Tus Tsiaj Qus Uas Muaj Xya Lub Taub Hau Hauv Tshwmsim Tshooj 13 Yog Dab Tsi?
Phau Vajlugkub qhia li no
Tus tsiaj qus uas muaj xya lub taub hau ntawm Tshwmsim 13:1 yog piv txwv txog ntiaj teb tej tsoom fwv.
Nws muaj cai tswj kav, muaj hwj chim, thiab muaj lub zwm txwv, uas qhia tias nws yog ib roog tsoom fwv uas ua tus tswj tus kav.—Tshwmsim 13:2.
Nws kav “tagnrho txhua lub tebchaws, tsis hais haivneeg twg, xeem twg thiab cov neeg uas hais yam lus twg los nws kav huv tibsi,” ces nws muaj hwj chim tshaj ib roog tsoom fwv uas kav ib lub teb chaws twg.—Tshwmsim 13:7.
Nws muaj tag nrho tej uas plaub tug tsiaj uas hais hauv Daniyees 7:2-8 muaj, xws li tus tsiaj uas zoo li tus tsov pom txwv, txhais ko taw zoo li tus dais, muaj tus tsov ntxhuav lub qhov ncauj, thiab kaum tus kub. Cov tsiaj hauv Daniyees zaj lus faj lem yog hais tsi ntsees txog cov vajntxwv, los sis ib roog tsoom fwv, uas lawv ib tug ua tus kav tom qab ib tug. (Daniyees 7:17, 23) Yog li ntawd, tus tsiaj uas hais hauv Tshwmsim Tshooj 13 piv txwv txog ntau roog tsoom fwv uas sib koom siab ua ib lub koom haum los tswj kav lub qab ntuj.
Nws tawm “hauv hiavtxwv tuaj,” uas txhais tias, tib neeg tej tsoom fwv yog sawv tawm los ntawm ib tsoom noob neej uas tsis hwm Vajtswv thiab tsis muaj kev tiaj tus.—Tshwmsim 13:1; Yaxayas 17:12, 13.
Phau Vajlugkub qhia tias tus lej, los sis lub npe—666—uas nyob ntawm tus tsiaj yog tib neeg tus lej. (Tshwmsim 13:17, 18) Ces qhov ntawd qhia tias tus tsiaj uas hais hauv Tshwmsim 13 yog hais txog tib neeg, tsis yog hais txog ib tug plig los sis ib tug dab.
Txawm tias cov nom tswv yuav pom zoo rau tej qho, los lawv tsuas xav sib koom siab kom lawv thiaj muaj hwj chim mus tswj mus kav xwb es tsis yog kom lawv sawv daws zwm rau Vajtswv txoj kev kav. (Phau Ntawv Nkauj 2:2) Lawv kuj yuav sib koom siab tuaj ua rog ntawm ntsuj rog Amankedoos nrog Vajtswv cov tub rog uas Yexus Khetos yog lawv tus thawj coj, tiam sis ntsuj rog no yuav rhuav tshem ntiaj teb tej tsoom fwv kom puas tsuaj tag mus.—Tshwmsim 16:14, 16; 19:19, 20.
“Kaum tus kub thiab xya lub taub hau”
Phau Vajlugkub siv tej co lej los qhia ua lus piv txwv. Xws li, tus lej kaum thiab tus lej xya yog piv txwv txog tej yam uas muaj txhua nrho. Yuav kom peb to taub txog lub ntsiab ntawm “kaum tus kub thiab xya lub taub hau” hais hauv Tshwmsim tshooj 13, peb yuav tsum to taub txog tus tsiaj liab ploog uas muaj xya lub taub hau, thiab kaum tus kub ntawm Tshwmsim tshooj 17 uas zoo nkaus li tus tsiaj qus ntawm Tshwmsim tshooj 13 tso. (Tshwmsim 13:1, 14, 15; 17:3) Phau Vajlugkub hais tias tus tsiaj liab ploog uas muaj xya lub taub hau ntawd piv txwv txog “xya tus vaj ntxwv,” los sis xya lub tsoom fwv.—Tshwmsim 17:9, 10.
Ib yam li ntawd, tus tsiaj uas muaj xya lub taub hau ntawm Tshwmsim 13:1 piv txwv txog xya roog tsoom fwv uas yog lub teb chaws—Iyiv, Axilias, Npanpiloos, Medes thiab Pawxias, Kilis, Loos, thiab teb chaws Askiv thiab Yunaithim Xatej (United States), uas muaj hwj chim tswj kav tib neeg los tau ntau tiam thiab yog tus ntaus thawj hlo mus tawm tsam Vajtswv haiv neeg. Yog peb hais tau tias tus tsiaj ntawm kaum tus kub piv rau tag nrho cov tsoom fwv, tsis hais loj los me ces lub mom kub ntawm cov kub qhia tias roog nom tswv ntawd kuj thooj txhij kav lawv lub teb chaw thiab tseem muaj feem tswj thiab kav nrog roog tsoom fwv uas muaj hwj chim tshaj rau lub caij ntawd.