ZAJ KAWM 35
“Ib Tug Pab Ib Tug”
“Nej ib tug yuav tsum txhawb ib tug zog, thiab ib tug pab ib tug.”—1 THEXALAUNIKES 5:11.
ZAJ NKAUJ 90 Ib Tug Txhawb Tau Ib Tug Lub Zog
ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI?a
1. Raws li 1 Thexalaunikes 5:11, peb txhua tus ua tau li cas?
COV ntseeg nyob hauv nej lub koom txoos puas tau mus tsa los sis kho ib lub Tsev Nceeg Vaj twg? Tej zaud koj nco txog thawj zaug uas koj nkag mus txog hauv lub Tsev Nceeg Vaj, ua rau koj kua muag si laim, hu twb yuav luag tsis taus nkauj los qhuas Yehauvas. Yog peb twb tsa tau ib lub tsev kom ruaj khov los qhuas Yehauvas ces peb ib leeg yeej tsav tau ib leeg txoj kev ntseeg kom ruaj khov rau Yehauvas tib yam nkaus. Tus tub txib Paulus xav kom peb ib leeg txhawb ib leeg lub zog nws thiaj sau tawm cov lus nyob rau hauv 1 Thexalaunikes 5:11.—Nyeem.
2. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?
2 Tus tub txib Paulus coj tau ib tug yam ntxwv zoo kawg li thaum hais txog txhawb lwm tus ntseeg. Nws txawj xav txog luag. Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav me ntswb me ntsis txog thaum nws pab cov ntseeg (1) thev dhau kev sim siab, (2) kom ib leeg txawj hlub ib leeg, thiab (3) txhawb kom lawv rau siab ntseeg Yehauvas. Cia peb mam ua tib zoo kawm kom peb thiaj yoog tau nws tus yam ntxwv kom txawj mus txhawb cov kwv tij nkauj muam ntseeg niaj hnub niam no.—1 Kauleethaus 11:1.
PAULUS PAB COV NTSEEG THEV DHAU KEV SIM SIAB
3. Paulus txawj ntsuas li cas ua neej?
3 Paulus hmov tshua cov kwv tij ntseeg kawg nkaus li. Nws yeej tiv kev nyuaj siab tas zaj tas zog. Yog li ntawd, nws thiaj li txawj hmov tshua thiab xav txog cov ntseeg thaum lawv raug kev sim siab. Muaj ib zaug, Paulus tej nyiaj txiag txawm khee khawv, nws thiaj tau mus khwv los koob nws thiab cov uas nrog nws ua ke. (Tes Haujlwm 20:34) Thaum nws mus txog hauv lub nroog Kauleethaus, nws txawm mus xaws tsev ntaub nrog Akilas thiab Paxilas nkawv. Tiam sis thaum txog hnub “Xanpataus,” nws mus qhia txoj moo zoo rau cov neeg Yudais thiab Kilis. Thaum Xilas thiab Timautes nkawv tuaj txog, “Paulus txawm qhia Vajtswv Txojlus lawm xwb.” (Tes Haujlwm 18:2-5) Paulus yeej nco ntsoov nws lub hom phiaj uas yog teev tiam Yehauvas. Qhov uas Paulus kub siab lug ua hauj lwm thiab qhia txoj moo zoo, nws thiaj li mus txhawb tau cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Nws txhawb kom lawv nco ntsoov tsis txhob cia ib yam dab tsi los sis qhov uas yuav tau khwv kom koob lub cuab lub yig los tab kaum tau “yam uas tseem ceeb dua ntais,” uas yog lawv txoj kev teev tiam Yehauvas.—Filipis 1:10.
4. Paulus thiab Timautes nkawv tau txhawb kom cov ntseeg thev taus kev tsim txom li cas?
4 Tau ib nyuag ncua tom qab tsim tsa tau lub koom txoos hauv lub nroog Thexalaunikes, cov ntseeg uas nyuam qhuav los tshiab no raug kev tawm tsam loj heev. Thaum muaj ib pab neeg coob coob sawv tuaj tawm tsam Paulus thiab Xilas nkawv, lawv nrhiav tsis tau nkawv ces lawv txawm ntes ntho “ob peb tug ntseeg coj mus cuag cov nomtswv.” Lawv qw nrov nrov hais tias cov neeg no “ua txhaum vajntxwv txoj kevcai.” (Tes Haujlwm 17:6, 7) Ntshe thaum ntawd cov nyuam qhuav los ntseeg tshiab no ntseeg tsis taus tias ua cas lawv tej kwv tij zej zog cia li sawv tawm tsam lawv. Tej no yeej ua tau rau lawv poob siab thiab tseg tsis ua Yehauvas tes hauj lwm zuj zus tiam sis Paulus tsis xav kom zoo li ntawd. Txawm Paulus thiab Xilas nkawv yuav tau ncaim lawv mus los, nkawv yeej txib kom ib tug mus pab txhawb lawv lub zog. Paulus hais li no rau cov ntseeg nyob hauv lub nroog Thexalaunikes tias: “Wb txib [Timautes] tuaj txhawb nej lub zog thiab pab kom nej muab siab rau ntseeg. Nej txhua tus uas tabtom raug kev txomnyem thiaj yuav tsis poob siab.” (1 Thexalaunikes 3:2, 3) Nyob rau lub nroog Lixathas, Timautes yeej raug kev tsim txom zoo tib yam li lawv dua los lawm. Nws yeej pom ntsoov Paulus mus txhawb cov kwv tij ib tug dhau ib tug li cas rau li cas. Nws twb pom ntsoov Yehauvas pab lawv li cas nws thiaj txhawb cov kwv tij nkauj muam uas los tshiab ntawd tias, kom lawv tsis txhob poob siab, txhua yam yeej yuav mus rau qhov zoo.—Tes Haujlwm 14:8, 19-22; Henplais 12:2.
5. Muaj ib tug txwj laus pab tau Nplaiyees li cas?
5 Muaj lwm txoj hau kev Paulus txhawb tau cov ntseeg li cas? Thaum Paulus thiab Npananpas nkawv rov mus xyuas cov ntseeg nyob hauv lub nroog Lixathas, Ikauni-us, thiab Ati-aukias, nkawv txawm ‘tsa muaj cov txwjlaus rau txhua pawg ntseeg.’ (Tes Haujlwm 14:21-23) Cov txwj laus ntawd txhawb tau cov ntseeg uas nyob hauv lawv cov koom txoos tib yam li cov txwj laus niaj hnub niam no txhawb tau sawv daws thiab. Muaj ib tug kwv tij ntseeg npe hu ua Nplaiyees (Bryant). Nws hais tias: “Thaum kuv muaj 15 xyoos, kuv txiv khiav ntawm peb tsev neeg mus lawm hos kuv niam kuj raug rho tawm hauv lub koom txoos, tseg kuv ua ntsuag cia teev tiam Yehauvas.” Muaj dab tsi pab tau Nplaiyees rau lub caij nyuaj siab ntxhov plawv? Nws hais tias: Muaj ib tug txwj laus npe hu ua Thoonis (Tony) yeej lauj sij hawm nrog kuv sib txuas lus ua ke tom kev sib txoos thiab lwm qhov chaw. Nws txhawb kuv tias muaj tej txhia raug kev sim siab los lawv haj tseem muaj kev zoo siab. Nws nyeem Phau Ntawv Nkauj 27:10 rau kuv thiab nws piav rau kuv tias, txawm Hexekhiyas txiv tsis coj cwj pwm zoo los Hexekhiyas yeej teev tiam Yehauvas.” Tus txwj laus no txhawb tau Nplaiyees kawg li, Nplaiyees thiaj hais tias: “Thoonis cov lus txhawb tau kuv heev, kuv thiaj txiav txim siab los ua hauj lwm puv ntoob rau Yehauvas.” Yog li ntawd, cov txwj laus kav tsij pab tej tug zoo yam li Nplaiyees vim lawv xav tau “tej lus zoo”.—Pajlug 12:25.
6. Paulus piav lwm tus lub neej los txhawb cov kwv tij nkauj muam li cas?
6 Paulus hais kom cov ntseeg nco ntsoov cov “neeg coob coob nyob puagncig . . . ua timkhawv” uas thev taus ntau yam kev nyuaj siab vim muaj Yehauvas ua tus pab. (Henplais 12:1) Tos Paulus hais li ntawd rau lawv los nws xav txhawb lawv lub zog kom nco ntsoov txog “Vajtswv tus uas muaj sia nyob lub nroog.” (Henplais 12:22) Niaj hnub niam no los, zoo tib yam li ntawd thiab. Thaum peb nyeem txog tej uas Yehauvas tau pab Nkide-oos, Npalaj, Daviv, Xamuyees thiab lwm cov, yeej cuab tau peb lub zog lawm hov ntau. (Henplais 11:32-35) Niaj hnub niam no los yeej muaj coob tus ntseeg lub neej txhawb tau peb zog. Tib neeg kheev sau mus rau pem lub hauv paus koom haum loj tias tej uas lawv tau nyeem txog lwm tus lub neej yeej tsav tau lawv txoj kev ntseeg heev.
PAULUS QHIA KOM IB LEEG TXAWJ HLUB IB LEEG
7. Koj khaws tau Paulus tej lus ntuas hauv Loos 14:19-21 li cas?
7 Thaum peb ib leeg ua zoo rau ib leeg ces yuav tsav tau txhua tus hauv lub koom txoos txoj kev ntseeg. Tsis txhob cia tej yam peb xav los mus sib cais. Tsis txhob yuam qees tias tej peb ua thiaj yog xwb, tab txawm tias twb tsis muaj ib nqes Vajlugkub twg los mus txhawb qhov peb xav ntawd. Xws li nyob rau hauv lub nroog Loos, muaj cov ntseeg uas yog neeg Yudais thiab lwm haiv neeg nyob sib xyaws pes daws ua ke. Thaum tsis coj Mauxes Txoj Kev Cai lawm, cov uas teev tiam Yehauvas rau lub caij ntawd tsis tas yuav caiv qho yam zaub mov. (Malakaus 7:19) Txij thaum ntawd los, ib txhia ntseeg uas yog cov Yudais txawm cia li noj txhua yam zaub mov hos lwm cov Yudais lub siab tsis kheev lawv noj ces lawv txawm tsis noj. Nyob rau hauv lub koom txoos sawv daws txawm pib cais ua pab ua pawg. Paulus thiaj ntuas kom ib leeg ua zoo rau ib leeg thiab nws hais tias: “Yog nej noj nqaij lossis haus cawv lossis ua ib yam dabtsi uas yuav ua rau nej cov kwvtij yuam kev ua txhaum, ces nej tsis txhob noj lossis tsis txhob ua yuav zoo dua.” (Nyeem Loos 14:19-21.) Paulus qhia kom lawv ib leeg tsis txhob rov rhuav ib leeg. Nws yeem hloov nws tus cwj pwm kom tsis txhob ua rau lwm tus xav yuam kev. (1 Kauleethaus 9:19-22) Cia peb tsis txhob sib cav txog tej yam uas peb xav tias yog, xwv thiaj pab tau kom sawv daws nyob sib haum xeeb.
8. Paulus ua li cas xwb thaum sawv daws tsis sib haum xeeb hauv lub koom txoos?
8 Paulus coj tau yam ntxwv zoo heev los mus qhia rau sawv daws kom nyob sib haum xeeb. Xws li nyob rau thawj 100 xyoo, muaj ib txhia ntseeg pheej cam kom lwm haiv neeg uas los nrog lawv ntseeg ua kev cai txiav xwv cov neeg Yudais thiaj thuam tsis tau lawv. (Kalatias 6:12) Paulus tsis pom zoo rau lawv xav li ntawd. Txawm nws tsis pom zoo los nws tsis yuam qees kom lawv ua li nws hais tiam sis nws fi xov mus rau cov tub txib thiab cov txwj laus nyob rau hauv lub nroog Yeluxalees paub. (Tes Haujlwm 15:1, 2) Yeeb vim yog Paulus coj li no, nws thiaj li pab tau kom cov ntseeg txhua tus muaj kev zoo siab thiab nyob sib haum xeeb ua ke.—Tes Haujlwm 15:30, 31.
9. Peb xyaum tau Paulus tus yam ntxwv li cas?
9 Yog muaj kev sib cov nyom loj, peb yuav tau mus cuag cov Yehauvas tso saib xyuas lub koom txoos pab. Yehauvas lub koom haum muaj tej ntaub ntawv los sis kev qhia seb yuav coj li cas rau li cas thiaj zoo. Yog peb mloog raws li no es tsis txhob cam peb zaj nkaus nkaus xwb ces txhua tus nyob hauv lub koom txoos yeej yuav muaj kev sib haum xeeb.
10. Paulus tau ua dab tsi ntxiv los kho kom sawv daws nyob sib haum xeeb?
10 Qhov Paulus pab sawv daws nyob sib haum xeeb yog nws tsuas hais txog qhov zoo sawv daws tau ua xwb, nws tsis hais txog tej yam lawv ua tsis tau zoo. Xws li Paulus tsab ntawv xa mus rau cov ntseeg hauv Loos. Nws tuav lawv npe ib tug dhau ib tug thiab tsuas hais txog tej yam zoo lawv tau ua lawm. Peb los kuj xyaum tau Paulus tus yam ntxwv no es hais tej yam zoo txog cov kwv tij nkauj muam ntseeg thiab. Yog peb coj yam li no, txhua leej txhua tus uas nyob hauv lub koom txoos yuav sib raug zoo thiab yuav txawj sib hlub sib pab.
11. Thaum muaj kev sib cov nyom, peb yuav kho li cas thiaj rov sib haum xeeb?
11 Muaj qee lub sij hawm, txawm ib txhia ntseeg uas paub tab los, yeej muaj lus sib cav sib ceg. Thaum ub, twb muaj li no rau Paulus thiab Npananpas nkawv dua los lawm. Nkawv sib cav seb puas yuav coj Malakaus nrog nkawv mus tshaj tawm txoj moo zoo txawv teb chaws. Nkawv “sib cav heev” ces nkawv txawm ncaim nyias mus nyias lawm. (Tes Haujlwm 15:37-39) Tom qab no Paulus, Npananpas, thiab Malaukaus kuj rov sib haum xeeb thiab suav tias qhov uas sawv daws nyob sib haum tseem ceeb heev. Tsis tas li ntawd, Paulus kuj hais zoo zoo txog Npananpas thiab Malakaus nkawv. (1 Kauleethaus 9:6; Kaulauxais 4:10) Yog peb muaj ib qho kev sib cov nyom twg nrog cov ntseeg hauv lub koom txoos lawm los peb yuav tau sib kho thiab xav qhov zoo ntawm luag. Thaum peb coj tau li no ces sawv daws yuav nyob sib haum xeeb thiab sib koom siab.—Efexus 4:3.
PAULUS TXHAWB KOM RAU SIAB NTSEEG YEHAUVAS
12. Muaj tej yam twg los raug cov kwv tij nkaum muam?
12 Qhov uas peb pab tau cov kwv tij nkauj muam yog txhawb kom lawv tuav rawv lawv txoj kev ntseeg rau Yehauvas. Muaj ib txhia raug lawv tsev neeg, tej neeg lawv nrog ua hauj lwm los sis kawm ntawv ua ke thuam. Lwm cov kuj raug kab mob kev nkeeg los sis muaj kev nyuaj siab vim lwm tus tau ua rau lawv tu siab. Hos muaj ib txhia tau ua kev cai raus dej tau ntev xyoo los lawm thiab tos tsis taus lub sim ceeb no kawg. Tej yam zoo li hais tas los no yeej sim txhua leej txhua tus txoj kev ntseeg. Nyob rau thawj 100 xyoo los, cov ntseeg thaum ntawd yeej raug li no tib yam nkaus. Yog li ntawd, Paulus tau ua li cas los mus txhawb lawv txoj kev ntseeg?
Zoo yam li tus tub txib Paulus, peb txhawb tau lwm tus li cas? (Saib nqe 13)b
13. Paulus pab cov uas raug lwm tus thuam txog lawv txoj kev ntseeg li cas?
13 Paulus muab Vajtswv Txoj Lus coj los mus txhawb cov kwv tij nkauj muam ntseeg lub zog. Xws li, cov ntseeg uas yog neeg Yudais tsis pom qab ua li cas thaum lawv tsev neeg thuam hais tias coj Yudais tej kev cai zoo tshaj mus raws Yexus qab. Paulus tsab ntawv xa mus rau cov neeg Henplais kuj txhawb tau cov ntseeg ntawd zog kawg li thiab. (Henplais 1:5, 6; 2:2, 3; 9:24, 25) Lawv siv tej uas Paulus hais ntawd los teb lawv tsev neeg tej lus thuam. Niaj hnub niam no los peb kuj txhawb tau tej tug uas raug thuam kom txawj siv tej ntaub ntawv lub koom haum luam tawm los pab lawv piav txog lawv txoj kev ntseeg. Yog peb cov hluas los sis cov me nyuam ho raug thuam vim tsis ua koob tsheej rau hnub yug los sis lwm yam koob tsheej, peb kuj qhia kom lawv mus saib phau Nyob Kaj Siab Lug Mus Ib Txhis, zaj kawm 44, xwv lawv thiaj paub qhia tias vim li cas lawv tsis ua.
Zoo yam li tus tub txib Paulus, peb txhawb tau lwm tus li cas? (Saib nqe 14)c
14. Txawm Paulus khwv khwv qhia txoj moo zoo los nws haj tseem ua dab tsi thiab?
14 Paulus txhawb kom cov kwv tij nkauj muam ntseeg ib tug “ua zoo” rau ib tug. (Henplais 10:24) Nws tsis yog lam hais ntawm ncauj xwb tiam sis nws ua kiag yam ntxwv los qhia rau lawv pom. Xws li thaum cov ntseeg nyob hauv lub xeev Yudias muaj kev tshaib nqhis, Paulus haj tseem nqa yam ub yam no mus pab lawv. (Tes Haujlwm 11:27-30) Txawm Paulus khwv khwv qhia txoj moo zoo ncig toj ncig taug, los nws haj tseem nrhiav txhua txoj hau kev mus pab cov uas tsis muaj txawm peem. (Kalatias 2:10) Nws txoj kev pab lwm leej lwm tus qhia tau kom lawv tso siab rau Yehauvas. Niaj hnub niam no, peb yeej txhawb tau cov kwv tij nkauj muam ntseeg uas raug xwm txheej lub zog. Xws li thaum peb lauj sij hawm mus pab los sis pub me ntsis dej siab mus rau tes hauj lwm thoob qab ntuj. Yog peb ua tau li no, yuav qhia rau cov kwv tij nkauj muam ntseeg hais tias Yehauvas yeej saib xyuas lawv.
Zoo yam li tus tub txib Paulus, peb txhawb tau lwm tus li cas? (Saib nqe 15-16)d
15-16. Thaum ib tug twg txoj kev ntseeg tsuag lawm, peb yuav txhawb lawv li cas?
15 Thaum ib tug twg txoj kev ntseeg tsuag lawm, Paulus yeej rau siab ntso txhawb kom tus ntawd txoj kev ntseeg loj tuaj. Nws yeej xav txog lawv thiab hais tej lus zoo los nqee lawv. (Henplais 6:9; 10:39) Xws li nws tsab ntawv xa mus rau cov Henplais, nws kheev siv lo lus “peb” kom thiaj qhia tias nws tsis yog hais rau lawv xwb tiam sis nws kuj rov hais nws thiab. (Henplais 2:1, 3) Peb yuav tau coj yam li Paulus thaum pom ib tug kev ntseeg tsuag lawm. Peb yuav tau muaj lub siab xav pab. Nco ntsoov ua zoo xaiv peb tej lus thaum nrog ib tug twg tham, xwv thiaj txhawb tau lawv lub zog. Yog peb coj yam li no, yuav qhia tau tias peb hmov tshua lawv kawg nkaus li.
16 Paulus nco ntsoov qhia rau cov kwv tij nkauj muam ntseeg tias Yehauvas yeej pom lawv tes hauj lwm uas lawv tau ua. (Henplais 10:32-34) Yog peb pom ib tug twg txoj kev ntseeg tsuag lawm los cia peb nco ntsoov hais lus txhawb lawv lub zog tib yam nkaus. Xws li nug seb thaum twg lawv los ntseeg Yehauvas los sis puas muaj ib zaug uas Yehauvas tau txhawb lawv lub zog. Tej lub caij nyoog no, zoo rau peb txhawb lawv tias Yehauvas yeej nco ntsoov txhua yam lawv tau ua dhau los lawm thiab yav tom ntej Yehauvas yeej yuav tsis muab lawv tso tseg ib zaug li. (Henplais 6:10; 13:5, 6) Tej zaud yog peb nrog lawv sib txuas lus yam li no, yuav txhawb tau kom lawv rau siab ntso ua lawv tes hauj lwm rau Yehauvas mus li.
“NEJ IB TUG YUAV TSUM TXHAWB IB TUG ZOG”
17. Peb yuav tau rau siab ntso xyaum ua li cas ntxiv?
17 Zoo ib yam li tus kws tsa vaj tsa tsev, ntev mus ntev tuaj nws mam li txawj tsa tsev. Yog li ntawd, peb yuav tau xyaum peb thiaj txawj txhawb lwm tus lub zog. Peb kuj muab tau tej tug yam ntxwv uas lawv tiv dhau kev sim siab, mus pab txhawb tus uas tab tom raug kev sim siab. Peb yuav pab tau kom muaj kev sib haum xeeb yog tias peb hais qhov zoo txog lwm tus, tsis txhob ua los sis hais tej yuav los cais sawv daws, thiab yog muaj xaiv muaj lus los rov sib kho kom muaj kev sib haum. Tsis tas li ntawd, peb kuj muab tau Vajtswv Txoj Lus txhawb tau cov kwv tij nkauj muam ntseeg, cev tes mus pab lawv, thiab yog peb pom tej tug kev ntseeg tsuag lawm los ho pab cev tes txhawb.
18. Koj yuav ua npaum li koj ua tau li cas?
18 Cov uas mus pab tsa vaj tsa tsev los teev tiam Yehauvas yeej zoo siab thiab txaus siab rau lawv lub neej. Yog peb cev tes mus pab cov kwv tij nkauj muam ntseeg, los peb yeej yuav txaus siab thiab zoo siab tib yam nkaus. Tej vaj tej tsev yeej yuav txawj pob txawj nphau, tiam sis qhov uas peb txhawb lwm tus lub zog yuav pab lawv nyob tau mus ib txhis. Cia peb kub siab lug ua raws li 1 Thexalaunikes 5:11 uas hais tias: “Nej ib tug yuav tsum txhawb ib tug zog, thiab ib tug pab ib tug.”
ZAJ NKAUJ 107 Taug Nraim Vajtswv Txojkev Hlub
a Ua neej nyob rau tiam no yeej tsis yooj yim kiag li. Peb cov kwv tij nkauj muam ntseeg yeej raug ntau tsav ntau yam. Yog peb nrhiav kev los txhawb lawv, yuav ua rau lawv tuaj zog teev tiam Yehauvas. Yuav kom pab tau peb coj tau li no, cia peb mus piav txog tus tub txib Paulus lub neej qho me ntsis.
b DAIM DUAB: Leej Txiv muab tej ntaub ntawv hais txog tej koob tsheej los pab tus ntxhais.
c DAIM DUAB: Thaum muaj xwm txheej los raug lwm lub teb chaws, muaj ib nkawm niam txiv mus pab.
d DAIM DUAB: Muaj ib tug kev ntseeg tsuag lawm ces muaj ib tug txwj laus mus pab txhawb nws. Tus txwj laus qhia rau tus kwv tij txog lub caij thaum nkawv mus kawm txoj Kev Kawm Rau Cov Tho Kev. Tus kwv tij xav txog lub caij ntawd tias nkawv muaj kev zoo siab kawg li. Tus kwv tij xav kom nws rov muaj txoj kev zoo siab teev tiam Yehauvas ntawd dua. Tsis ntev xwb, nws txawm pib rov tuaj kev sib txoos lawm.