Kad noziedzības vēl nebija
VAI jūs spējat iedomāties pasauli bez noziedzības? Iespējams, jums tas šķiet neiedomājami, ja esat lasījis tādas reportāžas kā vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung publicēto rakstu, kurā bija sacīts: ”Kriminoloģijas eksperti runā par jaunu noziedzības dimensiju. Viņu izteikumi ir pilni ar draudīgiem paredzējumiem, un viņu iztēlotā nākotnes aina ir apokaliptiska.”
Kā liecina kāda 1995. gadā veikta aptauja, kurā piedalījās tūkstošiem Eiropas valstu iedzīvotāju, gandrīz visi ir noraizējušies par to, ka viņi varētu kļūt par nozieguma upuriem. Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Polijā un Vācijā tieši noziedzība ir tas, no kā cilvēki baidās visvairāk. Dānijā, Somijā un Šveicē bailes no noziedzības ierindojās otrajā vietā, bet Francijā, Grieķijā un Itālijā — trešajā vietā. No 12 valstīm, kurās tika veikta aptauja, vienīgi Spānijā noziedzība netika minēta starp trim galvenajiem baiļu iemesliem.
Pēdējo septiņu gadu laikā krass noziedzības pieaugums ir vērojams Austrumeiropas zemēs. Daļā Austrumeiropas valstu noziedzība ir palielinājusies par 50 līdz 100 procentiem, bet dažās no tām šis pieaugums pat sasniedz 193 līdz 401 procentu!
Taču bija tāds laiks, kad pasaulē nebija noziedzības. Kad tas bija, un kā šī kārtība tika izpostīta?
Kā radās noziedzība?
Noziegums tiek definēts kā ”nopietns likuma pārkāpums”, un noziedzības sākumi ir meklējami garīgajā pasaulē. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, nebija radīti ar noziedzīgām tieksmēm, un tā nebija tikai viņu vaina, ka cilvēku sabiedrībā ienāca noziedzība. Viens no Dieva pilnīgajiem garīgajiem dēliem ļāva aplamām domām iesakņoties savā sirdī un tikmēr tās loloja, līdz tās pamudināja viņu uz noziegumu. Tieši viņš bija vainīgs, ka pasaule, kurā sākotnēji nebija noziedzības, tika sabojāta. Pārkāpjot Dieva likumu, viņš kļuva par noziedznieku, un Bībelē viņš tiek saukts par Sātanu Velnu. (Jēkaba 1:13—15; Atklāsmes 12:9.)
Sātans, kas bija nostājies pret Dievu neredzamajās debesīs, bija nolēmis izplatīt savu noziedzīgo ietekmi arī starp cilvēkiem uz zemes. Par to, kā Velns savu nodomu īstenoja, Bībelē ir pastāstīts īsi un vienkārši, bet ļoti precīzi. (1. Mozus, 2.—4. nodaļa.) Šis viltīgais, pārcilvēciskais noziedznieks pamudināja Ādamu un Ievu uz nepareizu rīcību, un viņi atteicās pakļauties Dieva normām. Nepaklausīdami Dievam, viņi kļuva par noziedzniekiem. Vēlāk Ādamu un Ievu noteikti sagrāba šausmas, kad viņu pirmdzimtais dēls Kains bija nonācis tik tālu, ka atņēma savam brālim Ābelam pašu dārgāko, kas tam bija, — dzīvību.
Tātad no pirmajiem četriem cilvēkiem, kas dzīvoja uz zemes, trīs kļuva par noziedzniekiem. Tā Ādams, Ieva un Kains pazaudēja iespēju dzīvot pasaulē bez noziedzības. Bet kāpēc tagad, kad ir pagājis tik ilgs laiks, mēs tomēr varam būt pārliecināti, ka drīz pasaulē vairs nebūs noziedzības?