Virtuvē var būt aizraujoši

”LAUKĀ no virtuves!” Šādu aizrādījumu saņem daudzi izsalkuši bērni, kas mēģina nogaršot kaut ko no vakariņām, pirms tās ir galdā. Tomēr vecākiem ir pamatots iemesls nevis raidīt viņus prom no virtuves, bet gluži otrādi — aicināt tur ienākt. Kāpēc? Tāpēc, ka virtuve patiesībā ir brīnišķīga mācību vieta.

Virtuvē bērni var attīstīt savas radošās spējas un prasmi risināt problēmas, iemācīties citiem pakalpot un strādāt ar visiem vienoti, virtuvē var pēkšņi aizsākties saturīgas sarunas, kas aizskar sirdi, un tur neuzkrītoši var ieaudzināt bērnos patiesas vērtības. Patiesi, ikvienas virtuves pārpildītajos trauku skapjos, atvilktnēs un plauktos glabājas daudz vērtīgu pamācību, kuras var apgūt, kamēr tiek gatavota kārtējā maltīte.

Bet kāpēc šajā tehnoloģijas un informācijas laikmetā audzināt bērnus virtuvē? Atbilde ir vārdā laiks. Daudzi vecāki atzīst, ka bērniem nepieciešams veltīt daudz laika un ka šis laiks, ko pavada ar viņiem kopā, ne ar ko nav aizstājams.a Bet problēma ir — kur to atrast? Daži speciālisti vecākus mudina izmantot mājas darbus, lai strādātu kopā ar bērniem un tos audzinātu. Tas ir saskaņā ar bausli, ko Dievs deva vecākiem senajā Izraēlā: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un tie tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:6, 7.)

Tā kā virtuvē regulāri jāpavada laiks tik un tā, virtuve var kļūt par vietu, kur visa ģimene darbojas kopā. Un atšķirībā no organizētiem izbraukumiem, kurus bieži nākas atlikt laika, enerģijas vai naudas trūkuma dēļ, veselīgu apetīti neatliksi. Turklāt virtuve pievelk bērnus. Un visbeidzot — kur gan citur lai viņi mācītos uzmanīgi rīkoties ar nazi un citiem virtuves piederumiem? Tā ir, ka bērniem palaikam patīk radīt nekārtību. Bet ko tad viņi virtuvē var iemācīties?

Mācīties virtuves ”klasē”

Luīza Smita — viņas četrgadīgajiem audzēkņiem pazīstama ar vārdu lēdija Piparkūka — savus novērojumus balsta uz 17 gadu ilgu pieredzi, kas iegūta, mācot mazus bērnus gatavot: ”Ēdiens ir labs mācību līdzeklis, jo to saprot visi bērni. Bērnībā oža, garša un tauste ir tik jūtīgas, ka, bērniem darbojoties, tās pilnībā saista viņu uzmanību. Ar ēdiena palīdzību jūs varat mācīt viņiem lasīšanu, matemātiku un prasmi risināt problēmas.” Kaut ko lejot, saberžot, mizojot, sijājot, maisot un veltnējot, bērni var attīstīt roku veiklību un kustību koordināciju. Šķirojot (rozīnes vienā, riekstus — citā kaudzītē) un saliekot pareizā kārtībā (vienu mērglāzi otrā), bērni iepazīstas ar jēdzieniem, kas noder matemātikas pamatu apgūšanā. Sekodami receptē dotajiem norādījumiem, viņi vingrinās rēķināt, lietot mēru sistēmu, noteikt laiku, attīsta valodu un spēju loģiski domāt. Un galu galā neviens neriskēs atrasties sarežģītajā un briesmu pilnajā virtuves pasaulē, neuzzinājis kaut ko par drošības noteikumiem, atbildību, sevis organizēšanu un darbošanos saskaņā ar pārējiem.

Nevar nepieminēt arī to, cik vērtīgi ir iemācīties gatavot. Visbiežāk bērni, kas sāk ar palīdzēšanu virtuvē, pusaudža gados jau spēj pagatavot veselu maltīti. Vai aizņemtie vecāki laiku pa laikam nebūtu priecīgi pieņemt šādu palīdzību? Turklāt gatavošana jauniešiem palīdz attīstīt pašapziņu un patstāvību — īpašības, kas var noderēt, kad viņi būs pieauguši, vienalga, vai viņi apprecēsies vai arī dzīvos vieni. (Salīdzināt 1. Timotejam 6:6.)

Lī, kurš apprecējās, kad viņam bija nedaudz pāri 30 gadiem, atceras: ”Māte man sāka mācīt pamatiemaņas, kādas ir nepieciešamas virtuves darbos, kad man bija aptuveni seši gadi. Sākumā man īpaši patika cept cepumus, tortes un gatavot citus saldumus. Bet, sasniedzis deviņu gadu vecumu, es jau spēju sastādīt ēdienkarti un pilnībā pagatavot maltīti visai ģimenei, ko darīju regulāri. Vēlāk, kad dzīvoju viens, es pārliecinājos, ka prasme tikt galā ar dažādiem mājas darbiem, arī ēst gatavošanu, padara dzīvi vieglāku. Un es pilnīgi noteikti varu teikt, ka šīs iemaņas ir sekmējušas arī manu laulību.”

Gatavot ēdienu ir aizraujoši!

Kā vecāki var atrast laiku, lai mācītu bērnus virtuvē? Kāda māte iesaka izvēlēties laiku, kad var strādāt pēc iespējas netraucēti. Ja jums ir vairāki bērni, varbūt iesākumā jūs tos gribēsiet apmācīt pa vienam. Izraugiet tam laiku, kad citi bērni vai nu guļ diendusu, vai arī atrodas skolā. Ieplānojiet uzkavēties virtuvē ilgāk nekā reizēs, kad gatavojat vienatnē. Un noskaņojieties pavadīt šo laiku patīkami!

Pirmajā nodarbībā jūsu bērns varētu izvēlēties gatavot kaut ko tādu, kas viņam pašam garšo. Sameklējiet vienkārša un ātri pagatavojama ēdiena recepti. Pārliecinieties, vai tajā ir uzdevumi, ar kuriem jūsu bērns spēs veiksmīgi tikt galā. Lai bērns nekļūtu nemierīgs un nesāktu garlaikoties, lieciet viņam jau laikus sameklēt kādu no nepieciešamajiem produktiem un traukiem. Dažus no komponentiem jūs varētu sagatavot jau iepriekš — tad nodarbība pārlieku neievilksies un nebūs garlaicīga.

Lasiet recepti kopā ar bērnu, parādot viņam, kā izpildīt katru no receptē minētajām darbībām. Ierādiet viņam virtuvē atsevišķu vietu — varbūt atvilktni ar pāris bļodām un dažiem darbarīkiem — un iedodiet viņam priekšautu. Labāk ir nevis apsiet zēnam sieviešu priekšautu, bet iegādāties tādu, kas domāts vīriešiem. Jau no paša sākuma uzsveriet, cik svarīga virtuvē ir drošība, un nosakiet saprātīgus likumus. (Skatīt ielogojumu ”Pirmā stunda — drošība” 18. lappusē.)

Galvenais — centieties, lai bērnam būtu interesanti. Nelieciet bērnam tikai skatīties, kā darbojaties jūs, — lai viņš nomazgā rokas un arī pats aktīvi piedalās ēdiena gatavošanā. Dodiet viņam iespēju pētīt, eksperimentēt un uzdot jautājumus. Un neraizējieties, ja ēdiens neiznāk tik labi, kā bija iecerēts. Ja jūsu bērns to pats ir gatavojis, tad, visticamāk, viņš to arī ēdīs.

Ģimenes vienotība

Neapšaubāmi, lielākais labums no kopīgas darbošanās virtuvē ir saistīts ar ģimenes vērtībām un tās vienotību. Jūs, iespējams, esat novērojuši, ka mūsdienās dažu ģimeņu locekļi ir tik ļoti aizņemti ar savām darīšanām, ka viņiem neatliek laika tā īsti pabūt kopā. Un tad mājas daudz neatšķiras no vietas, kur tikai ieskrien atvilkt elpu un steigā kaut ko uzkost. Turpretim, ja ģimene kopīgi gatavo, viņi arī, visticamāk, kopā ietur maltīti un uzkopj virtuvi. Tas viņiem dod iespēju regulāri sarunāties, kopīgi darboties un uzturēt kontaktu citam ar citu. ”Vienas no labākajām sarunām ar maniem puikām man ir bijušas, stāvot pie izlietnes,” atceras kāda māte. Hermanis, kristīgs tēvs, piebilst: ”Mēs ar nodomu vairākus gadus saimniekojām bez trauku mazgājamās mašīnas, un tad trauki bija jāmazgā un jāslauka pašiem. Mūsu dēliem bija uzdota slaucīšana, ko viņi veica pārmaiņus. Tas bija labākais laiks brīvām sarunām, kāds vien mums ir bijis.”

Jā, ritot nedēļai pēc nedēļas un gadam pēc gada, laiks, ko jūs pavadāt virtuvē kopā ar saviem bērniem, liek pamatu, uz kura viņos var attīstīties izpratne par garīgām vērtībām un Dievam patīkamas īpašības. Šādos brīžos, kad valda brīva atmosfēra un vecāki un bērni ir kopā, starp viņiem var dabiski izraisīties sirsnīgas sarunas un vecāku priekšzīme var nemanāmi ietekmēt bērna sirdi. Šāda audzināšana var nest labumu visai turpmākajai bērna dzīvei, kā teikts Salamana Pamācībās 22:6: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.”

Ja jūs, vecāki, meklējat iespējas pavadīt vairāk laika kopā ar saviem bērniem, tad kāpēc nelūgt viņus palīgā kūkas vai visas maltītes gatavošanā? Varbūt jūs atklāsiet, ka darbošanās virtuvē kopā ar bērniem kalpo gan jūsu ģimenes paēdināšanai, gan tās audzināšanai.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 18. lpp.]

Pirmā stunda — drošība

Domājiet par drošību

• Nopietni, bet bez biedēšanas paskaidrojiet, no kā jāuzmanās, strādājot virtuvē, tāpat kā jūs stāstītu par uzmanīšanos uz ielas, kur ir dzīva satiksme. Rādiet labu piemēru.

• Vienmēr, kad bērns strādā virtuvē, tur jābūt arī kādam no pieaugušajiem. Neļaujiet bērnam lietot virtuves piederumus vai ierīces, īpaši elektriskās, kamēr viņš nespēj ar tiem rīkoties, sevi nesavainojot.

• Uzturiet virtuvē kārtību. Ja kaut kas izlīst vai izbirst, uzslaukiet un nekārtību nekavējoties likvidējiet. Kamēr jūs gatavojat, virtuvē nebūtu jāatrodas ne dzīvniekiem, ne kam citam, kas novērš uzmanību.

Sargiet pirkstus

• Elektriskais mikseris, maisītājs un virtuves kombains būtu jālieto tikai pieaugušo uzraudzībā. Pirms jūsu bērns liek kādu galda piederumu, piemēram, karoti, elektroierīces traukā, pārliecinieties, vai ierīce ir izslēgta un atvienota no tīkla.

• Nažiem jābūt asiem, jo, lietojot neuzasinātu nazi, ir jāpieliek vairāk spēka, līdz ar to pieaug iespēja nazim paslīdēt.

• Kad jūsu bērns mācās lietot nazi, lieciet viņam ievērot šādu kārtību: 1) ņem nazi aiz spala, 2) uzliek nazi uz tā, kas ir griežams, 3) otru roku liek uz naža virspuses, 4) uzspiežot uz naža, griež.

• Izmantojiet virtuves dēlīti. Lai dārzeņi neripotu, kad bērns tos mēģinās sasmalcināt, pārgrieziet tos uz pusēm un novietojiet uz dēlīša ar plakano daļu uz leju.

Piesargieties no apdegumiem

• Neaizmirstiet izslēgt plīti, arī cepeškrāsni, kad to nelietojat. Dvieļus, pavārgrāmatas un virtuves cimdus karstu priekšmetu satveršanai turiet no plīts labi tālu.

• Pannas rokturim jāatrodas virzienā uz plīts centru, jo tad ir mazāka iespēja tam uzgrūsties un izliet pannas saturu.

• Ja atļaujat savam bērnam darboties pie plīts, pārliecinieties, vai viņš stāv uz izturīgas un stabilas virsmas.

• Neņemiet rokās karstus priekšmetus, pirms neesat skaidrībā, kur tos novietot. Kad jums jānes kaut kas karsts, pārliecinieties, ka citi, kas atrodas virtuvē, par to zina, īpaši, ja iesiet tiem gar mugurpusi.