Pieņemamu risinājumu meklējumos

AUTOMAŠĪNAS nav vienīgās, kas piesārņo vidi. Sava daļa vainas jāuzņemas arī personīgām mājām, rūpniecības uzņēmumiem un spēkstacijām. Bet tomēr automašīnu saistība ar globālo piesārņojumu ir diezgan ievērojama.

Grāmatas 5000 Days to Save the Planet izdevēji pat uzdrošinās apgalvot: ”Ja būtu bijis jāatbild par visiem šiem zaudējumiem — it īpaši oglekļa dioksīda izplūdes nodarītajiem zaudējumiem mūsu klimatam —, tad automašīnas varbūt nekad netiktu izgatavotas.” Bet šajā pašā grāmatā ir atzīts, ka ”par šādu iespēju nav gatavi domāt ne automobiļu ražotāji, ne ceļu būvētāji, ne valsts iestādes, ne arī sabiedrība vispār, jo cilvēku dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no personīgā transporta”.

Vai tehnoloģija, kas cilvēkam ļāva nokļūt uz Mēness, nevarētu radīt automobili, kurš nepiesārņotu vidi? Pateikt vienmēr ir vieglāk nekā izdarīt, tāpēc, kamēr nav pārvarēti ar videi nekaitīga automobiļa radīšanu saistītie šķēršļi, turpinās citu pieņemamu risinājumu meklējumi.

Kaitīgo vielu koncentrācijas samazināšana

Amerikas Savienotajās Valstīs 60. gados tika pieņemts likums, kas pieprasa kontrolierīču uzstādīšanu automašīnās, lai tiktu ierobežota kaitīgo vielu izplūde. Citas valstis un valdības vēlāk rīkojās tāpat.

Lai atdalītu kaitīgās vielas, tagad plaši tiek izmantoti katalizatori, kuru lietošanai vajadzīga neetilēta degviela. Laikā no 1976. līdz 1980. gadam, kad liela daļa automobilistu sāka lietot neetilēto degvielu, svina daudzums amerikāņu asinīs samazinājās par vienu trešdaļu. Tas bija ļoti labi, jo pārāk liels svina daudzums var ietekmēt nervu sistēmu un pasliktināt mācīšanās spējas. Svina daudzums ir mazinājies daudzās attīstītās pasaules valstīs, bet to pašu diemžēl nevar teikt par mazāk attīstītām valstīm.

Sekmes, kas gūtas ar katalizatoru palīdzību, iepriecina, tomēr viedokļi par to lietošanu joprojām ir pretrunīgi. Kad degvielai vairs netika pievienots svins, samazinājās jauda, tāpēc tika izmainīts degvielas ogļūdeņraža sastāvs. Pēc šīm izmaiņām vairāk ir sākušas izdalīties citas kancerogēnās vielas, piemēram, benzols un toluols, kuru izplūdes daudzumu katalizatori nesamazina.

Turklāt katalizatoros tiek izmantots platīns. Lielbritānijas Karaliskās koledžas profesors Īens Torntons uzskata, ka viens no to blakusefektiem ir platīna uzkrāšanās ceļmalas putekļos. Viņš brīdināja, ka ”šķīstoši platīna savienojumi var nokļūt barošanās ķēdē”.

Lai kādas būtu katalizatoru sekmes ”Ziemeļamerikā, Japānā, Dienvidkorejā un vairākās Eiropas valstīs, automobiļu skaita milzīgais pieaugums pasaulē ir pilnīgi iznīcinājis visu, kas varētu uzlabot gaisa kvalitāti”, reālistiski atzīts grāmatā 5000 Days to Save the Planet.

Ātruma samazināšana

Vēl viens līdzeklis, kā samazināt automobiļu izplūdes gāzes, ir lēnāka braukšana. Bet dažos ASV štatos nesen ir paaugstināti ātruma ierobežojumi. Vācijā ierobežojumi ir nepopulāri. Automobiļu ražotāju veiksme tirdzniecībā ir atkarīga no spējas izgatavot spēcīgus motorus, kas ļautu pārvietoties ar ātrumu virs 150 kilometriem stundā, tāpēc ir skaidrs, ka viņi, tāpat kā liela daļa automašīnu vadītāju, ir pret ierobežojumiem. Tomēr šķiet, ka pašlaik arvien vairāk vāciešu ir gatavi atzīt ātruma ierobežojumus ne tikai ekoloģisku iemeslu, bet arī drošības dēļ.

Dažās valstīs automašīnu vadītājiem jābrauc lēnāk vai jāapstājas pavisam, kad piesārņojums sasniedz nepieļaujamu līmeni. Kāda 1995. gadā veikta aptauja liecināja, ka 80 procenti vāciešu piekristu ātruma ierobežojumu ieviešanai, ja ozona koncentrācija kļūtu pārāk augsta. Vairākās pasaules pilsētās, piemēram, Atēnās un Romā, kaut kas jau tiek darīts, lai ierobežotu automašīnu lietošanu noteiktos apstākļos. Arī citās pilsētās tiek domāts par tādiem pašiem pasākumiem.

Velosipēdu lietošana

Lai samazinātu satiksmi, dažās pilsētās ir ieviesti īpaši tarifi braucieniem autobusos. Citās pilsētās automašīnu vadītājiem tiek dota iespēja braukt autobusos par velti, ja viņi pēc nelielas summas iemaksāšanas ir atstājuši savu automašīnu attiecīgā stāvvietā. Ir arī tādas pilsētas, kur ir atsevišķas braukšanas joslas tikai autobusiem un taksometriem, — tā tiek veicināta šo transporta veidu attīstība.

Pavisam jauns paņēmiens cīņā ar šo problēmu nesen tika minēts laikrakstā The European: ”Attapīgie dāņi, 60. gadu beigās Nīderlandē notikušās kampaņas iedvesmoti, ir nolēmuši samazināt gaisa piesārņojumu un satiksmes sastrēgumus, pārliecinot cilvēkus braukt ar diviem, nevis četriem riteņiem.” Velosipēdi ir novietoti dažādās vietās Kopenhāgenas ielās. Lai varētu lietot velosipēdu, attiecīgā ierīcē jāiemet monēta. Iemaksu var saņemt atpakaļ, kad vēlāk velosipēds tiek atdots piemērotā vietā. Laiks rādīs, vai šāda sistēma būs praktiska un kļūs populāra.

Lai cilvēki vairāk lietotu velosipēdus, nevis automašīnas, dažās Vācijas pilsētās velosipēdistiem ir atļauts braukt pa vienvirziena ielām pretēji kustības virzienam. Apmēram trešā daļa no visiem braucieniem pilsētā un vairāk nekā trešā daļa braucienu laukos ir īsāki par trīs kilometriem, tāpēc daudziem cilvēkiem nemaz nebūtu grūti šos attālumus iet kājām vai braukt ar velosipēdu. Tā tiktu samazināts piesārņojums un paši braucēji varētu izkustēties.

Pārkonstruēšana

Turpinās darbs pie videi nekaitīgu automobiļu izveidošanas. Ir izgatavoti elektromobiļi, ko darbina akumulators, taču to ātrums un darbības ilgums ir ierobežoti. Tas pats ir sakāms par automobiļiem, kas tiek darbināti ar saules enerģiju.

Vēl tiek pētīta iespēja izmantot par degvielu ūdeņradi. Ūdeņradim sadegot, nepaliek gandrīz nekādu kaitīgu vielu, taču tā izmantošana ir pārāk dārga.

Apzinādamies nepieciešamību no jauna izgudrot automašīnu, ASV prezidents Klintons 1993. gadā paziņoja, ka valdība un ASV automobiļu ražotāji sadarbosies, lai izveidotu nākotnes automobili. Viņš teica: ”Mēs mēģināsim uzsākt visdrosmīgāko tehnoloģisko pasākumu, pie kāda mūsu nācija jebkad ir ķērusies.” Vai būs iespējams ”radīt augstas efektivitātes un ekoloģiski nekaitīgu transporta līdzekli 21. gadsimtam”, par ko viņš runāja, būs redzams vēlāk. Saskaņā ar plāniem automobiļa modelim jābūt gatavam desmit gadu laikā, taču tas prasa ārkārtīgi lielus līdzekļus.

Daži ražotāji mēģina izstrādāt automobiļus, kas būtu darbināmi gan ar degvielu, gan ar elektrību. Vācijā par diezgan ievērojamu summu jau var iegādāties sporta elektromobili, kas no miera stāvokļa deviņās sekundēs var uzņemt ātrumu 100 kilometru stundā, un tas nemaz nav tik tālu no lielākā ātruma, ko var sasniegt šis automobilis, — 180 kilometriem stundā. Bet, nobraucis 200 kilometru, tas apstājas un vismaz trīs stundas stāv, kamēr tiek uzlādēti akumulatori. Meklējumi turpinās, un tiek gaidīti tālākie panākumi.

Tikai daļa problēmas

Atbrīvojoties no kaitīgām vielām, tiktu atrisināta tikai daļa problēmas. Automobiļi rada arī troksni, un šī problēma ir pazīstama visiem, kas dzīvo pārpildītu ceļu tuvumā. Pastāvīgais troksnis, ko izraisa satiksme, var kaitēt veselībai, tāpēc arī šī ir viena no pamatproblēmām, kam nepieciešams risinājums.

Dabas mīļotāji noteikti norādīs arī uz faktu, ka daudzas vietas, kur ir skaista daba, tiek izbojātas ar neglītām, kilometriem garām šosejām, neizskatīgām tirdzniecības vietām un reklāmām, kas atrodas ap tām. Bet, automobiļu skaitam augot, palielinās arī nepieciešamība pēc papildu ceļiem.

Daudzi automobiļi, kas gadiem savu īpašnieku ”vadībā” ir piesārņojuši apkārtējo vidi, turpina to piesārņot pat ”pēc nāves”. Pamesti automobiļi, kuru vienīgais ”darbs” ir radīt acij nepatīkamu apkārtni, ir kļuvuši par tādu problēmu, ka dažās vietās ir nācies pieņemt likumus, lai ierobežotu lauku apvidu pielūžņošanu. Vai kādreiz tiks izgatavots ideāls automobilis, kura materiālus nebūs grūti izmantot atkārtoti? Pagaidām nekas neliecina, ka tas būtu iespējams.

”Lielākā daļa vāciešu ir ļoti norūpējušies par apkārtējo vidi, bet tikai nedaudzi attiecīgi rīkojas,” nesen bija atzīmēts kādā laikrakstā. Tika citēti kādas valsts amatpersonas vārdi: ”Neviens sevi neuzskata par vainīgu, tāpat neviens nevēlas, ka viņu sauktu pie atbildības.” Patiesi, ir grūti risināt problēmas pasaulē, kur dzīvo cilvēki, kas ir ”patmīlīgi” un ”nesamierināmi”. (2. Timotejam 3:1—3.)

Pieņemamu risinājumu meklējumi tomēr turpinās. Vai ir atrodams piesārņojuma un automobiļu radīto problēmu ideāls atrisinājums?

[Attēls 7. lpp.]

Vai mēs nevarētu mazināt piesārņojumu, izmantojot sabiedrisko transportu, kopīgi lietojot automašīnas vai braucot ar velosipēdu?