Informācijas plūdi
DIVDESMITAJĀ gadsimtā cilvēce ir saskārusies ar vēl nepieredzētu informācijas pārpilnību. Pasaule ir piesātināta ar informāciju, ko sniedz prese, radio, televīzija, Internets un citi saziņas līdzekļi. Deivids Šenks savā grāmatā Data Smog—Surviving the Information Glut (”Datu smogs. Kā nenoslīkt informācijas plūdos”) raksta: ”Informācijas pārpilnība rada nopietnas briesmas. [..] Tagad mums draud iespēja ”pārēsties” informāciju.”
Padomāsim kaut vai tikai par vienu piemēru — par kādu populāru laikrakstu. Tiek lēsts, ka viens The New York Times darbadienas numurs satur vairāk informācijas, nekā 17. gadsimta Anglijā cilvēks vidēji saņēma visā savā mūžā. Turklāt bez dienas laikrakstiem informācijas lavīnu papildina visdažādākie žurnāli un grāmatas par visādām tēmām. Katru gadu tiek izdots desmitiem tūkstošu grāmatu. Tā kā zinātniskās informācijas apjoms divkāršojas ik pa sešiem gadiem, nav nekāds brīnums, ka tehnisko žurnālu skaits pasaulē pārsniedz 100 000. Internets datoru lietotājiem atver durvis uz neizmērojami plašām informācijas krātuvēm.
Ko var teikt par ilustrētajiem žurnāliem? Biznesa žurnāli, sieviešu žurnāli, pusaudžu žurnāli, sporta un izklaides žurnāli — nudien, pasaule ir pilna ar žurnāliem gandrīz vai par jebkuru tēmu, kas varētu interesēt cilvēkus, un ikviens no tiem neatlaidīgi pieprasa pievērst tam uzmanību. Cik lielā mērā mūs ietekmē reklamētāji, ko kāds rakstnieks reiz trāpīgi nodēvējis par ”niecības daudzinātājiem”? Grāmatas Information Anxiety (”Informācijas stress”) autors Ričards Vērmens atzīmē: ”Reklāmas aģentūras ir izsludinājušas karagājienu pret mūsu maņām un apber mūs ar reklāmām, kas sauc: apskatiet, ieklausieties, pasmaržojiet, pataustiet!” Tās uzstāj, ka jums katrā ziņā nepieciešami visjaunākie izstrādājumi, pēdējais, uzlabotais modelis, lai tikai neatpaliktu no kaimiņiem.
Austrāliešu psihologs un sociologs Dr. Hjū Makejs ir izteicies, ka ”pasauli pārplūdina informācija un cilvēki tiek aicināti izmantot informācijas autostrādi, pa kuru var traukties lielā ātrumā”. Pēc Dr. H. Makeja domām, problēma ir tāda, ka strauji pieaugošais ziņu un notikumu apskatu apjoms radio un televīzijā, kā arī datorizēto informācijas sistēmu zibensātrā attīstība ir radījuši pasauli, kurā daudzus iespaido masu saziņas līdzekļu sniegtā informācija, kas patiesībā parasti ir tikai daļējs faktu un notikumu attēlojums, nevis pilnīgs notikumu izklāsts.
Kas ir informācija?
Latīņu vārds informare izsaka domu par vielas formēšanu — līdzīgi tam, kā podnieks veido mālu. Tāpēc dažās valodās vārda ”informēt” skaidrojumos minētas nozīmes ’veidot uzskatus’, ’ievirzīt domas, izglītot’. Lielākā daļa lasītāju droši vien labi atceras laiku — tas nebija nemaz tik sen —, kad informācija bija gluži vienkārši faktu kopums, atbildes uz jautājumiem kas?, kur?, ko?, kad? un kā?. Nebija nekādas īpašas valodas vai terminoloģijas, kas attiektos uz informāciju. Lai informāciju iegūtu, mums atlika tikai to kādam palūgt vai sameklēt pašiem.
Bet tad pienāca 90. gadi, un tagad ir parādījies tik daudz jaunu vārdu, kas saistīti ar informāciju, ka tajos vien jau var apmaldīties. Daļa no šiem vārdiem un izteicieniem ir samērā vienkārši un viegli saprotami, piemēram, ”infomānija”, ”datorizācija” un ”informācijas laikmets”, bet citi tiešām var radīt grūtības. Mūsdienu pasauli ir pārņēmusi ”infomānija” — pārliecība, ka tas, kura rīcībā ir visvairāk informācijas, atrodas izdevīgākā stāvoklī nekā tie, kam ir pieejams mazāks informācijas apjoms, priekšstats, ka informācija vairs nav līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet gan pats mērķis.
Šo dzīšanos pēc informācijas uztur daudzās telekomunikāciju sistēmas, piemēram, telefaksi, mobilie telefoni un personālie datori, ko mēdz uzskatīt par informācijas laikmeta simbolu un talismanu. Datoru parocīguma, darba ātruma un plašo iespēju dēļ informācija tiešām ir kļuvusi tik viegli pieejama kā vēl nekad agrāk — Nikolass Negroponte no Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta pat apgalvo: ”Datori vairs nav tikai datori. To lietošana jau ir kļuvusi par dzīvesveidu.” Iznākums ir tāds, ka pati informācija, kā arī tehnoloģija, kas tiek izmantota tās apstrādei un izplatīšanai, tiek pārspīlēti augstu vērtēta, dažkārt pat uzlūkota ar bijību un visās pasaules malās tai ir milzīgs pulks dedzīgu piekritēju. Televīzijas ziņām un jaunāko notikumu apskatiem tiek piešķirts gandrīz vai svētas patiesības statuss, un televīzijas diskusijas izverd nenozīmīgu faktu lavīnu, ko kāri uztver bieži vien neizvēlīgā un lētticīgā publika.
Tieši tāpēc, ka informācijas laikmets ir pārvērtis mūsu dzīvi, daudzi cilvēki mūsdienās cieš no ”informācijas stresa”. Kas tas īsti ir? Kā lai nosaka, vai tas ir skāris arī jūs? Vai to ir iespējams pārvarēt?
[Norāde par attēlu autortiesībām 3. lpp.]
Zemeslode 3., 5. un 10. lpp.: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.