Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w25 Lub 12 Hlis Ntuj sab 14-19
  • Xyaum Txo Hwj Chim Li Yehauvas

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Xyaum Txo Hwj Chim Li Yehauvas
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • KOJ YEEJ MUS CUAG TAU YEHAUVAS
  • YEHAUVAS TXAWJ XAV HEEV
  • YEHAUVAS MUAJ SIAB NTEV HEEV
  • YEHAUVAS YEEJ PAUB TUS UAS TXO HWJ CHIM
  • Muaj Yehauvas Thiab Yexus Txoj Kev Xav
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Txo Hwj Chim Yog Tsis Paub Tseeb
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Koj Yuav Zoo Siab Dua Yog Koj Pub Rau Luag
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • Koj Puas Paub Cais Qhov Tseeb Thiab Qhov Cuav?
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
w25 Lub 12 Hlis Ntuj sab 14-19

ZAJ KAWM 50

ZAJ NKAUJ 48 Nrog Nraim Yehauvas Txhua Hnub

Xyaum Txo Hwj Chim Li Yehauvas

“Cia li xyaum Vajtswv ib yam li tej me nyuam uas nws hlub.”​—EFEXAUS 5:1.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb yuav kawm txog plaub txoj hau kev kom pab tau peb txo hwj chim li Yehauvas.

1. Vim li cas Yehauvas tus yam ntxwv uas txo hwj chim zoo ua luaj li?

THAUM koj xav txog tej nom tswv niaj hnub nim no lawv puas txo hwj chim? Lawv yeej tsis txo hwj chim li tiam sis txawm Yehauvas muaj meej mom heev los nws yeej txo nws lub hwj chim qis qis. (Phau Ntawv Nkauj 113:5-8) Yehauvas yeej tsis khav theeb ib qho li. Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog plaub yam Yehauvas muaj uas qhia tias nws txo hwj chim heev, seb Yexus kawm tau nws Txiv tus yam ntxwv uas txo hwj chim li cas rau li cas, thiab yuav ua li cas peb thiaj xyaum tau Yehauvas tus yam ntxwv xwv peb thiaj muaj kev sib raug zoo nrog nws.

KOJ YEEJ MUS CUAG TAU YEHAUVAS

2. Phau Ntawv Nkauj 62:8 qhia peb li cas txog Yehauvas? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

2 Tus neeg uas khav theeb yeej tsis muaj neeg xav mus cuag thiab neeg yeej zam deb deb tsis xav txav mus ti. Yehauvas tsis zoo yam li tej neeg khav theeb vim nws txo hwj chim thiab nws xav kom peb qhib siab hlo thov nws. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 62:8.) Zoo ib yam li ib leej txiv tos tsis hnyu nws tej me nyuam qhia ub qhia no rau nws, Yehauvas yeej tos ntsoov yuav mloog peb tej lus thov. Yehauvas yeej muaj lub siab xav mloog tiag, nws thiaj li muab coob leej ntau tus tej lus thov sau cia rau hauv phau Vajlugkub. (Yausuas 10:12-14; 1 Xamuyees 1:10-18) Tiam sis muaj tej lub caij peb ua tau yuam kev ces peb txaj muag thov Yehauvas pab, ua li peb ho yuav ua li cas?

Ib leej txiv ua siab ntev mloog nws tus me tub piav tias vim li cas nws ho muab lub hub ua tawg lawm.

Leej txiv xyaum txo hwj chim li Yehauvas es mloog nws tus tub qhia vim li cas lub hub thiaj li tawg (Saib nqe 2)


3. Vim li cas koj ho paub tseeb tias Yehauvas xav kom koj thov nws tsis tu ncua?

3 Txawm peb yuav xav li cas los peb yuav tau thov Yehauvas. Nco ntsoov Yexus zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb. Txawm nws tus tub ua tau ntau yam yuam kev lawm los thaum leej tub rov qab los, leej txiv yeej “dhia loo mus puag nkaus nws hnia.” (Lukas 15:17-20) Yehauvas zoo yam li leej txiv ntawd. Thaum nws hnov dheev cov uas teev tiam nws es ho ua yuam kev tej lus thov mas nws yeej ua tib zoo mloog. (Nkauj Quaj Ntsuag 3:19, 20) Yehauvas yeej hmov tshua thiab ua tib zoo nplig lawv. (Yaxayas 57:15) Tej thaud Yehauvas kuj siv cov txwj laus, cov uas nyob hauv peb tsev neeg uas ntseeg Yehauvas thiab cov kwv tij nkauj muam los nplig peb lub siab. (Yakaunpaus 5:14, 15) Tos Yehauvas ua li no los nws tsis xav kom peb txoj kev sib raug zoo nrog nws tu.

4. Vim li cas ho yooj yim rau tib neeg mus cuag Yexus?

4 Yexus xyaum nws Txiv. Yexus yeej txo hwj chim ib yam li nws Txiv, tib neeg thiaj xav los cuag nws. Lawv tsis ntshai nug ub nug no ntawm nws. (Malakaus 4:10, 11) Thaum Yexus nug seb lawv xav li cas, lawv kuj qhia ncaj qha rau nws paub. (Mathais 16:13-16) Thaum lawv ua tau ib yam twg yuam kev, lawv tsis ntshai tsam nws cem vim lawv paub hais tias nws siab dawb siab zoo, khuv leej lwm tus, thiab muaj siab ntev. (Mathais 17:24-27) Vim Yexus coj tib yam nkaus li nws Txiv, nws cov thwj tim thiaj li paub Yehauvas zoo heev. (Yauhas 14:9) Xws li lawv xam pom tias Yehauvas tsis zoo yam li cov thawj coj uas coj nruj nruj thiab khav theeb tiam sis Yehauvas txo hwj chim thiab leej twg xav los cuag nws los tau.

5. Vim li cas ho yooj yim rau lwm tus los cuag peb yog peb ua neeg txo hwj chim?

5 Peb xyaum tau Yehauvas li cas? Peb yuav tau xyaum ua neeg txo hwj chim lwm tus thiaj xav los cuag peb. Yog peb tsis kam txo hwj chim ces peb yuav ntshaw luag tug, khav theeb, thiab tsis kam zam txim ces lwm tus yuav tsis kam los ti peb. Tus neeg uas txo hwj chim muaj siab dawb siab zoo, muaj siab ntev, thiab zam txim rau luag mas yuav ua rau lwm tus xav los cuag nws. (Kaulauxis 3:12-14) Cov txwj laus yuav tau muaj tus cwj pwm uas lwm tus tsis ntshai los cuag lawv. Yuav kom lwm tus los cuag tau lawv mas lawv yuav tau tawm ntsej tawm muag nrog cov kwv tij nkauj muam ua ke. Xws li tsis txhob saib tej kev sib txoos saum huab saum cua xwb tiam sis yog tuaj tau, yeej meem tuaj tim ntsej tim muag, thiab nrog cov kwv tij nkauj muam mus tshaj tawm txoj xov zoo ua ke. Yog cov txwj laus ua li no ces cov kwv tij nkauj muam yuav tso siab rau lawv thiab thaum muaj dab tsi txhawj xeeb los cov kwv tij nkauj muam yuav tsis ntshai mus cuag lawv.

YEHAUVAS TXAWJ XAV HEEV

6-7. Muaj tej yam ntxwv twg qhia tias Yehauvas zam nws cov tib neeg.

6 Cov tib neeg khav theeb xav hais tias lawv twb paub paub lawm ces lawv tsis yuav lwm tus qhia. Tiam sis Yehauvas txo hwj chim, txawj xav thiab zam luag tab txawm nws muaj hwj chim tshaj lawv. Xws li thaum Aloos thiab Milias nkawd yws txog Mauxes tus uas sawv cev Yehauvas. Qhov uas Milias ua li no saib tsis taus Yehauvas, yog li ntawd Yehauvas thiaj chim thiab ua rau Milias mob ruas. Tiam sis thaum Aloos mus thov Mauxes kom pab kho nkawd tus muam, Mauxes kuj thov Yehauvas pab ces Yehauvas kuj mloog Mauxes hais thiab.​—Teev Npe 12:1-15.

7 Cia peb ho mus tham txog Vaj Ntxwv Hexekhiyas. Yehauvas hais rau Yaxayas kom mus cev lus rau Hexekhiyas tias Hexekhiyas yuav tuag. Hexekhiyas quaj heev thov Yehauvas kom pab kho nws. Yehauvas kuj mloog nws tej lus thov thiab cia nws nyob 15 xyoos ntxiv. (2 Vajntxwv 20:1, 5, 6) Twb yog Yehauvas txo hwj chim heev nws thiaj li hmov tshua thiab zam Vaj Ntxwv Hexekhiyas.

8. Muaj tej yam twg qhia tau tias Yexus txawj xav heev? (Malakaus 3:1-6)

8 Yexus xyaum nws Txiv. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no nws ua ntau yam zoo pub rau tib neeg. Xws li hnub Xanpataus nws kho tib neeg tiam sis cov thawj coj tsis nyiam. (Nyeem Malakaus 3:1-6.) Tsis yog yav thaum ub nws thiaj txawj xav xwb, niaj hnub nim no los nws yeej tseem txawj xav quj qees. Xws li thaum muaj ib tug twg ua txhaum loj hauv lub koom txoos los nws yeej ua siab ntev thiab cia sij hawm rau tus ntawd seb nws puas thim xav.​—Tshwmsim 2:2-5.

9. Yuav ua li cas peb thiaj ua neeg txawj xav? (Saib cov duab.)

9 Peb xyaum tau Yehauvas li cas? Peb yuav tau txo hwj chim xwv peb thiaj yoog tau Yehauvas txoj kev xav thiab tej yam uas nws ua. (Yakaunpaus 3:17) Xws li cov niam txiv uas txawj xav yuav tsis tso cai rau lawv tej me nyuam ua tej yam uas lawv cov me nyuam ua tsis tau. Nyob hauv Chivkeeb 33:12-14, yav thaum ub Yakhauj txawj xav txog nws cov me nyuam kawg li. Tsis tas li ntawd, cov niam txiv uas txawj xav txog lawv cov me nyuam mas yeej tsis muab lawv cov me nyuam ib tug piv rau ib tug. Ntxiv ntawd cov txwj laus los yuav tau txawj xav. Xws li thaum cov txwj laus sab laj es feem coob pom zoo li cas lawm los koj yuav tau zam tsis txhob cov nyom yog tias tsis hla phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus. (1 Timautes 3:2, 3) Hos cov uas nyob hauv lub koom txoos los yuav tau xam pom lwm tus txoj kev xav tab txawm yus tsis xav li lawv xav. (Loos 14:1) Cia peb xyaum “ua siab mos siab muag rau txhua tus.”​—Filipis 4:5.

Cov duab: Ib leej txiv zoo siab hlo nrog nws ob tug me nyuam mus tshaj tawm ib lub qhov rooj rau ib lub qhov rooj. 1. Nws luag ntxhi thaum pom nws tus tub muab phau Nyob Kaj Siab Lug Mus Ib Txhis rau tus txiv tsev. 2. Tom qab ntawd, nws kuj luag ntxhi thaum pom nws tus ntxhais muab ib daim ntawv tiv tauj rau tus niam tsev.

Thaum mus tshaj tawm txoj xov zoo, leej txiv yeej tsis cia nws ob tug me nyuam ua tshaj li nkawd ua tau (Saib nqe 9)


YEHAUVAS MUAJ SIAB NTEV HEEV

10. Yehauvas tau ua siab ntev li cas?

10 Cov tib neeg uas khav theeb tsis nyiam tos leej twg. Tiam sis Yehauvas tsis zoo li ntawd, nws muaj siab ntev heev! Xws li nyob rau Nau-as tiam, Yehauvas ua siab ntev tos 120 xyoo ua ntej nws rhuav tshem cov tib neeg phem mus. (Chivkeeb 6:3) Nau-as thiaj li muaj sij hawm tu nws tej me tub me nyuam thiab txua lub nkoj. Tom qab no Yehauvas kuj ua siab ntev mloog Anplahas nug nws txog qhov uas nws yuav muab Xaudoos thiab Kaumaulas rhuav pov tseg. Yog tias yog ib tug neeg khav theeb mas ntshe nws yuav nthe nqho tias, ‘Koj tseem muaj cai nug kuv thiab lov?’ Tiam sis vim Yehauvas txo hwj chim, nws thiaj ua siab ntev rau Anplahas.​—Chivkeeb 18:20-33.

11. Raws li 2 Petus 3:9, vim li cas Yehauvas ho ua siab ntev nyob rau peb lub caij no?

11 Nyob rau lub caij no Yehauvas kuj ua siab ntev rau peb tib yam nkaus. Nws ua siab ntev tos kom lub sij hawm uas nws teem tseg los txog tso “rau qhov nws tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus, tiamsis nws xav kom txhua tus nyias muab nyias tej kev txhaum huv tibsi tso povtseg.” (Nyeem 2 Petus 3:9.) Yehauvas txoj kev siab ntev no tsis tag dawb tag do vim muaj qas txhiab qas vam tus tib neeg twb los nrog nws sib raug zoo lawm. Tsis tas li ntawd, peb vam thiab cia siab tias tseem tshuav coob leej ntau tus yuav los thiab. Tiam sis Yehauvas yuav tsis ua siab ntev mus ib txhis thiab nws yuav tsis cia tib neeg ua ywj tib neeg siab mus li. Nws yeej yuav tsis cia kev phem huaj vam mus ib txhis.​—Hanpakus 2:3.

12. Yexus ho ua siab ntev li Yehauvas li cas?

12 Yexus xyaum nws Txiv. Tau qas txhiab qas vam xyoo dhau los lawm, Yexus tau ua siab ntev li Yehauvas. Yexus niaj hnub saib Xatas dag txog Yehauvas thiab cov uas teev tiam Yehauvas. (Chivkeeb 3:4, 5; Yauj 1:11; Tshwmsim 12:10) Yexus kuj pom tib neeg raug kev txom nyem ntau yam. Ntshe nws twb tos tsis hnyu yuav “rhuav dab Ntxwgnyoog tes haujlwm”! (1 Yauhas 3:8) Muaj dab tsi ho pab tau Yexus ua siab ntev? Qhov pab tau nws yog txo hwj chim thiab maj mam tos lub sij hawm Yehauvas teem tseg.​—Tes Hauj Lwm 1:7.

13. Vim li cas Yexus ho ua siab ntev rau nws cov tub txib?

13 Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no nws ua siab ntev rau nws cov tub txib. Xws li thaum cov tub txib sib cav txog leej twg yuav ua tus loj dua, Yexus tsis muab lawv tso pov tseg tiam sis nws ua siab ntev rau lawv. (Lukas 9:46; 22:24-27) Yexus tso siab tias ib hnub twg lawv yeej yuav hloov xwb. Koj puas tau ua qho yam yuam kev? Yog koj tau lawd, koj puas zoo siab tias koj muaj ib tug Vaj Ntxwv uas txo hwj chim thiab muaj siab ntev heev?

14. Yuav ua li cas peb thiaj muaj siab ntev?

14 Peb xyaum tau Yehauvas li cas? Yog peb “muaj Khetos lub siab” ces peb yuav xav thiab ua li Yehauvas. (1 Kauleethaus 2:16) Yuav ua li cas peb thiaj muaj Khetos lub siab? Peb yuav tau mus nyeem txog Yexus lub neej uas sau rau hauv phau Vajlugkub. Ces tom qab ntawd peb yuav tau zaum tsaws xav txog tej peb nyeem ntawd seb Yexus xav li cas rau li cas. Tsis tas li ntawd, peb yuav tau thov Yehauvas pab kom peb txo hwj chim thiab ua siab ntev ib yam Yexus. Yog peb muaj Yexus txoj kev xav ces peb yuav coj tau li Yehauvas lub siab nyiam es ua siab ntev rau peb tus kheej thiab rau cov kwv tij nkauj muam.​—Mathais 18:26-30, 35.

YEHAUVAS YEEJ PAUB TUS UAS TXO HWJ CHIM

15. Yehauvas ua raws li Phau Ntawv Nkauj 138:6 li cas?

15 Nyeem Phau Ntawv Nkauj 138:6. Yog ib qho txiaj ntsig zoo kawg li uas Yehauvas tus muaj hwj chim loj tshaj tig los mloog cov tib neeg uas txo hwj chim! Cia peb mus tham txog ob peb tug yam ntxwv uas nyob txheej thaum ub. Lawv tsis tshua nto moo los Yehauvas haj tseem xam muaj lawv. Yehauvas tshoov kom Mauxes sau txog Denpaulas uas tau tu Ixaj thiab Yakhauj nkawd tsev neeg tau 125 xyoos. Txawm nyob hauv phau Vajlugkub sau tsis ntau txog Denpaulas los Yehauvas pub kom muaj nws lub npe los qhia tias Yehauvas hlub nws heev. (Chivkeeb 24:59; 35:8.) Tau ntau pua xyoo tom qab no Yehauvas kuj tsa ib tug tub yug yaj uas npe hu ua Daviv los ua ib tug vaj ntxwv kav haiv neeg Ixayees. (2 Xamuyees 22:1, 36) Hos thaum Yexus los yug hauv ntiaj teb no Yehauvas kuj xa ib co tub txib saum ntuj los qhia rau cov neeg yug yaj paub tias tus Mexiyas nyuam qhuav yug lawm. (Lukas 2:8-11) Ntxiv ntawd thaum Yauxej thiab Maivliag nkawd coj Yexus tuaj rau ntawm lub tuam tsev los Yehauvas kuj cia Xime-oos thiab Anam nkawd pom Yexus. (Lukas 2:25-30, 36-38) Tej no qhia tias txawm Yehauvas “nyob saum qhov chaw uas siab tshaj plaws los [nws] hlub txog cov uas nyob qis hauv ntiajteb no”!

16. Yexus xyaum nws Txiv li cas?

16 Yexus xyaum nws Txiv. Yexus zoo li nws Txiv es hlub cov tib neeg uas luag lwm tus saib tsis taus. Xws li nws qhia cov “tsis tau kawm ntawv thiab tsuas zoo li luag tej xwb” txog Vajtswv txoj kev kav. (Tes Hauj Lwm 4:13; Mathais 11:25) Tsis tas li ntawd, nws kuj kho tej neeg muaj mob kom lawv pom tias lawv muaj nuj nqis. (Lukas 5:13) Hmo ua ntej Yexus yuav tuag, nws ntxuav nws cov tub txib ko taw tab txawm tes hauj lwm yog tej tub mab tub qhe li. (Yauhas 13:5) Ntxiv ntawd ua ntej Yexus mus saum ntuj, nws muab ib tes hauj lwm tseem ceeb heev rau nws cov thwj tim thaum ub thiab peb niaj hnub nim no ua uas yog mus pab tib neeg kom tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.​—Mathais 28:19, 20.

17. Peb hlub thiab saib taus lwm tus li cas? (Saib daim duab.)

17 Peb xyaum tau Yehauvas li cas? Peb hlub thiab saib taus tib neeg thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo rau txhua tus txawm lawv yuav yog haiv neeg twg, xeem twg, paub ntawv los sis tsis paub. Tsis tas li ntawd peb yeej hlub thiab saib taus cov kwv tij nkauj muam txawm peb yuav tuav ib teg hauj lwm twg tsis hais loj thiab me hauv lub koom txoos, thiab txawm peb yuav paub ub paub no dua lawv. (Filipis 2:3) Yehauvas yuav zoo siab heev thaum peb ntaus thawj hlo txo peb lub hwj chim coj ib yam li hais tas los no.​—Loos 12:10; Xefaniyas 3:12.

Ob tug muam qhia Vajlugkub rau ib tug poj niam uas raug kaw.

Thaum peb tshaj tawm txoj xov zoo rau txhua leej txhua tus twb yog peb xyaum txo hwj chim li Yehauvas (Saib nqe 17)a


18. Vim li cas koj ho xav txo hwj chim li Yehauvas?

18 Thaum peb xyaum txo hwj chim ib yam peb Leej Txiv saum ntuj ceeb tsheej ces lwm tus yuav los cuag tau peb, peb yuav txawj xav, ua siab ntev, hlub thiab saib taus lwm tus. Thaum Vajtswv pom tias peb xyaum tiag kom txo tau hwj chim ib yam li nws mas ua rau nws saib peb rau nqi heev!​—Yaxayas 43:4.

VIM LI CAS TXO HWJ CHIM HO PAB TAU . . .

  • kom lwm tus los cuag tau koj?

  • kom koj txawj xav?

  • kom koj ua siab ntev?

ZAJ NKAUJ 159 Muab Koob Meej Rau Yehauvas

a COV DUAB: Ob tug muam qhia Vajlugkub rau ib tug poj niam uas raug kaw.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus