ZAJ KAWM 49
ZAJ NKAUJ 44 Tus Qaug Zog Tej Lus Thov
Phau Ntawv Yauj Pab Kom Peb Txawj Ntuas Lwm Tus
“Yauj, koj ua tib zoo mloog tej lus uas kuv yuav hais rau koj.”—YAUJ 33:1.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav kawm hauv phau ntawv Yauj seb peb yuav hais li cas thaum peb yuav tau ntuas lwm tus.
1-2. Ua li Yauj peb tug phooj ywg thiab Elihus pom dab tsi?
THAUM Yauj poob txhua yam hauv nws lub neej tag nrho mas puav leej ncha mus thoob zej thoob zos. Elifas, Npiledas thiab Xaufes uas yog Yauj peb tug phooj ywg kwv luag txawm maj nroos tuaj cuag Yauj. Thaum lawv pom dheev Yauj mas ua rau lawv ntseeg tsis taus li.
2 Txhua yam uas Yauj muaj puav leej poob tag nrho lawm, tsis hais tsiaj txhu, cov me tub me nyuam, tej tub mab tub qhe, thiab lub tsev los puas tsuaj tag. Tsis tas li ntawd, Yauj txawm mob ua paug viag thoob plaws ib ce. Tau xya hnub, lawv tsis hais ib los li tab txawm lawv pom Yauj zaum hauv cub tshau xwb. (Yauj 2:12, 13) Muaj dua ib tug tub hluas npe hu ua Elihus tuaj zaum ib cag ntawm lawv. Tom qab ntawd, Yauj txawm pib yws daws dom tias cas nws tseem yug los ua neeg thiab kheev lam nws lam tuag mus. (Yauj 3:1-3, 11) Hnov Yauj hais li no qhia tau tias nws xav tau kev pab tiam sis cia peb ua zoo mloog seb cov txiv neej no tej lus puas yog lawv hais los mus txhawb Yauj zog los tsis yog.
3. Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog dab tsi?
3 Yehauvas tshoov kom Mauxes muab Yauj peb tug kwv luag thiab Elihus tej lus sau tseg cia. Thaum peb nyeem Elifas cov lus mas zoo yam nkaus li ib tug dab tshoov nws hais hos thaum peb nyeem Elihus cov lus mas zoo yam li yog Yehauvas hais. (Yauj 4:12-16; 33:24, 25) Nyob rau hauv phau ntawv Yauj qhia txog tej lus ntuas uas tsis zoo thiab kuj qhia txog tej lus ntuas uas zoo. Thaum peb nyeem txog cov lus ntuas no yuav pab kom peb txawj ntuas lwm tus. Ua ntej no cia peb mus tham txog cov lus ntuas uas tsis zoo tso ces tom qab ntawd peb mam li mus tham txog cov lus ntuas uas zoo. Tsis tas li ntawd, peb yuav tham seb cov lus ntuas no ho pab tau cov Ixayees txheej thaum ub thiab peb niaj hnub nim no li cas.
YAUJ PEB TUG KWV LUAG COV LUS NTUAS
4. Vim li cas Yauj peb tus phooj ywg kwv luag nplig tsis tau Yauj siab? (Saib daim duab.)
4 Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias Yauj peb tug kwv luag “tuaj nplig” Yauj tiam sis lawv ho tsis ua li ntawd. (Yauj 2:11) Muaj peb yam uas lawv ua tsis yog. Qhov ib, lawv xav qhov tsis zoo ua ntej. Xws li lawv liam hais tias Yauj ua txhaum qhov twg lawm es Yehauvas thiaj rau txim rau nws.a (Yauj 4:7; 11:14) Qhov ob, Yauj peb tug kwv luag tej lus ntuas pab tsis tau nws thiab lawv tsis paub cai. Tej lus lawv hais zoo mloog tiam sis tsis zoo yuav vim tsis muaj kuab. (Yauj 13:12) Xws li Npiledas hais ob zaug tias Yauj hais lus ntau dhau. (Yauj 8:2; 18:2) Hos Xaufes hais tias Yauj zoo li ib tug ruam. (Yauj 11:12) Qhov peb, txawm lawv tsis nthe nqho Yauj los tej lus lawv hais yog thuam thiab saib tsis taus Yauj xwb. (Yauj 15:7-11) Lawv tsuas nias qees tias Yauj tau ua ib yam twg yuam kev lawm xwb, lawv twb tsis hais lus los txhawb nws li.
Thaum ntuas ib tug twg, tsis txhob hais cuag li koj zoo tshaj tus ntawd. Cia li ua tib zoo pab xwb (Saib nqe 4)
5. Yauj cov kwv luag tej lus ntuas puas txhawb tau Yauj?
5 Tej lus uas Yauj cov kwv luag hais mas ua rau Yauj puas siab puas ntsws tag. (Yauj 19:2) Yauj cov kwv luag tsis muaj lub siab xav ib yam li Yehauvas xav ces Xatas thiaj li tau zoo siv lawv los mus txo Yauj. (Yauj 2:4, 6) Thaum Yauj hais los daws Yauj lub koob lub npe, nws yim hais ces ua rau nws hais tej lus uas tsis tsim nyog rau nws hais. (Yauj 6:3, 26) Zaj no pab tau cov uas nyob txheej thaum ub thiab peb cov uas nyob nim no li cas?
6. Kheev lam cov thawj coj hauv Ixayees paub txog Yauj lub neej tej zaum yuav pab lawv li cas?
6 Tej zaum yuav pab tau cov Ixayees lub neej. Thaum Yehauvas muab nws tej kev cai rau cov Ixayees, nws xaiv ib co thawj coj los mus ua cov txiav txim rau nws cov tib neeg thiab pab kom lawv coj tau tej kev cai ntawd. (2 Kevcai 1:15-18; 27:1) Cov thawj coj uas nws xaiv no yuav tau ua tib zoo mloog tag tso mam li ntuas los sis phua cai rau tus neeg ntawd. (2 Xwmtxheej Vajntxwv 19:6) Lawv yuav tau nug kom lawv paub tseeb tseeb es tsis txhob xav hais tias lawv paub txhua yam. (2 Kevcai 19:18) Tsis tas li ntawd, lawv yuav tau tswj tsis txhob hais lus tshawv tshawv nyob tsam tus tib neeg uas tuaj nrhiav kev pab ntawd tsis kam qhib siab. (Khiav Dim 22:22-24) Yog tias cov thawj coj no paub txog Yauj lub neej ces lawv yuav paub hais tias lawv yuav tau tsis txhob coj li cas es yuav tsum coj li cas rau li cas xwb.
7. Leej twg kuj ntuas tau lwm tus, thiab yog lawv paub txog Yauj lub neej yuav pab tau lawv li cas? (Pajlug 27:9)
7 Tsis yog cov thawj coj uas nyob hauv Ixayees xwb thiaj li ntuas tau lwm tus. Cov Ixayees tus laus tus hluas, poj niam txiv neej los yeej ntuas tau. (Phau Ntawv Nkauj 141:5) Thaum koj ntuas ib tug, twb yog koj hlub koj thiaj ntuas. (Nyeem Pajlug 27:9.) Yog cov Ixayees xav txog tej lus uas Yauj peb tug phooj ywg tau hais rau Yauj ces lawv yuav paub tej yam uas lawv yuav tsum tsis txhob hais thiab tsis txhob ua thaum ntuas ib tug twg.
8. Peb yuav tau tsis txhob ntuas lwm tus li cas? (Saib cov duab.)
8 Pab tau peb li cas. Thaum peb cov kwv tij nkauj muam raug kev sim siab, peb yeej xav pab lawv heev. Nco ntsoov tias yog peb pab lawv, peb yuav tau tsis txhob coj ib yam li Yauj peb tug phooj ywg coj rau Yauj. Xws li ib, yuav tsum paub qhov tseeb thiab muaj puav pheej. Qhov ob, peb yuav tau muab Vajtswv Txoj Lus los ntuas, tsis yog hais raws li peb xav xwb. (Yauj 4:8; 5:3, 27) Qhov peb, peb yuav tau tswj tsis hais lus tshawv los sis lus siab lus qis rau tus uas peb ntuas ntawd. Nco ntsoov tias txawm Yauj peb tug phooj ywg hais tej qhov muaj tseeb los feem ntau lawv hais tsis muaj tseeb. (Muab piv rau Yauj 5:13 thiab 1 Kauleethaus 3:19.) Yehauvas kuj phua cai tias lawv hais tej lus tsis muaj tseeb. (Yauj 42:7, 8) Nco ntsoov thaum peb ntuas lwm tus, peb yuav tau ua zoo saib nyob tsam peb hais tau tej lus ua rau lawv xav tias Yehauvas phem heev los sis tsis hlub lawv hlo li. Txuas ntxiv no cia peb ho mus tham txog Elihus tus yam ntxwv.
Thaum ntuas lwm tus, (1) paub tseeb tseeb seb yog li cas tiag, (2) siv Vajtswv Txoj Lus, thiab (3) hais lus mos lus muag (Saib nqe 8)
ELIHUS NTUAS YAUJ
9. Piav seb Yehauvas ho nrhiav kev los pab Yauj li cas.
9 Yauj thiab nws peb tug phooj ywg sib cav heev dhau mas kam sau tau 28 tshooj nyob rau hauv phau ntawv Yauj. Txawm li ntawd los pab tsis tau Yauj dab tsi. Yehauvas thiaj li tshoov Elihus los ntuas Yauj. Tos Elihus pheej mloog lawv sib hais mus mus los los es tsis hais ib los li los vim nws hais tias: “Kuv yog tus hluas thiab nej yog cov laus lawm, yog li ntawd, kuv thiaj ntshai qhia tej uas kuv xav rau nej mloog.” (Yauj 32:6, 7) Elihus kuj xav li tej hluas niaj hnub nim no xav tias cov laus noj ntau diav mov ces lawv paub tab dua ces tsis tas cov hluas yuav mus hais cov laus. Tiam sis tom qab Elihus mloog lawv sib hais tas, nws xam pom tias: “Tsis yog hais tias leejtwg laus ces txawm yuav muaj kev txawj ntse, lossis kev laus yuav ua kom lawv paub qhov yog thiab qhov tsis yog.” (Yauj 32:9) Cia peb mus kawm txog Elihus cov lus seb nws hais li cas.
10. Elihus ua dab tsi ua ntej nws ntuas Yauj? (Yauj 33:6, 7)
10 Thaum thawj Elihus yeej chim tiam sis nws kuj tswj nws lub siab ua ntej nws los ntuas Yauj. (Yauj 32:2-5) Elihus yeej ua tib zoo hais Yauj, tsis cem ib los li. Xws li nws hais rau Yauj tias: “Koj thiab kuv zoo ib yam nkaus tabmeeg Vajtswv.” (Nyeem Yauj 33:6, 7.) Elihus yeej mloog Yauj hais vim thaum Elihus hais lus thiab ntuas Yauj, nws yeej hais tau Yauj cov lus rov qab rau Yauj.—Yauj 32:11; 33:8-11; 34:5, 6, 9; 35:1-4.
11. Elihus ntuas Yauj li cas? (Yauj 33:1)
11 Thaum Elihus ntuas Yauj, nws yeej tsis rhuav Yauj ntsej muag ib qho li. Xws li nws tuav Yauj lub npe tiam sis Yauj peb tug phooj ywg tsis tuav Yauj npe. (Nyeem Yauj 33:1.) Thaum Elihus ntuas tag, nws yeej tos seb Yauj yuav teb li cas tso. (Yauj 32:4; 33:32) Tsis tas li ntawd, nws kuj ua tib zoo qhia Yauj tias tej uas Yauj hais ntawd Yauj hais tsis yog thiab nws kuj qhia Yauj kom nco ntsoov txog Yehauvas lub tswv yim, hwj chim, kev ncaj ncees, thiab kev hlub. (Yauj 36:18, 21-26; 37:23, 24) Qhov uas Elihus txawj ntuas li no ua rau Yauj thim xav los mloog Yehauvas tej lus ntuas. (Yauj 38:1-3) Ua li Elihus tus yam ntxwv pab tau cov nyob txheej thaum ub thiab nim no li cas?
12. Yehauvas siv cov cev nws lus los pab nws cov tib neeg li cas, thiab yog lawv paub txog Elihus mas tej zaum yuav pab tau lawv li cas?
12 Tej zaum yuav pab tau cov Ixayees lub neej. Yehauvas ib txwm siv cov uas cev nws lus los mus cob qhia thiab ntuas cov Ixayees. Xws li Yehauvas siv Denpaulas los mus cob qhia thiab coj cov Ixayees ua neej. Tsis tas li ntawd, thaum Xamuyees tseem yau los nws kuj siv Xamuyees los mus cob qhia cov Ixayees tib yam nkaus. (Cov Thawjtswj 4:4-7; 5:7; 1 Xamuyees 3:19, 20) Nyob rau lub caij uas Yehauvas tsa muaj vaj ntxwv kav lawm los nws kuj siv cov uas cev nws lus los mus txhawb nws cov tib neeg txoj kev ntseeg thiab ntuas cov uas ua yuam kev lawm. (2 Xamuyees 12:1-4; Tes Hauj Lwm 3:24) Kheev lam cov no paub tias Elihus coj li cas mas ntshe yuav pab tau lawv kom yim huab txawj ntuas lwm tus.
13. Yuav ua li cas peb thiaj txhawb tau cov kwv tij nkauj muam?
13 Pab tau peb li cas. Zoo ib yam li cov cev Vajtswv lus yav thaum ub, peb kuj muab Vajtswv Txoj Lus los mus qhia lwm tus txog nws. Tsis tas li ntawd, peb kuj xyaum hais tej lus zoo los mus txhawb cov kwv tij nkauj muam. (1 Kauleethaus 14:3) Cov txwj laus yuav tau “hais lus mos lus muag” tab txawm tus kwv tij los sis nkauj muam uas lawv nrog tham ntawd chim siab los sis lam tau lam hais lus.—1 Thexalaunikas 5:14; Yauj 6:3.
14-15. Piav seb cov txwj laus xyaum tau Elihus li cas thaum lawv ntuas lwm tus.
14 Cia peb muab ua piv txwv li no tias muaj ib tug txwj laus hnov xov tias muaj ib tug muam hauv lub koom txoos ntxhov siab. Tus txwj laus thiab muaj dua ib tug kwv tij nkawd txawm mus txhawb tus muam ntawd lub dag zog. Thaum nkawd nrog nws tham, nws hais tias nws mus kev sib txoos thiab mus tshaj tawm txoj xov zoo los nws tsis muaj kev kaj siab li. Ua li tus txwj laus yuav ua li cas?
15 Qhov ib, nws yuav tau ua zoo nug kom paub seb vim li cas tus muam ntawd ho nyuaj siab thiab thaum tus muam ho piav los nws yuav tau ua zoo mloog. Tus txwj laus yuav tau ua zoo xav seb puas yog tus muam ntawd nyuaj siab vim nws xav tias nws ua tsis zoo txaus rau Yehauvas los sis puas yog vim nws ntxhov siab txog ntau yam hauv nws lub neej. (Lukas 21:34) Qhov ob, tus txwj laus yuav tau qhuas ntau yam zoo uas tus muam ntawd twb tau ua lawm vim tus muam ntawd niaj zaug mus kev sib txoos thiab mus tshaj tawm txoj xov zoo tab txawm nws nyuaj siab. Qhov peb, thaum tus txwj laus nkag siab tias yog tim li cas ces nws mam li siv Vajtswv Txoj Lus los txhawb tus muam ntawd lub dag zog tias Yehauvas hlub nws heev.—Kalatias 2:20.
CIA TEJ LUS HAUV PHAU NTAWV YAUJ PAB KOJ KAM TIAG
16. Peb yuav tau ua li cas phau ntawv Yauj thiaj pab tau peb mus li?
16 Phau ntawv Yauj pab tau peb kawg nkaus li! Xws li peb pom tias vim li cas Vajtswv cia muaj kev txom nyem thiab peb yuav ua li cas peb thiaj thev taus kev txom nyem. Tsis tas li ntawd, kuj pab kom peb txawj ntuas lwm tus ib yam li Elihus es tsis txhob xyaum Yauj peb tug phooj ywg. Ib hnub nram ntsis yog koj yuav tau ntuas ib tug twg, nco ntsoov mus nyeem phau ntawv Yauj. Hos yog koj ho tsis tau nyeem phau ntawv Yauj tau ib ntus lawm los zoo rau koj rov mus nyeem dua. Koj yuav pom tau tias haj tseem pab tau peb niaj hnub nim no ib yam li yav thaum ub thiab.
ZAJ NKAUJ 125 Cov Uas Khuvleej Lwm Tus Yuav Zoo Siab!
a Zoo yam li ib tug dab los tshoov Elifas siab, Elifas thiaj hais tias txawm neeg ua ncaj ncees npaum li cas los yeej tsis haum Vajtswv siab. Vim Elifas ntseeg li no nws thiaj hais peb zaug rau Yauj.—Yauj 4:17; 15:15, 16; 22:2.