Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w26 Lub 3 Hlis Ntuj sab 26-31
  • Peb Muaj Taus Kev Zoo Siab Txawm Peb Raug Luag Ntxub

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Peb Muaj Taus Kev Zoo Siab Txawm Peb Raug Luag Ntxub
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2026
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • VIM LI CAS PEB RAUG LUAG NTXUB
  • VIM LI CAS PEB MUAJ TAUS KEV ZOO SIAB THAUM LUAG NTXUB PEB
  • Kev Hlub Pab Peb Thev Taus Kev Ntxub Ntxaug
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Tsab Ntawv Uas Pab Peb Thev Mus Txog Thaum Kawg
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Yehauvas Yuav Pab Kom Peb Thev Taus Li Cas?
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • “Nej Cia Li Txiav Txim Siab Saib Nej Yuav Pehawm Tus Twg”
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2026
w26 Lub 3 Hlis Ntuj sab 26-31

LUB 6 HLI TIM 1 TXOG 7 XYOO 2026

ZAJ NKAUJ 111 Peb Txojkev Zoo Siab

Peb Muaj Taus Kev Zoo Siab Txawm Peb Raug Luag Ntxub

“Nej cov uas raug luag ntxub, . . . yuav zoo siab.”​—LUKAS 6:22.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Vim li cas peb muaj taus kev zoo siab thaum peb teev tiam Yehauvas es raug luag ntxub.

1. Yexus hais li cas thiaj ua rau tej tug xav tsis thoob?

THAUM Yexus qhia nws zaj lus saum roob nws hais tias: “Nej cov uas raug luag ntxub, . . . yuav zoo siab.” (Lukas 6:22) Cov lus uas Yexus hais tej zaud yuav ua rau tej tug xav tsis thoob. Leej twg los yeej tsis xav raug ntxub. Vim li cas Yexus thiaj hais tias luag yuav ntxub peb? Lo lus nug no peb yuav tau muab coj los ua tib zoo xav. Rau qhov cov Khixatias niaj hnub nim no yeej raug lwm tus ntxub. Peb yuav mus tham seb thaum luag ntxub peb, peb yuav ua li cas peb thiaj muaj taus kev zoo siab.

VIM LI CAS PEB RAUG LUAG NTXUB

2-3. Vim li cas cov tseem Khixatias thiaj raug kev ntxub ntxaug, thiab peb yuav xav li cas txog cov uas tawm tsam peb? (Yauhas 16:2, 3)

2 Peb raug luag ntxub vim peb teev tiam Yehauvas. Yexus hais li no txog cov uas tsim txom thiab tua nws cov thwj tim. Nws hais tias: “Lawv ua tej no rau qhov lawv tsis tau paub kuv thiab tsis paub Leej Txiv.” (Nyeem Yauhas 16:2, 3.) Leej twg yog tus tsim kom muaj kev ntxub ntxaug rau Vajtswv cov neeg? Yog Xatas. Nws yog “tus dab uas kav lub sim ceeb no.” (2 Kauleethaus 4:3, 4) Nws ua rau tib neeg tsis pom qhov tseeb txog Yehauvas thiab nws yog tus txhawb kom lawv ntxub ntxaug cov uas hlub thiab teev tiam Vajtswv. (Yauhas 8:42-44) Yog peb paub li no lawm, peb yuav xav li cas txog cov uas ntxub peb? Thaum peb paub li no lawm peb tsis txhob chim thiab ntxub lawv.

3 Cia peb xav txog Pova uas nyob rau ib lub teb chaws uas peb tes hauj lwm raug txwv. Vim nws npuab siab rawv teev tiam Yehauvas luag thiaj muab nws ntes, muab nws ntaus sab kawg, thiab coj nws mus kaw ib leeg tau ntau lub hlis. Nim no Pov hais tias: “Kuv paub meej tias kev tsim txom twb yog Xatas thiab nws cov dab xav kom peb tso txoj kev teev tiam Yehauvas tseg. Cov uas ua hauj lwm nyob hauv tsev loj cuj tsis ntxub peb. Lawv tsuas ua lawv tes hauj lwm xwb.” Ib tug kwv tij nyob teb chaws Khau-esa (Croatia) raug nws niam thiab nws txiv uas tsis teev tiam Yehauvas tawm tsam loj kawg li. Nws hais tias: “Kuv pom tias Xatas yog kuv tus yeeb ncuab, tsis yog kuv niam thiab kuv txiv.”​—Efexaus 6:12.

4. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus thiab tus thwj tim Xatefanaus? (Saib daim duab.)

4 Peb tsis ntxub cov uas tawm tsam peb. Qhov tiag peb yuav tsum thov Vajtswv rau lawv. (Mathais 5:44) Peb kawm tau li no los ntawm Yexus thiab tus thwj tim Xatefanaus. Thaum cov tub rog Loos muab Yexus ntsia rau saum tus ncej ntoo, Yexus tau thov tias: “Kuv Txiv’e, thov koj zam txim rau lawv.” (Lukas 23:34) Twb yog Yexus thov kom Yehauvas zam txim rau cov tub rog uas muab nws tua. Tsis tas li ntawd, nws kuj xav txog cov neeg coob coob uas raug haub ntxias los ntawm cov thawj coj uas hais kom muab nws tua. Yexus paub tias cov tib neeg no twb tsis paub tias xyov lawv ua dab tsi. Tus thwj tim Xatefanaus kuj thov Vajtswv kom zam txim rau cov uas muab nws tua thiab. (Tes Hauj Lwm 7:58-60) Yehauvas puas teb Yexus thiab Xatefanaus tej lus thov? Nws yeej teb. Coob tus uas koom tes nrog Yexus tshaj plaub kom muab nws tua kuj los ntseeg Yexus thiab los ua kev cai raus dej. (Tes Hauj Lwm 2:36-41) Xolaus uas nyob hauv lub nroog Thaxas yog ib tug ntawm cov uas pom zoo muab Xatefanaus tua. Tiam sis nws hloov dua siab tshiab thiab los ua ib tug Khixatias, nws tu siab kawg li rau tej yam phem uas nws tau ua yav tag los.​—1 Timautes 1:13.

Muaj ib tug kwv tij nyob hauv tsev loj cuj thov Vajtswv nws lub ntsej muag doog ntshav thiab muaj ib tug neeg zov tsev loj cuj nyob ze ntawd.

Zoo tib yam li Yexus thiab tus thwj tim Xatefanaus thov Vajtswv rau cov uas tsim txom nkawd, peb kuj thov tau Vajtswv pab cov uas tsim txom peb thiab (Saib nqe 4)


5. Peb kawm tau li cas los ntawm Xexos lub neej?

5 Niaj hnub nim no Yehauvas yeej teb peb tej lus thov rau peb cov yeeb ncuab. Cia peb xav txog Xexos (César) uas nyob teb chaws Venexila (Venezuela). Nws txiv tawm tsam nws txoj kev ntseeg loj heev. Xexos hais tias: “Kuv niam yog ib tug poj niam thiab ib leej niam zoo tshaj plaws. Tab txawm nws muab lub Nceeg Vaj tso ua ntej, los nws yeej tu ntshis kuv txiv. Kuv niam qhia rau peb cov me nyuam kom saib taus peb txiv thiab mloog nws lus, tsuav yog tsis hla Vajtswv txoj kev cai.” Tau ntau xyoo tom qab no, nws txiv kuj ua lub siab mos siab muag. Xexos hais ntxiv tias: “Muaj ib hnub, tom qab kuv thov Vajtswv tas, kuv thiaj nug kuv txiv seb nws puas xav kawm Vajlugkub. Kuv txiv teb hais tias nws xav kawm, mas ua rau kuv zoo siab heev.” Ces ntev mus Xexos txiv thiaj ua kev cai raus dej. Tsis yog txhua tus uas tawm tsam peb yuav kam hloov, tiam sis muaj tej co kuj pib ua lub siab mos siab muag, thaum lawv pom tias peb hais tej lus saib taus lawv thiab coj zoo. Ua rau peb zoo siab heev thaum lawv hloov lawv tus cwj pwm! Peb tos tsis taus thaum Yehauvas “Tus uas txiav txim rau tej neeg ntiajteb tagnrho” coj cov uas muaj lub siab mos siab muag los ntseeg nws.​—Chivkeeb 18:25.

6. Raws li Malakaus 13:13 lwm txoj kev uas peb raug ntxub yog li cas?

6 Peb raug ntxub vim peb hwm Yexus. Yexus hais tias tib neeg yuav ntxub cov tseem Khixatias “vim [peb] yog [nws] cov thwj tim,” peb hwm tias Yexus muaj hwj chim ua Vaj Ntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj. (Nyeem Malakaus 13:13.) Peb raug ntxub los ntawm tej tib neeg uas lawv twb tsis tso siab rau tus uas Yehauvas tsa los kav lub qab ntuj khwb no, uas yog Yexus Khetos. Lawv tsuas tso siab rau tib neeg tej kev kav hauv ntiaj teb no xwb. Yexus twb sawv los ua Vaj Ntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj txij xyoo 1914 lawm. Tsis ntev tom ntej no, nws yuav rhuav tshem txhua roog nom tswv uas tawm tsam nws txoj kev kav.

7-8. Vim li cas Yehauvas cov tib neeg thiaj raug thuam? (Yauhas 15:18-20) (Saib cov duab.)

7 Peb raug ntxub vim peb tsis coj li cov neeg uas nyob hauv Xatas lub qab ntuj. Yexus twb qhia lawm tias, nws cov thwj tim yuav raug ntxub vim lawv “tsis koom nrog lub qab ntuj neeg.” (Nyeem Yauhas 15:18-20.) Zoo li cov Khixatias uas nyob thawj ib puas xyoo, peb zam tsis hais thiab tsis coj tus cwj pwm zoo yam li cov neeg uas tsis hwm Vajtswv uas nyob hauv lub qab ntuj no. Twb yog vim li no, coob tus kwv tij nkauj muam thiaj raug thuam thaum mus ua hauj lwm thiab mus kawm ntawv. (1 Petus 4:3, 4) Tiam sis peb zoo siab kawg muaj coob tus uas tawm tsam peb tau hloov lawv txoj kev xav thiab lawv qhuas tias peb coj tau zoo.

8 Cia peb tham txog Enaxiyaus (Ignacio) uas nyob nruab nrab Amelikas, seb muaj li cas rau nws tom tsev kawm ntawv. Tau ntau xyoo nws tus xib hwb hais tej lus saib tsis taus nws vim nws coj raws Vajtswv lub siab nyiam. Tiam sis ua ntej Enaxiyaus kawm ntawv tiav, nws tus xib hwb nug nws tias tib neeg twb ua saib tsis taus nws, ua cas nws ho coj tau raws li tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub? Enaxiyaus piav qhia tias, qhov uas nws coj raws li Vajtswv tej kev cai tiv thaiv tau nws. Nws thiaj caw nws tus xib hwb tuaj koom kev sib txoos. Thaum nws tus xib hwb tuaj koom kev sib txoos, ua rau nws ntseeg tsis tau li! Tus xib hwb pom tias lawv muaj txoj kev sib hlub heev ces tom qab ntawd nws thiaj tuaj kev sib txoos tsis tseg tsis tu. Tom qab no thaum tus xib hwb kawm Vajlugkub, nws kuj raug tawm tsam thiab. Txawm li los nws rau siab ntso kawm Vajlugkub ces nws thiaj ua kev cai raus dej.

Cov duab: Ua piv txwv txog Enaxiyaus nyob tom tsev kawm ntawv. 1. Nws coj zoo zaum ntsiag to, nws tus xib hwb hais lus saib tsis taus nws tab meeg cov me nyuam kawm ntawv. 2. Tom qab ntawd, Enaxiyaus tus xib hwb ua tib zoo mloog nws thaum nws hais lus.

Txawm peb laus thiab hluas los peb ua tau lub siab tawv piav txog peb txoj kev ntseeg rau lwm tus (Saib nqe 8)b


9-10. (1) Cov Khixatias coj txawv Xatas lub qab ntuj neeg li cas? (2) Peb kawm tau li cas los ntawm tus tub txib Povlauj?

9 Peb coj txawv ntawm Xatas lub qab ntuj vim peb tsis koom nrog ib roog nom tswv twg thiab tsis koom nrog kev tsov kev rog. (Yauhas 18:36) Txawm li los, peb kuj coj raws li cov lus sam hwm uas hais nyob ntawm Loos 13:1, peb yeej mloog nom tswv tej kev cai. Tiam sis thaum muaj kev sawv tawm tsam nom tswv peb tsis tuaj ib tog twg, peb tsis khiav ua nom ua tswv, los sis xaiv ib tug nom twg. Vim li cas? Vim peb npuab siab rau Yehauvas thiab rau Yexus Khetos tus uas kav Vajtswv lub Nceeg Vaj. Yehauvas Cov Tim Khawv coob tus raug kaw hauv tsev loj cuj vim lawv txoj kev ntseeg. Tab txawm li ntawd los, cov kwv tij nkauj muam uas raug kaw rau siab tshaj tawm txoj xov zoo tsis tseg tsis tu. Lawv yeej xyaum tus tub txib Povlauj tus qauv thaum uas nws raug kaw tau ntau xyoo nyob hauv tsev tawm tsis tau. (Tes Hauj Lwm 24:27; 28:16, 30) Nws rau siab ntso qhia txoj xov zoo rau cov uas xav mloog nws qhia, tsis hais cov neeg uas zov tsev loj cuj, tej nom tej tswv, tej vaj ntxwv, thiab tej tub rog uas ua hauj lwm rau Huab Tais Nilaus (Nero).​—Tes Hauj Lwm 9:15.

10 Niaj hnub nim no peb cov kwv tij nkauj muam uas raug kaw hauv tsev loj cuj, yeej tshaj tawm rau cov uas kam mloog lawv qhia. Tsis hais cov neeg tu plaub ntug, tej nom tswv, thiab tej neeg uas zov tsev loj cuj. Muaj ib tug kwv tij uas raug kaw tau ntau tshaj li rau lub xyoo vim nws tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog, nws xam pom tias qhov uas nws raug kaw tsis yog nws raug txim, tiam sis yog Yehauvas txib kom nws mus nrhiav cov uas muaj lub siab xib rau Vajtswv. Yuav ua rau peb zoo siab heev yog tias Yehauvas txib peb mus tshaj tawm rau cov neeg zoo li no! (Kaulauxis 4:3) Cia peb mus tham ntxiv seb thaum luag ntxub peb vim peb teev tiam Yehauvas, peb ho muaj tau kev zoo siab li cas.

VIM LI CAS PEB MUAJ TAUS KEV ZOO SIAB THAUM LUAG NTXUB PEB

11. Piav seb thaum peb raug kev tsim txom ho pab tau peb txoj kev ntseeg nyob ruaj khov kho li cas?

11 Peb paub tias qhov uas luag ntxub peb muaj tiav raws li phau Vajlugkub tej lus faj lem. Yehauvas twb hais nyob hauv thawj zaj lus faj lem lawm tias, Xatas thiab cov uas ua raws li nws lub siab nyiam, yuav ntxub cov uas hlub thiab pe hawm Yehauvas. (Chivkeeb 3:15) Yexus yeej ib sij hais nyob hauv plaub phau ntawv uas qhia txog nws lub neej, tias cov uas pe hawm Yehauvas yuav raug ntxub. (Mathais 10:22; Malakaus 13:9-12; Lukas 6:22, 23; Yauhas 15:20) Lwm cov uas Vajtswv tshoov kom sau phau Vajlugkub kuj qhia tias, cov Khixatias yuav raug tsim txom thiab. (2 Timautes 3:12; Yakaunpaus 1:2; 1 Petus 4:12-14; Yudas 3, 17-19) Yog li thaum peb raug kev tsim txom tsis ua rau peb xav tsis thoob. Peb zoo siab tias phau Vajlugkub tej lus faj lem muaj tiav zuj zus lawm xwb. Tej no ua pov thawj qhia tias peb teev tiam tus tseem Vajtswv. Ib tug muam uas nyob ib lub teb chaws uas peb tes hauj lwm raug txwv hais li no: “Thaum kuv muab kuv tus kheej cob rau Yehauvas, kuv twb paub tias ntxov lig los kuv yuav raug kev tsim txom. Yog li tej kev sim siab tsis ua rau kuv ntshai los sis ua rau kuv xav tsis thoob.” Nws tus txiv yog ib tug ntawm coob tus uas tawm tsam nws. Nws ua phem kawg rau tus muam thiab muab tus muam phau Vajlugkub thiab tej ntaub ntawv hlawv. Txawm li los txo tsis tau peb tus muam txoj kev ntseeg, tiam sis haj yam ua rau nws txoj kev ntseeg ruaj khov tuaj. (Henplais 10:39) Tus muam hais tias: “Phau Vajlugkub twb faj lem txog kev tsim txom lawm, ces kuv paub tias yeej yuav muaj tshwm sim. Qhov uas kuv raug tsim txom haj yam ua rau kuv ntseeg ruaj nreeg tias, kuv txoj kev ntseeg yog txoj tseeb.”

12. Dab tsi pab tau ib tug kwv tij nyiaj taus kev tsim txom?

12 Txawm peb twb paub tias peb yuav raug tsim txom, los yeej tsis yooj yim rau peb nyiaj tej kev phem ntawd. Muaj ib tug kwv tij qhia txog thaum nws raug kaw. Nws hais li no: “Muaj tej lub sij hawm, kuv yeej nyuaj siab thiab kuv yeej txhawj, kuv ua tsis tau li cas ces kuv quaj xwb.” Ua cas nws thiaj nyiaj taus? Nws hais tias: “Txhua txhua tag kis ua ntej kuv yuav ua ib yam dab tsi, kuv yeej xub thov Vajtswv. Hnub ntawd yog muaj tej yam uas ua nyuaj rau kuv, tsis hais lub sij hawm twg, kuv yeej thov Vajtswv. Thiab thaum lwm tus ua phem rau kuv, yeej ua rau kuv npau taws, thaum ntawd kuv mus rau hauv chav dej muab lub qhov rooj xauv rau, ces kuv thov Vajtswv.” Peb tus kwv tij kuj ua zoo xav txog cov uas tau npuab siab rau Vajtswv yav thaum ub thiab cov niaj hnub nim no. Qhov uas nws ua li ntawd, pab tau nws thev taus kev tsim txom thiab muaj taus lub siab tus, uas muaj raws nkaus li Yexus cov lus cog tseg rau nws cov thwj tim.​—Yauhas 14:27; 16:33.

13. Dab tsi pab tau peb kov yeej kev ntxub ntxaug?

13 Peb muaj txoj kev hlub uas muaj zog tshaj kev ntxub ntxaug. Thaum Yexus txoj sia twb yuav tu, los nws yeej hlub nws Leej Txiv kawg siab kawg ntsws. Yexus kuj hlub nws cov phooj ywg kawg li thiab. (Yauhas 13:1; 15:13) Yog peb muaj txoj kev hlub rau Yehauvas thiab peb cov kwv tij nkauj muam, ces peb yuav kov yeej kev ntxub ntxaug. Cia peb mus tham txog Povlauj tus qauv seb peb ua tau li no li cas?

14. Dab tsi pab tau Povlauj npuab siab rawv rau Yehauvas tab txawm nws twb yuav raug tua?

14 Ua ntej luag yuav coj Povlauj mus tua, nws sau mus rau nws tus phooj ywg Timautes li no tias: “Tsis yog Vajtswv pub lub siab tais caus rau peb, tiam sis nws pub peb muaj lub siab tawv qhawv, muaj kev hlub.” (2 Timautes 1:7) Nws cov lus yog hais li cas tiag? Povlauj hais tias yog peb hlub Yehauvas tiag tiag, ces yuav pab peb nyiaj taus kev tsim txom. (2 Timautes 1:8) Peb paub tias Povlauj hlub Yehauvas heev, nws thiaj ua tau lub siab tawv qhawv tsis ntshai kev tuag thiab nws yeej tsis tso txoj kev pe hawm tseeb tseg li.​—Tes Hauj Lwm 20:22-24.

15. Niaj hnub no peb cov kwv tij nkauj muam ua qhia tias lawv muaj kev hlub li cas rau ib leeg ib tug? (Saib daim duab.)

15 Peb hlub cov kwv tij nkauj muam uas tuav rawv lawv txoj kev ntseeg txawm tias lawv raug tsim txom. Niaj hnub nim no, muaj tej txhia txaus siab hlo sem lawv txoj sia mus pab cov kwv tij nkauj muam, zoo ib yam li Akilas thiab Paxilas, nkawd tsis khuv xim nkawd txoj sia mus pab Povlauj. (Loos 16:3, 4) Nyob teb chaws Lav Xias, muaj coob tus mus rau ntawm lub tsev hais plaub ntug, mus txhawb cov kwv tij nkauj muam uas raug ntes. Muaj ib tug muam uas raug ntes pom tias, muaj coob tus kwv tij nkauj muam tuaj rau ntawm lub tsev haib plaub ntug mas nplig tau nws kawg li, ua rau nws hais tsis tau lus ntev loo. Cov kwv tij nkauj muam txoj kev hlub txhawb tau nws kawg li rau lub sij hawm uas nws cheem tsum heev. Peb zoo siab kawg li peb muaj txoj kev hlub uas loj tshaj, uas kov yeej tau kev ntxub ntxaug!

Muaj ob tug poj niam uas yog tub ceev xwm coj tus muam mus rau hauv tsheb thiab muaj ib pab kwv tij nkauj muam npuaj teg rau nws.

Nyob rau tej lub teb chaws uas peb tes hauj lwm raug txwv, peb cov kwv tij nkauj muam tseem ua qhia tias lawv muaj kev hlub (Saib nqe 15)c


16. Vim li cas tus tub txib Petus hais tias cov uas raug tsim txom vim lawv pe hawm Vajtswv muaj taus kev zoo siab? (1 Petus 4:14)

16 Thaum peb raug kev tsim txom twb yog peb ua haum Yehauvas siab. (Nyeem 1 Petus 4:14.) Tus tub txib Petus hais tias, cov uas thev kev tsim txom vim lawv pe hawm Vajtswv yog cov uas muaj kev zoo siab. Muaj tau li no li cas? Qhov uas lwm tus ua phem rau peb qhia tias, Vajtswv lub hwj huam “nrog nraim [peb] nyob.” Petus paub tias zoo li cas thaum ib tug thev kev tsim txom thiab ua haum Yehauvas siab. Tsis ntev kiag tom qab Pheetekos xyoo 33 tom qab Yexus, luag txawm txib cov tub ceev xwm uas zov lub tuam tsev mus ntes Petus thiab lwm cov tub txib, rau qhov lawv pheej mus tshaj tawm. Tiam sis Petus ua siab tawv qhawv piav nws txoj kev ntseeg rau lawv. (Tes Hauj Lwm 5:24-29) Tom qab lawv raug nplawm tas, Petus thiab cov tub txib yeej tseem mus tshaj tawm tsis tseg tsis tu. Lawv zoo siab xyiv fab kawg li vim “lawv tau txoj koob hmoov uas yog raug tsim txom vim tuav Yexus lub npe.” Peb los yeej muaj taus kev zoo siab xyiv fab thaum peb raug tsim txom.​—Tes Hauj Lwm 5:40-42.

17. Yexus hais li cas rau nws cov thwj tim hmo ua ntej nws raug tua?

17 Hmo ua ntej Yexus yuav raug tua, nws hais li no rau nws cov thwj tim: “Tus uas hlub kuv ces kuv Leej Txiv yuav hlub nws. Kuv yuav hlub nws thiab.” (Yauhas 14:21) Peb tos tsis taus mus txog hnub uas peb teev tiam Yehauvas los, peb yuav tsis raug ntxub lawm! (2 Thexalaunikas 1:6-8) Ua ntej hnub ntawd los txog peb yuav tau nco ntsoov tias, yog vim li cas peb thiaj raug luag ntxub. Yog peb nco ntsoov li no yuav ua rau peb muaj taus kev zoo siab.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Vim li cas cov Khixatias raug kev ntxub ntxaug?

  • Peb txoj kev hlub muaj zog tshaj kev ntxub ntxaug li cas?

  • Vim li cas peb muaj taus kev zoo siab thaum raug luag ntxub?

ZAJ NKAUJ 149 Peb Qhuas Yehauvas

a Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

b COV DUAB: Ua piv txwv txog Enaxiyaus piav nws txoj kev ntseeg rau nws tus xib hwb.

c COV DUAB: Ua piv txwv txog cov kwv tij nkauj muam txhawb tus muam uas tab tom yuav raug coj mus kaw vim nws txoj kev ntseeg.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus