LUB 5 HLIS TIM 25 TXOG 31 XYOO 2026
ZAJ NKAUJ 135 Yehauvas Xav Kom Peb Xyaum Ua Neeg Ntse
Muaj Kev Thoob Tsib Koj Thiaj “Yuav Vam Meej”
“Rau siab kawm kev txawj ntse, thiab cim ntsoov tej uas koj tau kawm lawm cia rau nruab siab koj lub neej thiaj yuav vammeej.”—PAJLUG 19:8
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Yog peb muaj kev thoob tsib thiaj pab tau kom peb txawj xav, es yog thaum muaj tej yam tsis yooj yim los peb thiaj paub tias yuav ua li cas.
1-2. Kev thoob tsib yog li cas thiab ho pab tau peb li cas?
PUAS tau muaj ib tug twg ua saib tsis taus koj? Los sis puas tau muaj leej twg xav yuam kev txog koj? Los sis puas tau muaj ib yam dab tsi ua rau koj ntshai? Yog tau muaj li no rau koj lawm, koj yeej to taub tias tsis yooj yim hais los sis ua qhov yog. Peb zoo siab tias muaj cov nqe Vajlugkub pab kom peb txawj ua neeg thoob tsib txawj xav, peb thiaj paub tias yuav ua li cas thaum peb ntsib ib yam ua nyuaj rau peb.
2 Yog peb muaj kev thoob tsib peb yuav pom deb thiab dav, peb tsis lam txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb. Thiab yuav pab peb to taub tias vim li cas ib tug neeg thiaj coj li nws coj, los sis vim li cas thiaj muaj tau li ntawd. Thaum peb txawj xav li no peb thiaj ua tau ib tug neeg ntse. Peb thiaj tsis ua neeg ntau ncauj thiab paub tias thaum twg peb yuav tau “nyob twjywm.” (Pajlug 10:19; Phau Ntawv Nkauj 4:4) Ntxiv ntawd, peb thiaj tsis npau taws sai thiab peb yuav ua tau neeg zam txim. Kuj yuav pab tau peb mloog lwm tus tej lus qhia thiab lus ntuas. (Pajlug 19:20) Thaum peb ua neeg thoob tsib, tej lus uas peb hais thiab tej uas peb ua yuav ua rau Yehauvas txaus siab, thiab yuav pab peb nrog lwm tus sib raug zoo. Thiab thaum muaj kev tsis sib to taub, peb yuav tsis ua npau taws vog lam tau lam hais lus. Cia peb mus tham txog peb zaj nyob hauv phau Vajlugkub, uas qhia tias yog peb muaj kev thoob tsib, yuav pab peb ua neeg txo hwj chim thiab tso siab plhuav rau Yehauvas.
TXO HWJ CHIM TSIS TXHOB KHAV
3. Na-amas yog leej twg?
3 Yuav kom peb ua tau qhov yog, peb yuav tau txo hwj chim. (1 Petus 5:5) Thiab qhov uas peb ua tib zoo xav ua ntej peb ua ib yam dab tsi, yuav pab tau peb tsis muab peb tus kheej saib hlob. Peb ua li no li cas? Xav txog Na-amas. Nws nyob lub teb chaws Xilias, uas nyob sab qaum teb ze teb chaws Ixayees. Na-amas yog ib tug neeg tseem ceeb, nws yog cov Xilias ib tug thawj tub rog. Nws muaj ib tug mob phem kawg li, yog mob ruas.—2 Vajntxwv 5:1.
4. Qhov uas Na-amas ua tib zoo xav zoo zoo pab tau nws li cas?
4 Na-amas tus poj niam muaj ib tug me ntxhais qhev uas yog neeg Ixayees. Tus me ntxhais qhev ntawd qhia rau Na-amas tus poj niam tias, muaj ib tug cev Vajtswv lus nyob teb chaws Ixayees yuav kho tau nws tus txiv zoo. (2 Vajntxwv 5:2, 3) Tej zaud Na-amas kuj yuav xav li no los muaj, ‘Tus nyuag me nyuam ntxhais qhev yeeb ncuab no puas qhia tau ib yam uas yuav pab tau kuv tiag?’ Tiam sis Na-amas muab coj los ua tib zoo xav zoo zoo. Nws tsis ua ib tug neeg khav ntxhias tsis quav ntsej txog tus me ntxhais ntawd tej lus, nws txo hwj chim thiab mloog tus me ntxhais hais. Nws thiaj mus thov Xilias tus vaj ntxwv kom tso cai rau nws mus rau teb chaws Ixayees, mus kho nws tus mob.—2 Vajntxwv 5:4, 5.
5. Tau muaj li cas thaum Na-amas mus txog teb chaws Ixayees?
5 Na-amas mus txog Vaj Ntxwv Yehaulas lub loog nyob hauv teb chaws Ixayees, nws cia siab tias yuav kho tau nws tus mob ruas. Tiam sis Yehaulas xav tias ntshe tus vaj ntxwv Xilias xav tuaj nrhiav teeb meem rau nws xwb. Thaum Elisas tus uas cev Vajtswv lus hnov li ntawd, nws thiaj thov Yehaulas hais kom Na-amas mus ntsib nws. (2 Vajntxwv 5:6-9) Thaum Na-amas mus txog ntawm Elisas, tsis mus raws li nws siab xav. Elisas twb tsis tawm hauv nws lub tsev tuaj tos txais Na-amas los sis nrog nws tham li. Tab sis Elisas tsuas txib nws tus tub txib mus qhia rau Na-amas tias, nws yuav tau ua li cas nws tus mob thiaj zoo xwb.—2 Vajntxwv 5:10.
6. (1) Yog vim li cas Na-amas thiaj tsis ua raws li tus tub txib cov lus qhia? (2) Na-amas tus tub qhe muaj kev thoob tsib li cas, thiab thaum kawg muaj li cas? (2 Vajntxwv 5:13, 14)
6 Thaum xub thawj Na-amas tsis ua raws li cov lus uas tus tub txib qhia kom nws ua. Nws “chim heev” thiab “tig kiag mus ua npau taws vog.” (2 Vajntxwv 5:11, 12) Vim li cas? Tej zaum nws npau taws rau qhov nws xav tias, nws twb yog ib tug thawj tub rog tiam sis Elisas tseem ua saib tsis taus nws. Ntxiv ntawd, tej zaum Na-amas xav tias qhov uas Elisas qhia kom nws ua mas yog ua saib tsis taus lub teb chaws Xilias lawm. Txawm yuav yog li cas los xij, Na-amas tag kev cia siab thiab npaj yuav rov mus tsev tsis kho nws tus mob. Tiam sis nws tus tub qhe muaj kev thoob tsib thiab thov kom nws rov ua tib zoo xav zoo zoo tso. Na-amas thiaj ua neeg ntse thiab muab nws lub meej mom tso rau ib cag thiab ua neeg txo hwj chim ua raws li Elisas hais kom nws ua. Ces thaum kawg nws tus mob thiaj zoo hlo lawm!—Nyeem 2 Vajntxwv 5:13, 14.
7. Peb kawm tau li cas los ntawm Na-amas tus qauv? (Pajlug 22:4) (Saib cov duab.)
7 Peb kawm tau li cas los ntawm zaj no? Yog peb muaj kev thoob tsib, peb yuav tsis lam tau lam hais los sis ua raws li qhov uas peb pom thiab hnov xwb. Ntxiv ntawd, peb yuav tsis cia peb txoj kev xav los tswj peb txoj kev txiav txim siab, thiab peb yuav ua neeg txo hwj chim. Tus uas txo hwj chim to taub tias nws yeej tsis paub txhua yam. Yog li peb cheem tsum kev pab los ntawm lwm tus thiab yim huab cheem tsum kev pab los ntawm Yehauvas. Txawm thaum ntawd Na-amas tsis tau los teev tiam Yehauvas, los nws ua qhia tias nws muaj kev thoob tsib. Nws thiaj txo hwj chim mloog tus me ntxhais qhev Ixayees, nws tus tub qhe, thiab qhov loj tshaj yog mloog Elisas tus uas cev Yehauvas lus. Nws tsis xav txog qhov uas luag ua saib tsis taus nws. Thaum kawg, qhov uas nws ua tib zoo xav thiaj pab tau nws txiav txim siab zoo. Yog li, thaum muaj ib tug muab Vajlugkub los ntuas peb tiam sis peb tsis nyiam qhov uas nws ntuas, los sis muaj ib txoj kev hloov tshiab twg es peb tsis to taub, peb puas muab coj los ua tib zoo xav kom zoo zoo ua ntej peb yuav hais los sis ua ib yam dab tsi? Yog peb ua li no, peb thiaj pom tias peb yog ib tug neeg txo hwj chim los sis tsis txo.—Nyeem Pajlug 22:4.
Zoo tib yam li Na-amas txo hwj chim mloog lwm tus qhia, peb yuav tau mloog lwm tus tej lus ntuas thaum lawv qhia txog peb qhov teeb meem, los sis thaum Vajtswv lub koom haum qhia kom peb ua ib yam dab tsi tshiab (Saib nqe 7)
UA LUB SIAB TUS TSIS TXHOB NPAU TAWS
8. Yuav muaj tau dab tsi tshwm sim uas yuav ua rau peb ua tsis tau lub siab tus?
8 Kev thoob tsib yuav pab tau peb ua lub siab tus tus thiab tsis lam hais los sis ua npau taws vog thaum muaj tej yam tsis mus raws li siab xav. Yeej paub tias tsis yooj yim, rau qhov yeej yuav muaj tej tug ua los sis hais tej yam uas ua rau peb chim los sis xeeb txob. (Efexaus 4:26) Xav txog Daviv thiab Anpinkayis seb nkawd muaj kev thoob tsib li cas thaum ntsib teeb meem.
9. Nanpas coj li cas rau Daviv?
9 Tau muaj li cas rau Daviv thiab nws cov tub rog thaum lawv khiav nkaum Xa-ules nyob ntawm moj sab qhua Lamas. (1 Xamuyees 25:1) Thaum lawv nyob ntawd, lawv pab tiv thaiv Nanpas uas yog ib tug neeg nplua nuj cov tsiaj. (1 Xamuyees 25:15, 16) Thaum txog lub caij txiav plaub yaj, Daviv txib neeg mus ntsib Nanpas, thiab hais lus fim nws thiab thov kom nws tsuas muaj kev noj qab nyob zoo xwb. Daviv ua tib zoo thov Nanpas kom nws pub tej khoom noj khoom haus rau lawv. (1 Xamuyees 25:6-8) Tiam sis Nanpas tsis ris txiaj ntsig rau tej uas Daviv thiab nws cov tub rog tau ua pab nws. Nws teb tsiv tsaim kawg li thiab hais lus phem kawg rau Daviv thiab nws cov tub rog.—1 Xamuyees 25:10, 11.
10. Daviv thiab Anpinkayis ua qhia tias nkawd muaj kev thoob tsib li cas? (1 Xamuyees 25:32, 33) (Saib daim duab.)
10 Yog koj yog Daviv koj yuav xav li cas? Peb paub tias yog vim li cas Daviv thiaj npau taws heev. Thaum ntawd ua rau Daviv npau taws heev, nws thiaj yuav mus muab Nanpas tua! (1 Xamuyees 25:13, 21, 22) Thaum Daviv mus txog tog, Nanpas tus poj niam Anpinkayis uas yog ib tug neeg txawj xav heev tuaj cuag Daviv. Ua cas nws tuaj cuag Daviv? Nws paub tias txawm Daviv npau taws heev los Daviv yog ib tug neeg zoo. Yog li nws thiaj ua npaum li nws ua tau mus cheem Daviv kom ua lub siab tus thiab txawj xav. Anpinkayis nqa khoom ntau kawg mus rau Daviv thiab ua zoo thov Daviv kom nws thim xav. (1 Xamuyees 25:18, 23-31) Daviv ua neeg thoob tsib thiab mloog Anpinkayis hais, rau qhov nws paub tias tej lus ntawd yog raws li Yehauvas txoj kev xav. Yog li, Daviv thiaj ua tau lub siab tus thiab zam dhau txoj kev ua txhaum loj.—Nyeem 1 Xamuyees 25:32, 33.
Thaum muaj teeb meem kub heev, Daviv thiab Anpinkayis muaj kev thoob tsib thiaj li zam dhau tsis mus ua phem (Saib nqe 10)
11. Thaum muaj ib tug ua rau peb npau taws peb yuav ua qhia tias peb muaj kev thoob tsib li cas? (Pajlug 19:11)
11 Peb kawm tau li cas los ntawm zaj no? Txawm tias muaj tej lub sij hawm yeej tsim nyog rau peb npau taws, tiam sis yog peb muaj kev thoob tsib ces yuav pab tau peb ua lub siab tus, kom peb thiaj paub tias peb yuav ua li cas. Ntxiv ntawd, kuj pab kom peb ua tib zoo xav txog tej lus uas peb hais thiab tej uas peb ua, peb thiaj yuav zam dhau teeb meem. (Nyeem Pajlug 19:11.) Thaum Anpinkayis pab Daviv pom tias Yehauvas xav kom nws coj li cas, kuj pab tau Daviv ua lub siab tus tsis npau taws lawm. Yog muaj tej yam ua rau peb chim los sis meem txom, peb yuav tau mam xav mam hais. (Yakaunpaus 1:19) Thov Yehauvas pab peb thiab siv sij hawm mus tshawb nrhiav seb Yehauvas xav kom peb coj li cas rau yam uas peb raug ntawd. Yog peb ua li no, yuav pab tau peb muaj lub siab tus.
12. Lwm tus pab tau peb muaj lub siab tus thiab muaj Yehauvas txoj kev xav li cas?
12 Zoo tib yam li Yehauvas siv Anpinkayis pab kom Daviv ua tau lub siab tus thiab to taub Yehauvas txoj kev xav, Nws tuaj yeem siv tau lwm tus pab peb kom txawj xav txog ib qho uas peb raug thiab. Yog thaum muaj ib yam dab tsi ua rau peb chim, peb kuj mus nrog tau ib tug kwv tij nkauj muam uas paub tab tham, kom thiaj pab tau peb muaj Yehauvas txoj kev xav. (Pajlug 12:15; 20:18) Hos yog hais tias, muaj ib tug kwv tij nkauj muam ho npau taws, peb puas yuav xyaum tau Anpinkayis tus qauv? Peb pab puas tau kom nws to taub tias Yehauvas xav kom nws ua li cas? Yog peb pab lwm tus kom ua tau lub siab tus thiab muaj kev thoob tsib ces Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov rau peb.
TSO SIAB RAU YEHAUVAS TSIS TXHOB NTSHAI
13. Qhov uas muaj kev thoob tsib pab tau peb li cas thaum peb ntshai?
13 Muaj tej lub sij hawm peb yuav raug tej yam uas ua rau peb ntshai. Tiam sis thaum peb paub tias Yehauvas muaj hwj chim tshaj ib puas tsav yam, peb yuav tsis ntshai, peb yuav tso siab rau nws. (Phau Ntawv Nkauj 27:1) Tab txawm peb xav tias peb tws kev tag lawm los Yehauvas yeej pab tau peb. Tau muaj li no rau Yaunas tus uas cev Vajtswv lus. Yaunas yog ib tug txiv neej uas muaj kev ntseeg heev, txawm li ntawd los nws yuav tsum muaj kev thoob tsib, nws thiaj ua tau tes hauj lwm uas Yehauvas txib kom nws ua.
14. Vim li cas Yaunas ntshai tsis kam mus ua tes hauj lwm uas Yehauvas txib kom nws ua?
14 Yehauvas txib Yaunas mus ua ib tes hauj lwm txaus ntshai heev. Yaunas yuav tau mus rau lub nroog Nineves thiab tshaj tawm tias Yehauvas yuav muab lub nroog ntawd rhuav tshem. (Yaunas 1:1, 2) Koj yuav xav li cas yog tias Yehauvas txib koj mus ua ib tes hauj lwm zoo li no? Yaunas yuav tau taug ko taw mus deb li ib lub hlis ntau, thiaj mus txog lub nroog Nineves. Cov neeg Axilias yog ib haiv neeg uas nyaum heev thiab ua nruj ua tsiv kawg. Luag kuj muab lub nroog Nineves ntawd hu ua “lub nroog uas . . . tua neeg.” (Nahus 3:1, 7) Yog li thaum Yehauvas txib Yaunas, nws thiaj khiav mus rau lwm qhov tsis ua li Yehauvas hais.—Yaunas 1:3.
15. Dab tsi pab tau Yaunas tso siab rau Yehauvas? (Yaunas 2:6-9)
15 Thaum Yaunas khiav mus rau lwm qhov, Yehauvas tau ua txuj ci cawm nws txoj sia, nws thiaj ras txog tias Yehauvas muaj hwj chim npaum li cas diam. (Yaunas 1:15, 17) Yaunas pom tias, nws tsis tas ntshai tes hauj lwm uas Yehauvas txib nws mus ua, rau qhov Yehauvas yuav pab thiab tiv thaiv nws. (Nyeem Yaunas 2:6-9.) Yog li thaum Yehauvas txib kom nws rov mus dua, nws thiaj ua li Yehauvas hais. Thaum nws mus txog lub nroog Nineves, cov tib neeg mloog nws hais lawv thiaj tsis raug puas tsuaj.—Yaunas 3:5.
16. Qhov uas peb ua tib zoo xav pab tau peb li cas thaum muaj tej yam ua rau peb ntshai? (Pajlug 29:25) (Saib cov duab.)
16 Peb kawm tau li cas los ntawm zaj no? Peb yuav tau tsis txhob cia qhov uas ntshai tib neeg los tav tau peb txoj kev pe hawm Yehauvas. (Nyeem Pajlug 29:25.) Qhov uas Yaunas ua tib zoo xav, pab tau nws tsis ntshai mus ua nws tes hauj lwm, rau qhov nws paub tias Yehauvas yuav pab nws. Peb tsis txhob ntshai tsam muaj dab tsi los raug peb, xav txog tej uas Yehauvas twb tau ua los pab thiab tiv thaiv peb yav tas los lawm. Peb kuj ua tib zoo xav txog cov kwv tij nkauj muam uas thaum lawv ua Yehauvas tes hauj lwm, lawv tau ntsib tej qho uas txaus ntshai kawg li. Txawm li los, lawv tso siab plhuav rau Yehauvas.a (Henplais 13:6) Peb yuav tau ua neeg thoob tsib thiab tso siab rau Yehauvas, peb kuj pab tau lwm tus ua tib yam li no thiab.
Yaunas tus qauv qhia rau peb tias kev thoob tsib pab tau peb ua raws li Vajtswv pom zoo thiab thaum tsis yooj yim los peb yuav tso siab rau Vajtswv pab peb (Saib nqe 16)
RAU SIAB KAWM KOJ THIAJ UA TAU NEEG THOOB TSIB
17. Dab tsi yuav pab tau peb ua neeg thoob tsib?
17 Raws li peb twb tau kawm no, yog peb ua neeg thoob tsib los sis txawj xav, yuav pab tau peb ua qhov yog thaum peb ntsib ib yam uas tsis yooj yim. Peb yuav ua neeg thoob tsib li cas? Yehauvas yog tus uas muaj kev thoob tsib thiab txawj xav tshaj plaws, nws pub nws Txoj Lus thiab lub hwj huam dawb huv pab peb. (Nehemis 9:20; Phau Ntawv Nkauj 32:8) Nws muaj tej tswv yim uas peb siv tau los coj peb txoj hau kev thiab pab kom peb txawj txiav txim siab zoo. (Phau Ntawv Nkauj 119:97-101) Yog li, peb yuav tau ua tib zoo kawm phau Vajlugkub thiab thov kom nws pub nws lub hwj huam dawb huv pab peb. Thaum peb ua li no, peb thiaj xav li Yehauvas thiab ua tau raws li nws pom zoo.—Pajlug 21:11.
18. Koj yuav ua li cas?
18 Peb yuav tau thov Yehauvas pab tas zog kom peb muaj kev thoob tsib. (Phau Ntawv Nkauj 14:2) Yog peb ua li no, peb yuav tsis tso “txojkev thoob tsib to nrog” tseg. (Pajlug 21:16) Peb yuav siv zog kam tiag kom ua tau neeg to taub thiab txawj xav txhua lub sij hawm, tsis hais thaum nyuaj los sis yooj yim, ces peb “yuav vam meej.”
ZAJ NKAUJ 42 Vajtswv Cov Tub Qhe Tej Lus Thov
a Yog xav paub, mus nyeem txog Nkonkis Photshuli-as (Georgiy Porchulyan) lub neej nyob ntawm qhov uas hais tias ntau zaj ntaub ntawv thiab mus saib lub ntsiab ua lus Askiv hu ua “Life Stories of Jehovah’s Witnesses” thiab kuj nyob hauv lub twj JW Library® los sis hauv lub vej xaij jw.org.