Tu vari uzlabot atmiņu

”Man ir šausmīga atmiņa!” Vai tev kādreiz ir gadījies teikt šādus vārdus? Pat ja tev ir bijis tā jāsaka, nezaudē dūšu! Daži vienkārši padomi un neliela piepūle var radīt pārsteidzošas izmaiņas. Nenoniecini savu smadzeņu spējas. Tās ir apbrīnojamas.

KĀ SMADZENES spēj padarīt apbrīnojamo darbu, kas tām jāveic? Nekad iepriekš smadzenes nav tikušas pētītas tik pamatīgi kā pēdējos gados. Lai gan izpratne par smadzeņu darbību aug, mēs joprojām zinām ļoti maz par to, kā tieši smadzenes izpilda visas savas funkcijas.

Nav īsti skaidrs, kā mēs uztveram un atceramies informāciju, taču pētnieki cenšas atrisināt šo mīklu. Tiek lēsts, ka uztveres un atminēšanās procesos smadzenēs ir nodarbinātas no 10 līdz 100 miljardiem nervu šūnu jeb neironu. Bet savienojumu starp neironiem ir vismaz desmittūkstoš reižu vairāk. Pēc kādas teorijas, uztveres process ir iespējams tāpēc, ka savienojumi jeb sinapses tiek stiprināti to lietošanas gaitā.

Mums kļūstot vecākiem, mūsu prāta spējas parasti pasliktinās un reakcija palēninās. Smadzeņu šūnas neatjaunojas, un pieauguši cilvēki acīmredzot tās zaudē nepārtraukti. Bet, jo labāk mēs izmantojam smadzenes, jo labāk un ilgāk mēs varam saglabāt savas prāta spējas.

Mūsu smadzenes ietekmē mūsu prāta ievirze. Optimistiska, priecīga nostāja uzlabo smadzeņu darbību jebkurā vecumā. Neliela spriedze var nākt cilvēkam par labu, tomēr hronisks un pārmērīgs stress kavē efektīvu smadzeņu darbību. Ar fiziskām nodarbībām ir iespējams atbrīvoties no garīga sasprindzinājuma.

Šo faktu zināšanas varētu sniegt mierinājumu, bet tomēr mēs, neatkarīgi no vecuma, aizmirstam daudz ko svarīgu. Vai ir iespējams kaut ko uzlabot? Viena no problēmām, kas pazīstama gandrīz visiem cilvēkiem, ir nespēja iegaumēt cilvēku vārdus.

Kā iegaumēt cilvēku vārdus

Pāris vienkāršu ieteikumu tev var ļoti palīdzēt, lai tu spētu labāk iegaumēt vārdus. Vispirms palīdz interese par cilvēku. Cilvēka vārds ir nozīmīgs viņam pašam. Bieži vien mēs nevaram atcerēties vārdu tāpēc, ka jau pašā sākumā neesam to pareizi saklausījuši. Tāpēc centies uztvert vārdu pareizi, kad tu iepazīsties ar kādu cilvēku. Ja nepieciešams, lūdz, lai cilvēks to atkārto vai pat izrunā pa burtam. Lieto vārdu vairākkārt jūsu sarunas laikā. Atvadoties nosauc cilvēku vārdā. Tu būsi pārsteigts, redzot, cik noderīgi ir kaut vai šie daži padomi.

Tu vari uzlabot vārdu iegaumēšanas spējas, izmantojot vēl kādu padomu, — pamēģini saistīt cilvēka vārdu ar kaut ko tādu, ko tu vari iztēloties. Vēl labāk būtu, ja tu varētu pievienot iedomu tēlam arī darbību.

Piemēram, kāds cilvēks nevarēja iegaumēt pavirša paziņas vārdu — Vilnis. Tāpēc tad, kad viņš redzēja šo vīrieti, viņš domāja par vārda ”vilnis” nozīmi. Viņš iedomājās šo paziņu sēžam pie jūras un vērojam, kā vējš vienu pēc otra dzen krastā lielus viļņus. Šī metode vienmēr izrādījās veiksmīga; viņš acumirklī varēja atcerēties vārdu — Vilnis.

Daudzi vārdi tev, iespējams, neko neizsaka, tāpēc varbūt vajadzēs likt kāda vārda vietā līdzīgu sugasvārdu. Tas nekas, ja vārds, ar ko tu aizstāj cilvēka vārdu, neskan tieši tāpat. Tu varēsi labāk atcerēties vārdu uz kādas asociācijas pamata. Daudz labāk atmiņā paliek tie vārdi un tēli, ko tu izveido pats.

Piemēram, tu tiec iepazīstināts ar Dzintru Armanovsku. Tu vari šo vārdu vietā likt ”dzintara harmonikas”. Pacenties iztēloties, kā tiek spēlētas dzintara harmonikas.

Šāda metode kādu laiku jāpamācās, tomēr tā ir ļoti sekmīga. Herijs Loreins izskaidro šo metodi savā grāmatā How to Develop a Super-Power Memory (Kā izveidot virsjaudas atmiņu); viņš šo metodi ir izmantojis daudzos publiskos pasākumos. Viņš saka: ”Ir bijis daudz tādu reižu, kad man ir bijis jāiepazīstas ar simt līdz divsimt cilvēkiem piecpadsmit minūtēs vai pat vēl īsākā laikā, un man ir izdevies neaizmirst nevienu pašu vārdu!”

Kā iegaumēt sarakstus

Kā lai uzlabo spējas iegaumēt dažādu priekšmetu sarakstus? Ir kāda vienkārša metode, ko sauc par ķēdes locekļu sistēmu. Metode ir, lūk, kāda: cilvēks izveido prātā tēlu katram priekšmetam sarakstā un tad saista pirmā priekšmeta tēlu ar otrā priekšmeta tēlu, pēc tam dara to pašu ar otro un trešo priekšmetu utt.

Piemēram, tev jānopērk tirgū piecas lietas: piens, maize, spuldze, sīpoli un saldējums. Sākumā izveido saistību starp pienu un maizi. Iztēlojies pienu, kas līst no maizes klaipa. Aina, iespējams, būs diezgan muļķīga, tomēr tā tev palīdzēs paturēt prātā nepieciešamos priekšmetus. Pacenties iztēlotajā ainā iesaistīt darbību — iedomāties, ka pienu lej tu pats.

Izveidojis saistību starp pienu un maizi, ķeries pie nākamā priekšmeta — spuldzes. Tu varētu saistīt maizes klaipu ar spuldzi, iedomādamies, ka mēģini ieskrūvēt klaipu elektriskās spuldzes ligzdā. Tad saisti spuldzi ar sīpolu — iztēlojies, ka tu raudādams mizo lielu spuldzi. Protams, labāk būs tad, ja tu pats izveidosi šādu saistījumu. Vai tu vari saistīt divas pēdējās lietas — sīpolus un saldējumu? Varbūt tu varētu iedomāties, kā tu ēd sīpolu saldējumu.

Tagad pamēģini atcerēties sarakstu. Pēc tam pārbaudi atmiņu ar paša sastādītu sarakstu. Izveido to tik garu, cik vien tu vēlies. Atceries — lai tēli labāk paliktu atmiņā, tu vari tos padarīt smieklīgus vai pat muļķīgus, vai arī nesamērīgās proporcijās. Pacenties ielikt iedomātajā ainā darbību un aizstāj priekšmetus vienu ar otru.

Kāds varētu iebilst, ka šāda metode prasa vairāk laika nekā vienkārša saraksta iegaumēšana. Patiesībā vairāk laika prasa šīs metodes izskaidrošana, nevis lietošana. Kad tu būsi nedaudz ievingrinājies, tu varēsi izveidot tēlus ātri, un gan tava atmiņa, gan arī spējas mācīties būs daudz labākas nekā tad, ja tu mēģinātu kaut ko iemācīties bez jebkādas sistēmas. Kad 15 cilvēkus palūdza iegaumēt sarakstu, kurā bija 15 savstarpēji nesaistīti priekšmeti, viņi atcerējās vidēji 8,5. Kad tā pati grupa pamēģināja atcerēties citu sarakstu, izmantojot iedomātu tēlu saistīšanas sistēmu, vidējais punktu skaits bija 14,3. Protams, ja tu, ejot iepirkties, neaizmirsīsi paņemt līdzi sarakstu, tu iegūsi visus 15 punktus — tās būs simtprocentīgas sekmes!

Kā atcerēties izlasīto

Šajā informācijas pārbagātības laikmetā daudziem no mums ir nepieciešama palīdzība, lai mēs varētu produktīvi mācīties. Mācīšanās ir svarīga skolā, darbā, savu spēju uzlabošanā un tad, kad jāgatavojas runāt publikas priekšā. Turklāt kristietim jāatlicina laiks arī personiskai Bībeles studēšanai. (Jāņa 17:3.)

”Bet man ir grūti atcerēties izlasīto,” tu varbūt saki. Ko lai tādā gadījumā dara? Ja tu iemācīsies gūt vislielāko labumu no studēšanas laika, tu varēsi labāk atcerēties izlasīto. Lūk, daži ieteikumi.

Studējot svarīga ir pašorganizēšanās. Iekārtojies tā, lai grāmatas, rakstāmpiederumi un papīrs būtu pa rokai. Centies lasīt patīkamā vietā, kur nekas nenovērš uzmanību un ir pienācīgs apgaismojums. Izslēdz radio un televizoru.

Centies studēt regulāri. Ir cilvēki, kas no īslaicīgām ikdienas studijām gūst lielāku labumu nekā no ilgas lasīšanas vienā reizē. Ir labi sadalīt studēšanai atvēlēto laiku. Labāk ir tad, ja tu sadali šo laiku 25 līdz 40 minūšu intervālos ar pāris minūšu starplaikiem, nevis studē divas stundas no vietas. Pētījumi liecina, ka tas veicina atmiņas spējas.

Nosaki, cik daudz materiāla tu vēlies izskatīt studēšanas laikā. Tas palīdz koncentrēties. Pirms sāc lasīt grāmatu, nedaudz pārskati to. Iedziļinies virsrakstā. Pārskati satura rādītāju, kas dod grāmatas kopsavilkumu. Tad izlasi priekšvārdu vai ievadu. Tajos parasti ir izteikts autora mērķis un viedoklis.

Pārskati nodaļu, pirms sāc to lasīt. Apskati apakšvirsrakstus, ilustrācijas, tabulas, rezumējumus un sākuma un beigu rindkopas. Pārlasi rindkopu pirmos teikumus. Šajos teikumos bieži vien ir izsekojams galvenais domu gājiens. Pacenties iegūt vispārēju priekšstatu. Uzdod sev jautājumus: ”Ko autors ir vēlējies pateikt? Ko es varu iegūt no šī materiāla? Kādi ir galvenie argumenti?”

Svarīga ir koncentrēšanās. Tev pilnībā jānododas tam, ko tu dari. Ļoti būtiski ir padarīt studēšanas laiku pēc iespējas aktīvāku. Veicini savu interesi, pārdomājot informācijas praktisko vērtību. Iztēlojies lasīto. Liec lietā sajūtas un iedomājies smaržu, garšu un apveidus, ja lasāmais materiāls to ļauj darīt.

Kad tu esi iedziļinājies materiāla būtībā, ir laiks ķerties pie rakstīšanas. Efektīva konspektēšana var uzlabot sapratni un spējas atcerēties informāciju. Nav jāpieraksta veseli teikumi, pierakstos jābūt galvenajiem vārdiem vai frāzēm, kas tev palīdzētu atcerēties pamatdomas.

Ne vienmēr, sapratis kādu informāciju, tu varēsi pilnīgi visu atcerēties arī nākotnē. Patiesībā 24 stundas pēc informācijas apgūšanas vismaz uz kādu laiku var aizmirsties līdz pat 80 procentiem visas šīs informācijas. Tas neskan pārāk iepriecinoši, tomēr liela daļa no šiem 80 procentiem ir atgūstama, atkārtojot materiālu. Pēc katras studēšanas reizes pāris minūtes atkārto uzzināto. Ja iespējams, atkārto izlasīto pēc dienas, pēc nedēļas un pēc mēneša. Izmantodams šos ieteikumus, tu varēsi gūt vislielāko labumu no tik ļoti vērtīgā studēšanas laika un varēsi labāk atcerēties izlasīto.

Tātad nenoniecini savu smadzeņu spējas. Tu vari uzlabot atmiņu. Kāds zinātnieks teica, ka smadzenes ir ”vissarežģītākais, ko mēs pagaidām esam atklājuši Visumā”. Tas liecina par smadzeņu radītāja, Jehovas, ārkārtīgo gudrību un spēku. (Psalms 139:14.)

[Shēma 15. lpp.]

Sarakstu iegaumēšanai tu vari izmantot ķēdes locekļu sistēmu. Izveido tēlu katrai lietai. Tad saisti pirmo tēlu ar otro utt.

Jānopērk:

1) piens, 1. saistīts ar 2.

2) maize, 2. saistīts ar 3.

3) spuldze, 3. saistīts ar 4.

4) sīpoli, 4. saistīts ar 5.

5) saldējums.