Ķirurģija bez skalpeļa

SĀKUMĀ par Kristīnes galvassāpēm, kaut arī tās bija ļoti stipras, neviens īpaši neuztraucās, vēl jo vairāk tāpēc, ka sāpes tajā pašā dienā pārgāja. Bet tad Kristīnei radās stīvums kaklā. Viņai no jauna uznāca galvassāpes un iestājās dezorientācija — tie būtu neparasti simptomi ikvienam cilvēkam, bet jo īpaši astoņgadīgam bērnam.

Slimnīcā Kristīne tika izmeklēta ar datortomogrāfijas (DT) skenēšanas metodia, un noskaidrojās, ka viņas galvas smadzenēs ir arteriovenoza malformācija (AVM) — stāvoklis, kad artērijas ir savijušās ar vēnām. Neārstēšanas gadījumā Kristīnei draudēja letāls insults.

Pavisam nesen šādas AVM varēja ārstēt tikai invazīvas galvas smadzeņu operācijas ceļā. Tā ir procedūra, kuras laikā ārsts atvelk slimnieka galvas ādu un izveido atveri viņa galvaskausā. Pēc tam, lai sasniegtu bojājuma vietu, ārstam jālīkumo cauri vārīgu nervu šūnu un smadzeņu audu labirintam. Klīnisko pētījumu analīze liecina, ka 1995. gadā sarežģījumi radās apmēram 12 procentos operāciju, kas tika izdarītas AVM ārstēšanai.

Kristīnes vecāki ķirurģiskā skalpeļa vietā izvēlējās Gamma nazi. Šis nosaukums ir savā ziņā mānīgs, jo īstenībā tas nav nekāds nazis. Tā ir ierīce, ar kuras palīdzību 201 ārkārtīgi precīzi fokusētu staru virza cauri ķirurģiski neskartam galvaskausam. Katrs atsevišķs stars ir pārāk vājš, lai bojātu audus, kuros tas iespiežas. Taču daudzie stari tiek rūpīgi tēmēti ar tādu aprēķinu, lai tie krustotos precīzi bojājuma vietā un slimie audi saņemtu spēcīgu apstarojuma dozu.

Daži pētījumi rāda, ka Gamma nazim ir laba izmaksu efektivitāte, turklāt pēcoperācijas infekcijas gadījumu skaits ir ievērojami mazāks nekā tradicionālajā neiroķirurģijā. Bet kā šī metode tiek lietota?

Radioķirurģijas četri posmi

Radioķirurģija ar Gamma nazi tiek veikta četros pamatposmos. Vispirms pacienta galvu nostiprina vieglā rāmī, lai nodrošinātu nekustīgumu procedūras laikā. Tad ar DT skenēšanas, kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) vai angiogrāfijas palīdzību izveido pacienta galvas smadzeņu ”karti”. Pēc tam iegūtos galvas smadzeņu attēlus ievada datorizētā ārstniecības plānošanas sistēmā, kas atrod slimo vietu un nosaka tās koordinātas.

Visbeidzot ir pienācis laiks pašai ārstēšanai, kuras laikā pacientam galvā ir ķivere ar 201 atveri un pa šīm atverēm tiek izdarīta apstarošana ar gamma stariem. Kāds ir procedūras ilgums? Tikai 15—45 minūtes; pacients ir saņēmis vieglus sedatīvus un nejūt nekādas sāpes.

Pēc procedūras beigām pacients kādu laiku paliek slimnīcā, lai tiktu novērots, un parasti tiek izrakstīts nākamajā rītā. Tā notika arī ar Kristīni, par ko bija runa raksta sākumā. Ceturtdien viņu ārstēja, piektdien — izrakstīja no slimnīcas, un jau nākamajā pirmdienā viņa atkal gāja uz skolu.

Kas notiek ar AVM?

Radioķirurģiskā iedarbība tiešā veidā neiznīcina arteriovenozo malformāciju. Taču tā ierosina šūnu vairošanos uz asinsvadu iekšējām sieniņām un līdz ar to traucē slimās vietas apasiņošanu. Pēc kāda gada vai diviem asins piegāde bojātajiem asinsvadiem ir pilnībā pārtraukta. Tad arteriovenozā malformācija pamazām saraujas un organismā notiekošo procesu ietekmē galu galā sairst pavisam.

Gamma nazi lieto, arī ārstējot nelielus ļaundabīgus audzējus, kam ir skaidri izteiktas robežas, kā arī dažus metastātiskus audzējus, kas ir nonākuši līdz smadzenēm no vēža, kurš radies citās ķermeņa daļās. Daudzsološi rezultāti ir iegūti arī trijzaru nerva neiralģijas (tās ir sāpes, ko izraisa sejas nerva bojājums), epilepsijas, Parkinsona slimības un dažos nepārvaramu sāpju gadījumos.

Protams, ir arī tādi galvas smadzeņu audzēji un slimības, kas nepakļaujas ārstēšanai ar Gamma nazi. Laiks rādīs, vai sasniegumi neiroķirurģijā ļaus izstrādāt vēl efektīvākas ārstēšanas metodes. Bet pagaidām radioķirurģija ar Gamma naža izmantošanu vieš cerības daudziem pacientiem, kas cieš no audzēja.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Radioķirurģijas attīstība

Gamma nazi gandrīz pirms 50 gadiem izstrādāja neiroķirurgs Larss Leksels un biofiziķis Berje Larsons. Leksels atklāja, ka ar vienu spēcīgu apstarojuma dozu ir iespējams likvidēt bojājumus dziļi galvas smadzenēs, neizdarot incīziju (griezumu) — tātad arī izvairoties no asiņošanas un no infekcijas riska.

Leksels nosauca šo jauno procedūru par stereotaktisko radioķirurģiju. Beidzot ārstu rīcībā bija līdzeklis, kas pavēra iespējas ārstēt agrāk nepieejamas galvas smadzeņu daļas, turklāt varēja iztikt bez skalpeļa lietošanas un nesaudzīgas spraukšanās cauri vārīgu nervu šūnu un smadzeņu audu labirintam. Tomēr līdz jaunās procedūras ieviešanai praksē vēl bija jāgaida daudzi gadi, kamēr tika izstrādātas modernās attēldiagnostikas metodes, piemēram, DT skenēšana un KMR, ar kuru palīdzību ķirurgi var precīzi konstatēt, kāda vieta organismā jāapstaro. Pirmais Gamma naža aparāts tika uzstādīts Stokholmā 1968. gadā.

[Attēli 20. lpp.]

ČETRI POSMI RADIOĶIRURĢIJĀ AR GAMMA NAZI

1. Rāmja uzlikšana

2. Galvas smadzeņu attēlu iegūšana

3. Ārstēšanas plāna izstrādāšana ar datorizētu attēlu palīdzību

4. Ārstēšana

[Norāde par autortiesībām]

Attēli: ar Elekta Instruments, Inc., Gamma Knife® ražotāja, laipnu atļauju