Asins frakcijas un medicīniskas procedūras

Asins frakciju izmantošana. Frakcijas tiek iegūtas no četrām galvenajām asins sastāvdaļām — eritrocītiem, leikocītiem, trombocītiem un plazmas. Piemēram, eritrocīti satur tādu olbaltumvielu kā hemoglobīns. Preparāti, kas izgatavoti uz cilvēka vai dzīvnieku hemoglobīna bāzes, tiek lietoti akūtas anēmijas un liela asins zuduma gadījumā.

Plazmā — no kuras 90 procenti ir ūdens — ir neskaitāmi hormoni, neorganiskie sāļi, fermenti un barības vielas, piemēram, minerālvielas un glikoze. Tāpat plazma satur asinsreces faktorus, antivielas, ar kuru palīdzību organisms cīnās pret slimībām, un tādas olbaltumvielas kā albumīni. Ja pastāv reālas inficēšanās briesmas ar kādu slimību, ārsti, iespējams, injicē gamma globulīnu, kas izdalīts no tādu cilvēku asins plazmas, kuriem jau ir izveidojusies imunitāte pret attiecīgo slimību. Savukārt no leikocītiem iegūst interferonus un interleikīnus, ko izmanto vīrusinfekciju un audzēju ārstēšanā.

Vai kristiešiem ir pieņemama asins frakciju lietošana ārstēšanā? Bībelē šis jautājums nav iztirzāts sīkumos, tāpēc kristietim pašam jāpieņem lēmums Dieva priekšā, vadoties pēc savas sirdsapziņas. Daži nolemj atteikties no jebkādu asins frakciju lietošanas, jo izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā bija prasīts asinis ”izliet zemē”. (5. Mozus 12:22—24.) Savukārt citi kristieši, lai gan atsakās no pilnasiņu un to galveno komponentu pārliešanas, varbūt piekrīt, ka viņu ārstēšanā tiek izmantota kāda frakcija. Viņuprāt, no asinīm izdalītas frakcijas vairs nesimbolizē tās būtnes dzīvību, no kuras asinis ir ņemtas.

Pieņemot lēmumus par asins frakcijām, būtu jāapdomā šādi jautājumi: vai es saprotu, ka atteikšanās no pilnīgi visām asins frakcijām nozīmē, ka man nav pieņemami arī noteikti pretvīrusu medikamenti un preparāti, kas veicina asins recēšanu, un vēl citas zāles? Vai es pratīšu ārstam paskaidrot, kāpēc es atsakos no noteiktām asins frakcijām vai arī piekrītu to lietošanai?

Ķirurģiska iejaukšanās. Pie medicīniskām procedūrām, kurās operācijas laikā tiek izmantotas paša pacienta asinis, pieder hemodilūcija un asins reinfūzija. Veicot hemodilūciju, asinis tiek izvadītas ārpus organisma un aizstātas ar bezasins šķīdumu. Vēlāk tās tiek ievadītas pacientam atpakaļ. Asins reinfūzijas mērķis ir saglabāt asinis, ko pacients zaudē operācijas laikā. Asinis tiek savāktas no brūces vai ķermeņa dobuma, tiek skalotas vai filtrētas un pēc tam ievadītas atpakaļ organismā. Metodes, kā dažādi ārsti izmanto šīs procedūras, var būt atšķirīgas, tāpēc kristietim ir jānoskaidro, kā tieši ārsts domā rīkoties.

Kad tiek pieņemti lēmumi par medicīniskām procedūrām, būtu jāapsver šādi jautājumi: ja daļa asiņu tiks izvadītas ārpus mana organisma un asins plūsma varbūt pat uz brīdi tiks pārtraukta, vai sirdsapziņa man ļaus joprojām uzskatīt šīs asinis par daļu no sevis un tātad neprasīs, lai tās tiktu ”izlietas zemē”? (5. Mozus 12:23, 24.) Vai mana pēc Bībeles mācītā sirdsapziņa kļūs nemierīga, ja procedūras laikā daļa manu asiņu tiks paņemtas no mana organisma, apstrādātas un pēc tam ievadītas atpakaļ? Vai es apzinos, ka, atsakoties no visām medicīniskajām procedūrām, kas saistītas ar manu asiņu lietošanu, es atsakos arī no asins analīzēm, hemodialīzes un mākslīgās asinsrites aparāta izmantošanas?

Katram kristietim pašam ir jāizlemj, ko ķirurģiskas iejaukšanās laikā viņš ļaus darīt ar savām asinīm. Tas pats attiecas uz lēmumiem par medicīnisku izmeklēšanu un terapijām, kas saistītas ar to, ka no pacienta tiek paņemts neliels daudzums asiņu, ko kaut kādā veidā apstrādā un ievada atpakaļ.