Kurā valstī nav noziedzības?
Tik plašas bēres Maskavā nebija notikušas gadiem. Pilsētas ielas aizpildīja tūkstošiem cilvēku, kas vēlējās atdot pēdējo godu jaunam krievu tautības cilvēkam, kura dzīvību 1995. gada 1. martā izdzēsa algota slepkavas lodes. Vladislavs Ļistjevs — žurnālists, kas bija izpelnījies īpašu atzinību 1994. gadā un bija ārkārtīgi populārs televīzijas skatītāju vidū, — tika nošauts tikpat kā uz sava sliekšņa.
PĒC nepilnām trīs nedēļām, 20. martā, Tokijas metro tika izdarīts indīgas gāzes uzbrukums; tas notika agri no rīta — maksimumstundā. Vairāki cilvēki nomira, un daudzi nopietni cieta.
Pēc tam, 19. aprīlī, visas pasaules televīzijas skatītāju uzmanības centrā nonāca Oklahomasitija. Cilvēki ar šausmām vēroja, kā glābšanas komandu strādnieki velk ārā no gruvešiem sakropļotus ķermeņus, pēc tam kad federālās valdības ēku bija izpostījis teroristu spridzeklis. Sprādzienā bojā gāja 168 cilvēki.
Pagājušā gada jūnija beigās netālu no Dahranas Saūda Arābijā notika līdzīgs uzbrukums, kurā bojā gāja 19 un ievainojumus guva apmēram 400 amerikāņu.
Šie četri notikumi liecina, ka noziedzība iegūst jaunas iezīmes. ”Parastajiem” noziegumiem arvien biežāk nāk klāt brutāli terorisma akti. Tāpat visi četri minētie notikumi, lai arī katrs citādi, tomēr parāda, cik neaizsargāti pret noziedznieku uzbrukumiem ir kļuvuši cilvēki. Lai kur cilvēks atrastos — mājās, darbā vai uz ielas —, visur viņš var kļūt par nozieguma upuri. Kā noskaidrojās kādā no Lielbritānijā veiktajām aptaujām, turpat trīs ceturtdaļas britu uzskata, ka iespējamība kļūt par nozieguma upuri tagad ir daudz lielāka nekā pirms desmit gadiem. Varbūt jūsu dzīves vietā situācija ir tāda pati.
Likumam paklausīgi pilsoņi ilgojas pēc valdības, kas darītu kaut ko vairāk nekā tikai kontrolētu noziedzību. Viņi grib valdību, kas reiz darītu galu noziedzībai. Lai arī, salīdzinot datus par noziedzību, varētu rasties priekšstats, ka dažas valstis tiek galā ar noziedzību sekmīgāk nekā citas, kopaina paliek nemainīga: tā liecina, ka cīņā ar noziedzību valdība paliek zaudētājos. Tomēr nemaz nav nereālistiski vai utopiski uzskatīt, ka drīzumā valdība darīs galu noziedzībai. Jānoskaidro tikai, kura ir šī valdība un kad tas notiks.
[Papildmateriāls/Karte 4., 5. lpp.]
NOZIEGUMU PILNA PASAULE
EIROPA. Itālijā ir izdota kāda grāmata (”Izdevība un zaglis”), kurā teikts, ka neilgā laika posmā pret īpašumu vērsto noziegumu skaits Itālijā ir ”sasniedzis līmeni, kas reiz tika uzskatīts par neiespējamu”. Vienā no bijušās Padomju Savienības republikām, Ukrainā, 1985. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem tika reģistrēti 490 noziegumi, bet 1992. gadā — 922 noziegumi. Šie skaitļi turpina augt. Tāpēc nav jābrīnās par vārdiem, kas tika rakstīti Krievijas laikrakstā Argumenti i fakti: ”Nu jau mēs sapņojam vairs tikai, kā dzīvot — izdzīvot un pārdzīvot šo briesmīgo laiku. ..ir bail braukt vilcienā — to var nolaist no sliedēm vai aplaupīt, bail lidot ar lidmašīnu — tās tik bieži nolaupa, vai arī tās avarē, bail braukt metro — vilcieni mēdz saskrieties, vagoni sprāgst, bail staigāt pa ielu — vari ciest kādā apšaudē vai arī tevi aplaupīs, izvaros, piekaus vai nogalinās, bail braukt ar automašīnu — tās dedzina, spridzina vai zog, bail ieiet kāpņu telpā, restorānā, veikalā — visur var ievainot, nogalināt.” Ungāru žurnālā HVG kāda saulaina Ungārijas pilsēta tika nosaukta par ”mafijas štābu”, un žurnālā tika teikts, ka pēdējos trīs gados tā ir bijusi ”izejas punkts visvisādiem jauniem noziegumu veidiem”. Žurnālā tika norādīts: ”Baiļu ķēdes reakcija iet arvien tālāk, jo cilvēki redz, ka policija nav gatava cīnīties ar mafijām.”
ĀFRIKA. Nigērijas laikrakstā Daily Times tika ziņots, ka ”augstākās mācību iestādes” kādā no Rietumāfrikas zemēm ir piedzīvojušas ”terora vilni, kurā vainojami slepenu kultu locekļi un kas ir gājis tik tālu, ka gandrīz pilnīgi ir likvidētas jebkādas nopietnas akadēmiskas darbības iespējas”. Vēl laikrakstā tika teikts, ka ”šis vilnis iet arvien plašumā un atstāj aiz sevis mirušus cilvēkus un izpostītus īpašumus”. Dienvidāfrikas laikrakstā The Star tika ziņots par stāvokli vēl kādā Āfrikas valstī: ”Pastāv divu veidu vardarbība: starpkopienu konflikti un parastie noziedzīgie vardarbības akti. Pirmo skaits ir ievērojami samazinājies, otro skaits ir strauji kāpis.”
AMERIKA. Kanādas laikrakstā Globe and Mail tika ziņots, ka 12 gadus pēc kārtas Kanādā nepārtraukti pieaug vardarbīgo noziegumu skaits; tika atzīmēts, ka šāds pieaugums ir ”saistīts ar tendenci, kuras dēļ pēdējos desmit gados vardarbība ir pieaugusi par 50 procentiem”. Savukārt Kolumbijas laikrakstā El Tiempo tika ziņots, ka Kolumbijā pagājušajā gadā ir bijuši 1714 cilvēku nolaupīšanas gadījumi — šis ”skaitlis ir vairāk nekā divas reizes lielāks par cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaitu, kas tādā pašā laika posmā ir reģistrēts pārējās pasaules zemēs kopā”. Pēc Meksikas Tieslietu ministrijas ziņām pagājušajā gadā šīs valsts galvaspilsētā vidēji ik pēc četrām stundām tika izdarīts kāds dzimumnoziegums. Kāda varas iestādes pārstāve norādīja, ka 20. gadsimtam ir raksturīga cilvēka vērtības krišanās. ”Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas rīkojas pēc principa ”izmanto un tad met prom”,” viņa secināja.
OKEĀNIJA. Austrālijas Kriminoloģijas institūtā ir aprēķināts, ka noziedzība šajā pasaules daļā izmaksā ”vismaz 27 miljardus dolāru gadā jeb gandrīz 1600 dolāru uz katru vīrieti, sievieti un bērnu”. Šī summa ir ”apmēram 7,2 procenti no iekšzemes bruto produkta”.
VISĀ PASAULĒ. Grāmatā The United Nations and Crime Prevention (Apvienotās Nācijas un noziedzības novēršana) tiek norādīts uz ”nepārtrauktu noziedzīgās darbības pieaugumu visā pasaulē 70. un 80. gados”. Tajā ir teikts: ”Reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis no 330 miljoniem 1975. gadā līdz gandrīz 400 miljoniem 1980. gadā, un, kā tiek uzskatīts, 1990. gadā tas sasniedza pusmiljonu.”
[Norāde par autortiesībām]
Karte un zemeslode: Mountain High Maps® Copyright © 1995 Digital Wisdom, Inc.
[Norāde par attēlu autortiesībām 3. lpp.]
Zeme 3., 6., un 9. lpp.: NASA photo