Ziedi — sirsnīgu jūtu apliecinājums
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KOLUMBIJĀ
Mīlīgs mazulis plūc gundegas un, iespiedis tās savā apaļīgajā dūrītē, skrien ar vērtīgo atradumu pie mammas. Mīlošs vīrs ceļmalas kioskā izvēlas rozes savai sievai, lai parādītu, cik ļoti viņu mīl. Pateicīgs dēls zvana tuvējam puķu tirgotājam un pasūta svaigi grieztas dālijas, jo grib sagādāt prieku savai mātei. Gādīga namamāte ieliek ratiņos virs citiem pirkumiem arī pušķi krāsainu neļķu. Tās lieliski papildinās viņas mājas gaumīgo dekorējumu.
ZIEDI ielīksmo gan jaunu, gan vecu sirdis. To pasniegšana ir lielisks veids, kā apliecināt kādam savas sirsnīgās jūtas. Kāda spāņu paruna skan: ”Kas nav pateicīgs par rozi, tas nebūs pateicīgs ne par ko.” (Quien no agradece una rosa, no agradecerá ninguna cosa.)
Tirgošanās ar ziediem sekmējas tik labi kā nekad agrāk. Šajā ātrā gaisa transporta laikmetā puķes var tikt audzētas tālu no veikaliem, tirgus un ceļmalas kioskiem, kur tās piesaista garāmgājēju skatus. Žurnālā Time bija teikts, ka ziedu industrija ”strauji aug un pat vēl ātrāk mainās: arvien vairāk un vairāk produkcijas nāk no dienvidu puslodes — īpaši daudz no Kolumbijas, kas ir kļuvusi par otro lielāko ziedu eksportētāju pēc Holandes”.
Plēves siltumnīcas un mākslīgie ezeri
Nodarbodamās vairāk nekā 25 gadus ar puķu audzēšanu, Kolumbija ir ieņēmusi pirmo vietu pasaulē neļķu eksportēšanā un otro — ziedu tirdzniecībā kopumā. 1964. gadā kāds universitātes students Kalifornijā (ASV) veica pētījumus ar datora palīdzību un noteica rajonus, kuros būtu vislabākie apstākļi puķu audzēšanai visu cauru gadu. Viņš noskaidroja, ka īpaši labvēlīgi apstākļi ir kalnāja ieplakā Andos, mazliet uz ziemeļiem no ekvatora, gandrīz 2700 metru virs jūras līmeņa, kur atrodas Bogota.
Pārsteidzoši zaļā Santafē de Bogotas savanna, kur izaug 92 procenti ziedu, ko eksportē Kolumbija, ir kā nosēta ar mākslīgajiem ezeriem un plēves siltumnīcām. Šajās siltumnīcās ar koka vai metāla karkasiem, kurās rūpīgi tiek uzturēta pavasarīga vide, izaug miljoniem neļķu, dāliju, rožu, krizantēmu, alstromēriju un daudz citu ziedu; pēc tam šie ziedi tiek nogriezti un iesaiņoti transportēšanai uz Ziemeļameriku, Eiropu un Āziju.
Piemērotākā temperatūra ziedu audzēšanai ir no 18° līdz 20° C — šāda temperatūra parasti ir savannā pa dienu visa gada laikā. Šeit ir lietus ūdens pārpilnība, auglīga augsne un lēts darbaspēks, kas veic roku darbu. Naktīs temperatūra var nokristies tuvu nullei, un laiku pa laikam gadās salnas līdz −2° C. No aukstuma ziedi tiek pasargāti ar dūmošanu, rasināšanu, kā arī ar jaudīgu spuldžu palīdzību. Spuldzes tiek izmantotas arī tādēļ, lai paildzinātu dienasgaismas stundas, — tas puķes uztur ”nomodā” un paātrina to augšanu.
Laicīga produkcijas plānošana
Kolumbijā ziedu industrijā ir iesaistīti vairāk nekā 120 000 cilvēku. To vidū ir arī daudzi Jehovas liecinieki, kuru dzīvesvietas ir izkaisītas pa visu savannu. Benito Kintana, kristiešu draudzes vecākais kādā no Fakatativas draudzēm, strādā stādu audzētavā par produkcijas pārzini. Viņš paskaidro: ”Lai varētu apmierināt ziedu tirgus sezonas pieprasījumu, mums produkcija jāplāno vairākus mēnešus iepriekš. Neļķu mātesaugi tiek ievesti no Holandes vai Itālijas, bet dāliju mātesaugi — no Floridas. Tad sievietes uzmanīgi nogriež mazos dzinumus, pēc tam siltā siltumnīcā tie tiek izstādīti rindās un tiek rasināti ar smalku miglu, līdz tie apsakņojas. Dālijām ir nepieciešamas 12 dienas 20 līdz 35 grādu siltumā un divas stundas papildapgaismojuma naktī. Neļķēm vajadzīgas 23 dienas 15 līdz 25 grādu robežās un nav nepieciešams apgaismojums naktī. Pēc tam mēs jaunstādus pārstādām dobēs, kas atrodas citās siltumnīcās, un tur tie saņem barības vielas, tiek migloti un laistīti līdz ziedu uzplaukšanas laikam: neļķes sešus mēnešus un dālijas — trīs.”
Karstākais darba cēliens
Kad pienāk ziedu griešanas laiks, šo darbu — ieteicams bez cimdiem un rūpīgi nomazgātām rokām — vislabāk paveic sievietes. Mašīnas nespēj izvērtēt ziedpumpuru atplaukuma pakāpi un kātu taisnumu — faktorus, no kuriem atkarīga zieda kvalitāte.
Hudite Korredora no Fakatativas paskaidro: ”Sievietēm ir šajā darbā nepieciešamā pacietība, maigums, kā arī izveicība un prasmīgums. Kad līdz ar rītausmu ieejam siltumnīcās,” Hudite turpina, ”savannu bieži klāj bieza migla un temperatūra var būt zema, pat noslīdējusi zem nulles. Daudzas meitenes valkā šalles. Pa dienu gaiss sasilst, reizēm temperatūra sasniedz pat 32° C. Darbs ir smags, īpaši jau karstajā sezonā, kad ir steiga un jāstrādā virsstundas.”
Krāsains un smaržīgs vēstījums
Pēc nogriešanas ziedi tiek ievietoti īpašā telpā, kur ir daudz gaisa un gaismas. Tur sievietes tos atlasa un šķiro pēc ziedu kvalitātes un ziedkātu taisnuma, resnuma un garuma. Pēc tam ziedi tiek ietīti caurspīdīgās plēvēs pa 25 ziediem saišķī un ir gatavi iesaiņošanai. Eksportam izvēlas tikai labākos.
Tad vīrieši liek ziedus speciālās rievotās kartona kastēs, uz kurām ir norādīts audzētavas nosaukums; neļķes tiek liktas pa 24 saišķiem katrā kastē. Benito brālis Alehandro Kintana, kas strādā pakošanā, saka: ”Mums jāstrādā ātri, jo ziedi ir viena no kultūrām, kas bojājas visdrīzāk. Mūsu uzņēmumam ir divi sūkņi, kas izsūknē no kastēm silto gaisu — no 112 kastēm uzreiz — un tai pašā laikā divas stundas sūknē kastēs iekšā auksto gaisu, tā pazeminot ziedu temperatūru līdz dažiem grādiem virs nulles. Pēc tam caurumi kastēm tiek aiztaisīti ciet un ziedi tiek uzglabāti aukstā kamerā līdz brīdim, kad kastes tiek iekrautas kravas automašīnā un nogādātas lidostā.”
Bogotas Eldorādo starptautiskajā lidostā ziediem tiek veikta eksporta kontrole, un tie uz dažām stundām tiek ievietoti vēsās glabātavās, līdz kamēr tos iekrauj lielās reaktīvās lidmašīnās, lai nogādātu uz ārzemēm pēc sadales. Un jau pēc pāris dienām šie ziedi atvērs savas ziedlapiņas mājās, darbistabās, slimnieku istabās, kā arī citur, nododot krāsainu un smaržīgu vēstījumu — kāda sirsnīgo jūtu apliecinājumu.
Kāds, kurš izrāda patiesu sirsnību
Lai kur arī mēs ietu, gandrīz visur uz zemes mēs sev par iepriecinājumu redzam puķes. Tās aug augstu kalnos sniegotu klajumu un šļūdoņu malā, mežos un pļavās, pie strautiņiem un upēm, lejā liedagā un pat karstos, sausos tuksnešos. Puķes bija jau ilgu laiku pirms cilvēka parādīšanās uz zemes. Botāniķi apgalvo, ka ”ziedaugi ir visas dzīvnieku un cilvēku dzīves pamatā. Bez tiem dzīvnieki un cilvēki nevarētu pastāvēt.”
Ķēniņš Salamans ar izpratni paziņoja: ”Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis.” (Salamans Mācītājs 3:11.) Tas sevī ietver arī Dieva dāvanu — ziedus visā to daudzveidībā un krāšņumā. Kopš neatminamiem laikiem tie ir ielīksmojuši kā vecu, tā arī jaunu sirdis. Patiesi, Dievs izrāda mums īstu sirsnību!
[Papildmateriāls 17. lpp.]
Kā ilgāk saglabāt ziedus svaigus
• Pirms liekat ziedus vāzē, nogrieziet zem ūdens ieslīpi ziedu kātus. Lāses, kas pieķērušās kāta galā, neļaus iekļūt iekšā gaisam, kas pēc tam traucētu ūdens un barības vielu uzsūkšanos.
• Žurnālā GeoMundo ir citēts Kolumbijas dārzkopju teiktais par to, ka, pievienojot ūdenim tableti aspirīna, tējkaroti cukura vai nedaudz kolas, var ilgāk saglabāt ziedus svaigus. Mainot ūdeni ik pa divām vai trim dienām, izmantojiet svaigu ūdeni, kas ir istabas temperatūrā; lai pumpuri ātrāk atvērtos, var lietot arī siltu ūdeni.
• Nedaudz apvītušus ziedus bieži vien izdodas atdzīvināt, ja to kātus uz desmit minūtēm iegremdē karstā ūdenī, bet ziedlapas aprasina ar aukstu ūdeni. Neturiet ziedus siltuma avotu tuvumā un sargiet tos no caurvēja un tiešiem saules stariem.