tiešām vajadzīgs

Ne jau materiālie labumi, ko mēs sagādājam saviem bērniem, ir pats galvenais. Daudz svarīgāk ir palīdzēt viņiem izveidoties par sirsnīgiem, atsaucīgiem cilvēkiem ar augstiem morāles principiem. Bībelē teikts, ka taisnīgais Jēkabs savas atvases nosauca par ’bērniem, ar kuŗiem Dievs viņu ir svētījis’. (1. Mozus 33:5.) Ja arī mēs uzskatīsim savus bērnus par dāvanām, ko Dievs mums ir devis, mēs jutīsim lielāku pamudinājumu izturēties pret viņiem ar mīlestību un mācīt viņus dzīvot godīgu, krietnu un tikumīgu dzīvi.

Ja mums būs tāda attieksme, mēs no visas sirds centīsimies paši dzīvot tā, lai rādītu bērniem pareizu priekšzīmi. Mēs ieaudzināsim viņos pamatotu un veselīgu lepnumu par savu ģimeni — nevis par to, kas mums pieder, bet par to, kādi cilvēki mēs esam. Tad iespēja, ka viņi meklēs atbalstu kompānijās uz ielas, būs daudz mazāka.

Atceroties savu jaunību, kāds vectēvs saka: ”Es neparko nebūtu darījis neko tādu, kas atnestu kaunu manai ģimenei.” Kā atzina šis vīrietis, tāda attieksme viņam bija tāpēc, ka viņš zināja, cik ļoti vecāki viņu mīl. Tiesa, dažiem tēviem un mātēm, kas paši nekad nav saņēmuši mīlestību no saviem vecākiem, ir grūti izrādīt mīlestību saviem bērniem. Tomēr vecākiem ir jāmācās to darīt.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Uz atbildi norādīts Jūtas štata Bandu pētniecības asociācijas izdotajā žurnālā ”What’s Up”, kur sacīts: ”Ja jaunieši ir pārliecināti, ka viņi tiek mīlēti, un jūtas droši — nevis materiālajā, bet emocionālajā ziņā —, pamudinājumi, kas viņiem liek iesaistīties bandās, parasti izzūd.”

Iespējams, kāds no lasītājiem nodomās, ka mūsdienās tādas mīlošas ģimenes nez vai vispār vairs pastāv. Tomēr tādas ģimenes joprojām ir. Daudzas no tām var sastapt Jehovas liecinieku draudzēs visā pasaulē. Protams, šīs ģimenes nav bez trūkumiem, bet tām ir kāda liela priekšrocība: šajās ģimenēs vecāki mācās to, kas Bībelē sacīts par bērnu audzināšanu, un cenšas dzīvot pēc Bībelē ietvertajiem Dieva principiem. Turklāt viņi māca šos principus arī saviem bērniem.

Jehovas liecinieki piekrīt tam, kas bija rakstīts žurnālā The Journal of the American Medical Association: ”Nevar cerēt, ka.. pusaudži paklausīs aicinājumam ”Saki nē!”, ja viņiem netiks dots kaut kas, kam ”teikt jā”.” Citiem vārdiem, ja mēs gribam, lai mūsu bērni ”teiktu jā” tam, kas ir labs un derīgs, mums jādod viņiem pareizā ievirze.

Neviens no mums nevēlas pieredzēt, ka viņam būtu jāsaka tāpat, kā sacīja kāds tēvs: ”Bandā mans dēls atrada brālību un cieņu, ko viņš nekad agrāk nebija izjutis.” Tāpat mēs negribētu, ka mums no saviem bērniem būtu jādzird tādi vārdi, kādus teica kāds jaunietis: ”Es pievienojos bandai tāpēc, ka man bija vajadzīga ģimene.”

Mums, vecākiem, ir jābūt šai ģimenei, un mums jādara viss, kas mūsu spēkos, lai nepārtrūktu sirsnības un mīlestības saites, kas mūsu mīļos bērnus saista ar ģimeni.

[Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

Atgādinājumi vecākiem, kas norūpējušies par saviem bērniem

✔ Atvēliet laiku tam, lai pabūtu mājās ar saviem bērniem, un atrodiet iespējas darīt kaut ko visi kopā.

✔ Iepazīstieties ar savu bērnu draugiem un viņu ģimenēm un noskaidrojiet, kur un ar ko jūsu bērni pavada laiku.

✔ Parūpējieties, lai bērni zinātu, ka viņi var griezties pie jums jebkurā laikā un ar jebkuru problēmu.

✔ Māciet bērniem cienīt citus cilvēkus, to tiesības un uzskatus.

✔ Atbalstiet savus bērnus, iepazīstoties ar viņu skolotājiem, un dariet skolotājiem zināmu, ka jūs augstu novērtējat un atbalstāt viņu pūles.

✔ Nerisiniet problēmas ar kliegšanas vai varmācības palīdzību.

Bērniem nepieciešama jūsu mīlestība

[Attēls 9. lpp.]

Interesēdamies par to, kā bērniem klājas skolā, vecāki viņus var aizsargāt no nevēlamas ietekmes