KUV LUB NEEJ
Yehauvas Yeej Cob Qhia Kuv Thaum Yau Los Lawm
MUAJ ib tug kwv tij txawm muab ib daim ntawv cev rau kuv uas hais tias, “Davi Xaple, lub 4 Hlis tim 8 xyoo 1953: ‘Tshaj Tawm Txog Ntiaj Teb Kawg.’” Kuv thiaj li nug tus kwv tij tias, “Daim ntawv no yog dab tsi?” Nws thiaj li teb kuv tias, “Yog koj zaj lus qhuab qhia rau txoj Kev Kawm Tshaj Tawm.”a Kuv thiaj li teb ntua nws tias, “Kuv twb tsis tau rau npe ua lus qhuab qhia!”
Cia kuv mam li piav kuv zaj dab neeg rau nej mloog. Thaum Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, nyob teb chaws Kanada (Canada) ntawm lub nroog Khankalis (Calgary), kuv niam txawm yug tau kuv. Tom qab no muaj ib tug tho kev npe hu ua Danaum Fezaws (Donald Fraser) tuaj khob peb qhov rooj ces kuv niam txawm kawm Vajlugkub. Kuv niam nyiam tej uas nws kawm tau ntawd kawg li tiam sis vim nws muaj ib tug mob tsis tso nws tseg ces nws thiaj li mus tsis tau tej kev sib txoos ntau ua luaj twg. Txawm li ntawd los nws kuj ua kev cai raus dej nyob rau xyoo 1950. Tau ob xyoos tom qab xwb nws tau tag sim neej lawm. Kuv txiv tsis yog Yehauvas ib tug Tim Khawv tiam sis nws kuj kam cov Tim Khawv ua kuv niam lub ntees.
Ob peb hnub tom qab kuv niam lub ntees tag, muaj ib tug muam uas yog ib tug xaiv tseg npe hu ua Alim (Alice) txawm caw kuv mus kev sib txoos. Nws cim tau kuv vim nws pom kuv nrog kuv niam mus tej kev sib txoos. Kuv thiaj li nug kuv txiv seb nws puas kam tso kuv mus. Nws kuj tsis xav li cas thiab nws kuj nrog kuv kom nws thiaj tau ua tus kwv tij uas cev lus qhuab qhia rau kuv niam lub ntees tsaug. Hnub ntawd yog ib hnub zoo heev uas kuv txiv tau mus koom. Kuv txiv nyiam kawg li vim kuv txiv tau mus kawm kom txawj tham saum sam thiaj rau tib neeg mloog. Kuv txiv kuj txiav txim siab mus kev sib txoos txhua txhua lub lim tiam.
Nyob rau lub caij ntawd, tus kwv tij uas coj txoj Kev Kawm Tshaj Tawm nyeem cov kwv tij nkauj muam uas yuav los mus tham cov npe. Thaum lawv hnov lawv lub npe ces lawv teb tias, “Kuv nyob nov.” Muaj ib hmos kuv txawm hais kom tus kwv tij hu kuv npe rau lwm lub lim tiam. Tus kwv tij kuj qhuas kuv tiam sis nws tsis nug seb kuv puas to taub vim li cas lawv cov npe thiaj hu.
Kuv tsis paub tiam sis kuv lees ua ib zaj lus qhuab qhia. Kuv tsuas xav kom lawv hu kuv npe xwb, tsis yog kuv xav tham lus qhuab qhia! Lub lim tiam tom qab lawv txawm hu kuv npe ces kuv txawm teb tias, “Kuv nyob nov.” Tom qab kev sib txoos, sawv daws txawm qhuas kuv zom zaws. Ob peb lub lim tiam tom qab ntawd, kuv thiaj li tau txais daim ntawv uas kuv hais thaum chiv thawj.
Kuv ntshai kawg li vim nyob rau lub sij hawm cov uas rau npe ua zaj lus qhia ntawd yuav tau tham txog li rau mus rau yim feeb! Tsis muaj qhov uas mus nyeem Vajlugkub rau sawv daws mloog. Kuv txiv thiaj li pab kuv npaj zaj lus qhuab qhia thiab nws hais kom kuv xyaum muaj li 20 zaug ua ntej kuv mus tham saum sam thiaj. Tom qab ntawd, tus kwv tij kuj ntuas kuv. Tau ntau ntau xyoo, Yehauvas yeej siv kuv txiv, cov kwv tij nkauj muam, thiab Nws lub koom haum los cob qhia kuv.
YEHAUVAS HAJ TSEEM COB QHIA KUV
Alim yog tus cob qhia kuv mus tshaj tawm txoj xov zoo. Nyob rau lub sij hawm ntawd, peb yuav tau nyeem peb nqe Vajlugkub rau tus tswv tsev mloog thiab muab ib phau ntawv rau lawv. Thaum txog lub qhov rooj kuv qhia ces Alim pib ua ntej, qhia nws lub npe, hais ob peb lo lus ces mam li hais kom kuv nyeem thawj nqe Vajlugkub. Tom qab ntawd, kuv mam li tham txuas ntxiv, nyeem ob nqe Vajlugkub thiab muab ib phau ntawv rau tus tswv tsev. Xyoo 1954, kuv txiv thiaj li ua kev cai raus dej ces tom qab ntawd nws mam li ua tus cob qhia kuv mus tshaj tawm txoj xov zoo. Kuv txiv yog ib txhais yim neeg xwb los nws kuj sib zog pab kom kuv teev tiam Yehauvas. Kuv txiv saib tej kev sib txoos thiab qhov uas mus tshaj tawm txoj xov zoo tseem ceeb heev. Kuv yeej paub tias kuv yuav ua dab tsi txhua lub lim tiam.
Kuv tsuas kawm ntawv tau ib yam li luag tej xwb. Tej yam uas kuv kawm hauv tsev kawm ntawv kuj pab tau kuv lub neej tom qab no thiab. Xws li kuv kawm lej thiab kawm sau ntawv Askiv. Qhov uas kuv kawm sau txog dab neeg thiab kawm kom paub lus Askiv zoo zoo kuj pab tau kuv ua kuv tes hauj lwm hauv Chav Sau Ntaub Sau Ntawv.
Tib neeg pheej nug kuv tias ua cas kuv ho nyiam nkauj. Tos kuv nyiam los, yeeb vim yog kuv niam thiab kuv txiv nkawd puav leej nyiam. Thaum kuv muaj xya xyoo, kuv mus ntaus nkauj tiam sis kuv tus xib hwb xav hais tias kuv ntaus tau tsis zoo. Nws hais rau kuv txiv tias kom tsis txhob cia kuv kawm ntxiv lawm. Nyob rau lub sij hawm ntawd, kuv yeej tsis tshua xav kawm pes tsawg.
Tau ob peb lub hlis tom qab, kuv txiv nrhiav tau ib tug xib hwb tuaj qhia kuv. Zaum no kuv kawm ntaus nkauj thiab hu nkauj mas kuv kawm tau zoo kawg. Thaum kuv tseem yog ib tug me nyuam, kuv lub suab zoo heev thiab thaum mus sib tw kuv yeej ob peb zaug. Kuv lub zeem muag yog xav ua ib tug xib hwb qhia nkauj thiab khwv kom tau me ntsis nyiaj los txhawb kuv ua ib tug tho kev. Tiam sis kuv xam pom tias noj sij hawm ntau heev ces kuv thiaj li muab tso tseg es ua ib tug tho kev lawm xwb. Xyoo ntawd yog xyoo 1963.
UA IB TUG THO KEV MAS KAJ SIAB HEEV
Tom qab kuv ua ib tug tho kev tau ib xyoos, kuv tau txais tes hauj lwm mus ua ib tug tho kev tshwj xeeb nyob rau lub xeev Autaliaus (Ontario) ntawm lub zos Kapukaxees (Kapuskasing). Tus uas nrog kuv ua khub mus tshaj tawm yog Denyaum Xikinaws (Daniel Skinner) uas laus tshaj kuv ob npaug. Nws qhia kom kuv paub khiav hauj lwm hauv lub koom txoos. Thaum kuv muaj 20 xyoo xwb, kuv twb ua ib tug ntawm Pab Kwvtij Uas Sawv Cev Cov Txwj Laus ces tseem tshuav ntau yam kuv yuav tau kawm. Kuv zoo siab kawg li uas lub koom haum hais kom cob qhia cov hluas los tuav dej num. Yog cov tub hluas rau siab ces Yehauvas yuav siv tau lawv ua ntau yam!
Nyob rau hauv lub zos Kapukaxees mas yeej tsis yooj yim kiag li vim lub caij no mas no heev thiab Denyaum wb yuav tau taug kev rau txhua txhia qhov chaw. Tiam sis muaj ib qho ua rau kuv zoo siab heev yog ntsib ib tug muam Khixatias hu ua Leedam Khaus (Linda Cole) uas tom qab no kuv kuj yuav nws los ua kuv poj niam.
Leedam kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo thiab muaj ntau tus tib neeg rau nws mus qhia Vajlugkub rau. Nws muaj siab dawb siab zoo thiab nyiam nrog tib neeg tham. Hos nws niam npe hu ua Nkaudim (Goldie) los kuj yog ib tug uas kub siab lug teev tiam Yehauvas thiab. Tiam sis nws txiv npe hu ua Alees (Allen) tsis nyiam Yehauvas Cov Tim Khawv. Txawm lawv txiv tawm tsam los lawv niam kuj coj lawv peb nus muag tuaj kev sib txoos thiab cob qhia kom lawv paub mus qhia Vajlugkub. Muaj ib lub caij lawv sawv daws puav leej tho kev ua ke. Tau ntau xyoo tom qab no lawv txiv kuj los paub Yehauvas thiab kuj sib zog pab khiav dej num hauv lub koom txoos kawg li.
Xyoo 1965, kuv tau mus koom txoj Kev Kawm Rau Cov Kwv Tij Tuav Hauj Lwm ib lub hlis ntawm lub Npe-ee hauv Kanada. Thaum kuv mus kawm, lawv hais kom kuv rau npe mus Kile-a. Kuv tsis xav txog tias yuav mus ua ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws tiam sis kuv kuj rau npe mus kawm ces lawv kuj txais kuv mus kawm Kile-a uas yog pab 42. Cov uas cob qhia peb kuj sau peb ib leeg ib daim ntawv qhia seb peb kawm zoo li cas rau li cas lawm. Thawj daim uas kuv tau txais txhawb kom kuv rau siab kawm ntxiv txog lub koom haum. Kuv nyuam qhuav muaj 21 xyoos xwb ces cov lus ntuas no yeej zoo kawg li rau kuv.
Muaj ib ntus uas peb kawm hauv Kile-a yog cob qhia kom txawj teb thaum tej neeg tshaj xo nug peb li ub li no. Kuv nyiam kawm kawg li thiab tom qab no kuj pab tau kuv ntau heev.
XA KUV MUS RAU XENENKOS
Ob peb hnub tom qab kuv kawm tiav, lawv xa kuv thiab Maikaum Haus (Michael Höhle) wb mus ua ob tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws rau sab Afika ntawm teb chaws Xenenkos (Senegal). Nyob rau lub sij hawm ntawd tsuas muaj li 100 leej teev tiam Yehauvas nyob rau lub teb chaws ntawd xwb.
Tom qab kuv ua kuv tes hauj lwm tau ob peb lub hlis, kuv tau mus ua hauj lwm rau ceg Npe-ee ib lub lim tiam ib hnub. Ceg Npe-ee ntawd tsuas yog ib chav loj loj xwb. Txawm yog ib nyuag chav li no xwb los Emanyaum Patalakis (Emmanuel Paterakis) qhia kom kuv nco ntsoov tias ceg Npe-ee no sawv cev Yehauvas lub koom haum hauv lub teb chaws ntawd. Emanyaum yog tus kwvtij leg num rau tag nrho ib ceg Npe-ee. Muaj ib zaug Emanyaum hais kom wb sau ntawv mus txhawb cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws. Thaum ntawd tsis muaj ib lub tshuab luam ntawv ces wb yuav tau ntaus ib daim zuj zus. Tsis tas li ntawd, nyuaj kawg li vim wb yuav tau ua zoo saib kom tsis txhob yuam kev li los li!
Ua ntej kuv mus tsev, Emanyaum muab ib tsab ntawv rau kuv. Nws hais tias, “Lub koom haum sau ntawv rau koj.” Thaum kuv muab qhib, ua ciav yog ib tsab ntawm cov ntawv uas ntaus xwb! Qhov no qhia rau kuv tias txawm ceg Npe-ee yuav loj thiab me los yeej yog ib feem ntawm Yehauvas lub koom haum.
Nrog lwm cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hauv Xenenkos ua ke xyoo 1967
Kuv ntaus phooj ywg nrog cov uas nyob hauv lub koom txoos thiab txhua Hnub 6 (Saturday), kuv lauj sij hawm nrog lawv ua ke. Lub sij hawm ntawd mas lom zem xauv npo thiab peb haj tseem sib nug moo. Ntxiv ntawd, kuv haj tseem siv cov lus Fab Kis uas kuv kawm thaum kuv mus ncig xyuas cov ceg Npe-ee uas nyob thoob plaws hauv ntiaj teb no.
Xyoo 1968, Leedam wb sib qhaib. Kuv nrhiav hauj lwm tau ob peb lub hlis xwv wb thiaj tau nyiaj siv thaum wb tho kev nyob rau hauv Xenenkos tiam sis lawv tsuas kam txais cov neeg uas ib txwm nyob rau hauv xwb. Thaum kuv rov qab mus nyob rau Kanada, wb kuj sib yuav thiab tau txais tes hauj lwm tho kev tshwj xeeb rau lub xeev Nus Npluvis (New Brunswick) hauv lub nroog Emaxatees (Edmundston) uas nyob npuas lub xeev Khuanpev (Quebec).
Wb sib yuav xyoo 1969
THO KEV NYOB HAUV NUS NPLUVIS THIAB KHUANPEV
Nyob rau lub zos ntawd tsis muaj Yehauvas Cov Tim Khawv, tsuas muaj ob peb tug kawm Vajlugkub xwb. Ntawm qhov ntawd muaj Kav Tos Liv coob heev. Yuav luag txhua txhua lub qhov rooj yeej muaj ib daim paib sau tias Tsis Tos Txais Yehauvas Cov Tim Khawv. Lub caij ntawd txawm lawv muaj daim paib los lawv tsis coj nruj li tam sim no ces peb haj tseem mus rau txhua lub qhov rooj. Txhua txhua lub lim tiam, lub koom haum Kav Tos Liv yeej sau ib tsab xov xwm tias: “Cia peb mus nrhiav Yehauvas Cov Tim Khawv uas yog poj neeb.” Nyob rau qhov chaw ntawd tsuas yog peb plaub leeg xwb thiaj yog Tim Khawv ces lawv sau li no twb yog lawv tua hneev tim toj kom poob ntawm taw!
Kuv haj tseem nco ntsoov thawj zaug tus saib xyuas thaj tsam tuaj saib peb. Nws nrog peb ua ke ib lub lim tiam ces nws hais tias, “Qhov uas nej ua tam sim no ces tsuas yog pab kom tej tib neeg hloov siab es tsis txhob ntxub Yehauvas Cov Tim Khawv.” Peb thiaj li tau hau ntsoov ua li nws hais ces kuj zoo li ntawd lawm tiag! Ntev mus ntev tuaj tib neeg txawm pom hais tias Yehauvas Cov Tim Khawv txo hwj chim heev, tsis zoo li cov thawj coj Kav Tos Liv. Tam sim no muaj ib lub koom txoos nyob rau ntawd lawm thiab.
Wb nyob tau ib xyoos ntawd ces wb tau txais dua ib tes hauj lwm mus pab ib lub koom txoos loj loj hauv Khuanpev Xitis (Quebec City). Wb nrog lawv nyob tau rau lub hlis ces tom qab ntawd kuv mus ua ib tug saib xyuas thaj tsam lawm.
Wb mus ua tes hauj lwm no tau 14 xyoos nyob rau lub xeev Khuanpev. Ncua sij hawm no mas lom zem xauv npo xwb! Txhua lub koom txoos wb mus xyuas mas yeej muaj ib yig yuav npaj ua kev cai raus dej. Tib neeg nyiam txoj xov zoo kawg li!
WB YEEJ NCO NTSOOV COV KWV TIJ NKAUJ MUAM
Wb ncawg cov kwv tij nkauj muam nyob rau Kanada uas hais lus Fab Kis sai kawg li. Lawv nyiam hais lus phua hlo, luag ntxhwb ntxhi thiab muaj siab zim ua ub ua no. Tiam sis yeej tsis yooj yim rau lawv los paub Yehauvas vim lawv tsev neeg tawm tsam lawv heev. Cov hluas uas niam txiv tsis teev tiam Yehauvas tau txwv lawv tias, “Tsis txhob kawm nrog Yehauvas Cov Tim Khawv, yog pheej yuav kawm ces kav tsij tawm tsev!” Txawm ib txhia tso tseg lawm los feem coob haj tseem teev tiam Yehauvas mas ntshe Yehauvas txaus siab rau lawv heev!
Kuv xav piav me ntsis txog cov tho kev thiab cov tho kev tshwj xeeb uas nyob hauv Khuanpev. Feem coob lawv tuaj lwm qhov chaw hauv teb chaws Kanada tuaj. Lawv yuav tau kawm lus Fab Kis, kawm lawv tej kev coj noj coj ua, thiab lawv txoj kev xav yog li cas vim lawv coj raws li cov Kav Tos Liv qhia.
Cov tho kev tshwj xeeb kuj tau mus pab rau tej thaj tsam uas tsis muaj cov Tim Khawv nyob. Vim cov tib neeg nyob rau ntawd xaiv ntsej muag ces tsis yooj yim rau ib tug Tim Khawv mus nrhiav chaw nyob los sis nrhiav hauj lwm ua. Muaj tej khub niam txiv nyuam qhuav sib yuav xwb los nkawd yuav tau koom tsev nrog yim leej Tim Khawv kom thiaj them taus nqe tsev. Yog nkawd mus nyob nkawd ces nkawd yuav tsis muaj nyiaj txaus them nqe tsev. Cov tho kev no mas sib zog ua hauj lwm heev rau Yehauvas. Thaum lawv nrhiav tau ib tug kawm mas lawv muab tag nrho lawv lub sij hawm mus pab nws. Tam sim no nyob hauv Khuanpev muaj Tim Khawv lawm ces cov uas tau hais no kuj mus pab rau lwm qhov lawm.
Thaum wb mus xyuas cov koom txoos, feem ntau wb xav nrog cov hluas mus tshaj tawm txoj xov zoo txhua Hnub 6 thaum yav sawv ntxov. Wb ua li no wb thiaj paub hais tias lawv muaj kev sim siab li cas. Tam sim no ib txhia hluas ntawd kuj mus ua tub txib tshaj tawm txawv teb chaws los sis tuav lwm yam tes hauj lwm.
Thaum lub sij hawm ntawd, ib txhia koom txoos tsis muaj nyiaj pab wb them roj sam tsheb thiab yuav zaub mov noj ces thaum lub hli nqig, wb nyiaj kuj khee khawv lawm. Tej lub caij nyoog zoo li no mas wb yuav tau tso siab rau Yehauvas tiag tiag li vim nws tib leeg thiaj li paub tej uas wb tu ncua. Yehauvas kuj tsis tso wb tseg. Nws kuj pab kom wb mus tau ib lub koom txoos rau ib lub.
TEJ WB KAWM LOS NTAWM LWM TUS
Thaum kuv tseem nyob rau ntawm Khuanpev, kuv tau mus tshaj tawm hauv xov tooj cua, hauv this vis (TV) thiab ntawv xov xwm. Kuv zoo siab kawg li uas kuv tau kawm txog tej no thaum kuv mus kawm Kile-a. Muaj ntau zaug kuv kuj tau nrog Li-oos Khilepaus (Léonce Crépeault) uas yog ib tug saib xyuas thaj tsam mus tham nrog cov tib neeg uas tshaj tawm xov xwm. Thaum nws nrog cov neeg tuav dej num siab tham ntawm lawv qhov chaw tshaj xov xwm mas nws tsis qhia rau lawv tias nws paub npaum li ub npaum no. Nws tsuas hais tias: “Yawg hlob, wb tsuas yog ob tug tshaj tawm Vajtswv Txoj Lus xwb. Wb tsis paub txog tias yuav tham li cas hauv this vis los sis xov tooj cua. Peb lub koom haum hais kom wb tuaj qhia tib neeg paub txog Yehauvas Cov Tim Khawv lub rooj sib txoos loj heev uas tseem yuav muaj tuaj no. Yog nej pab tau wb li cas los wb yeej ris nej tus txiaj tus ntsig kawg li.” Qhov uas nws txo hwj chim li no kuj pab tau kom lawv kam pab.
Tom qab no ceg Npe-ee xav kom kuv mus ua hauj lwm nrog Kwv Tij Kalees Haus (Glen How) uas yog ib tug kws lij choj rau peb lub koom haum. Nws kuj tau ua hauj lwm los pab tej tug uas tej zaum luag yuav cav ua ntshoo nrooj saum huab saum cua. Qhov uas kuv kawm tau ntawm Kile-a thiab Li-oos mas cob qhia tau kuv zoo heev. Yeej yog ib qho txiaj ntsig zoo kawg li uas kuv tau ua hauj lwm nrog Kalees vim nws muaj lub siab los tiv txheem Yehauvas lub koom haum thiab nws kuj hlub Yehauvas heev.
Xyoo 1985, wb kuj tau los saib xyuas thaj tsam nyob ze rau ntawm kuv txiv lub tsev uas yog sab hnub poob hauv Kanada. Qhov no kuj pab tau kom wb mus pab tau kuv txiv. Tau peb lub hlis tom qab ntawd, nws kuj tag sim neej lawm. Wb tau hau ntsoov ua tej hauj lwm mus saib xyuas thaj tsam nyob rau Kanada sab hnub tuaj mus txog ntua rau xyoo 1989 ces tom qab ntawd wb kuj tau mus ua hauj lwm rau lub Npe-ee uas nyob rau hauv Yunaithim Xatej (United States). Wb ua tes hauj lwm saib xyuas thaj tsam tau yuav luag muaj 19 xyoos mas wb kuj tau nyob nrog cov kwv tij nkauj muam hauv lawv tej tsev thiab noj zaub mov ua ke. Wb ris txiaj ntsig rau txhua tus uas qhib lawv tej vaj tej tsev thiab ua zaub mov pub rau wb noj!
WB KHIAV MUS NYOB RAU YUNAITHIM XATEJ
Thaum wb mus txog rau Npluavlees (Brooklyn), lawv muab kuv mus ua hauj lwm rau ntawm Chav Saib Xyuas Kev Tshaj Tawm. Kuv ris txiaj ntsig kawg li rau tej uas kuv kawm tau nyob ntawm chav ntawd. Ib qho kuv kawm tau yog ua zoo saib kom muaj tseeb tseeb, tsis txhob lam kwv yees. Xyoo 1998, kuv tau txais tes hauj lwm mus pab Chav Sau Ntaub Sau Ntawv. Kuv muaj cij fim mus pab Yauhas Npa (John Barr) uas yog tus saib xyuas Chav Sau Ntaub Sau Ntawv tau ob peb xyoos. Kuv yuav nco ntsoov tej kuv tau kawm thiab lub sij hawm uas kuv tau nrog nws ua ke. Nws yog ib tug kwv tij uas coj cwj pwm zoo heev.
Nrog Yauhas thiab Medile Npa
Yeej yog ib qho koob hmoov zoo kawg li uas kuv tau ua hauj lwm nrog cov kwv tij nkauj muam uas nyob rau Chav Sau Ntaub Sau Ntawv. Lawv yog ib co neeg txo txo hwj chim thiab lawv yeej ib txwm thov Yehauvas pab lawv ua lawv tes hauj lwm. Lawv paub hais tias tej uas lawv ua tau yog Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab lawv xwb, tsis yog lawv rab peev xwm.
Xyoo 2009, Kwv Tij Xaple coj cov hu nkauj thaum muaj lub rooj sib txoos txwm xyoo
Xyoo 2014, Kwv Tij Xaple ua tus faib Vajlugkub rau lub rooj sib txoos rau ntau teb chaws hauv Kaus Lim teb
Tsis tas li ntawd, kuj yog ib qho txiaj ntsig zoo heev uas kuv poj niam wb tau mus xyuas cov kwv tij nkauj muam nyob rau 110 lub teb chaws. Wb tau pom kiag ntawm qhov muag tias cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws, Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg thiab cov ua hauj lwm puv ntoob yeej muaj kev hlub heev. Ntxiv ntawd, wb kuj pom cov kwv tij nkauj muam kub siab lug thiab npuab siab nraim teev tiam Yehauvas tab txawm muaj tsov rog, tsis muaj nyiaj siv, thiab raug tsim txom. Yehauvas hlub lawv kawg nkaus li!
Tau ntau ntau xyoo los no kuv poj niam yeej ib txwm pab kuv kom kuv thiaj ua tau kuv tes hauj lwm. Nws nyiam nyiam tib neeg thiab nws nrhiav nrhw kev los pab lwm tus. Nws paub tias yuav mus qhia txoj xov zoo li cas luag thiaj kam nrog nws tham. Nws pab tau ntau tus los paub Yehauvas thiab txawm cov uas tso Yehauvas tseg lawm los nws kuj mus pab kom lawv rov qab los cuag Yehauvas dua. Nws yog ib qho koob hmoov uas Yehauvas muab pub rau kuv! Txawm wb laus zuj zus lawm los wb zoo siab tias muaj cov hluas pab wb dhia hauj lwm.—Malakaus 10:29, 30.
Thaum kuv rov qab xav txog 80 lub xyoos dhau los lawm mas kuv ua Yehauvas tsaug kawg li. Kuv kuj xav ib yam li tus sau phau ntawv nkauj tias: “Koj yeej ibtxwm qhia kuv thaum kuv tseem hluas los, thiab kuv tseem piav koj tej haujlwm uas zoo kawg nkaus los txog niaj hnub no.” (Phau Ntawv Nkauj 71:17) Yog kuv tseem muaj sia ces kuv yeej yuav ua li no mus li.
a Niaj hnub no los haj tseem muaj txoj kev kawm no rau kev sib txoos 1.