Kāpēc bija nepieciešams izpirkums

1., 2. No kā mēs visi ilgojamies atbrīvoties? (Romiešiem 7:22—24; sk. arī attēlu.)

IZTĒLOSIMIES šādu ainu: ir sagruvusi ēka, un gruvešos ir iesprostots cilvēks. Saviem spēkiem viņš no turienes nespēj tikt ārā. Vienīgais, ko viņš var darīt, ir saukt pēc palīdzības un cerēt, ka viņu sadzirdēs un izglābs.

² Savā ziņā mēs visi atrodamies līdzīgā situācijā. Kad Ādams nostājās pret savu Radītāju, viņš kļuva grēcīgs. Tā kā mēs esam Ādama pēcnācēji, arī mēs esam grēcīgi. Grēks mūs tur cieši savā varā, un paši saviem spēkiem mēs no tā nevaram atbrīvoties. Par to, kā grēcīgums izpaužas, apustulis Pāvils rakstīja savā vēstulē Romas kristiešiem. (Nolasīt Romiešiem 7:22—24.) Viņš apzinājās, ka ir grēka gūsteknis un ka grēka sekas ir nāve. (Rom. 6:23.) Tāpēc viņš izsaucās: ”Kas mani izglābs no šīs miesas, kura mani ved nāvē?” Vai ir kāda cerība tikt atbrīvotiem no grēka un nāves?

3. Kas ir iespējams, pateicoties izpirkumam?

³ Pāvils zināja, ka no šīs šķietami bezcerīgās situācijas ir izeja. Uzdevis jautājumu: ”Kas mani izglābs no šīs miesas, kura mani ved nāvē?”, viņš tūlīt pat ar lielu pārliecību teica: ”Es pateicos Dievam, kas mani glābj caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” (Rom. 7:25.) Ar šiem vārdiem Pāvils norādīja, ka, sagādādams izpirkumua, Jehova ir devis cerību uz glābšanu. Izpirkums mums ļauj 1) saņemt grēku piedošanu, 2) atbrīvoties no iedzimtās nepilnības un 3) iegūt labas attiecības ar Dievu. Rakstā minētās domas padziļinās mūsu mīlestību pret Jehovu — ”Dievu, kas dod cerību”. (Rom. 15:13.) Tāpat vairosies mūsu pateicība par to, ko mūsu labā ir darījis Jēzus, ”ar kura starpniecību mēs esam atbrīvoti pret izpirkumu”. (Kol. 1:14.)

GRĒKU PIEDOŠANA

4., 5. Kāpēc mums ir vajadzīgs izpirkums? (Pulcētājs 7:20.)

⁴ Izpirkums mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu saņemt grēku piedošanu. Nepilnības dēļ mēs visi grēkojam. (Nolasīt Pulcētāja 7:20.) Daži grēki ir ļoti smagi, piemēram, laulības pārkāpšana un slepkavība. Mozus bauslībā par tādiem grēkiem bija paredzēts nāvessods. (3. Moz. 20:10; 4. Moz. 35:30, 31.) Ne visi grēki ir tik nopietni, taču tie tik un tā ir grēki. Ķēniņš Dāvids sacīja: ”Uzmanīšos, lai negrēkotu ar saviem vārdiem.” (Ps. 39:1.) No tā izriet, ka mēs varam sagrēkot arī ar to, ko sakām. (Jēk. 3:2, zemsv. piez.)

⁵ Mēs visi ik pa laikam pasakām vai izdarām kaut ko tādu, ko pēc tam nākas nožēlot. Patiesībā nav neviena, kas pilnībā spētu kontrolēt savu runu un rīcību. Bībelē ir teikts: ”Ja sakām, ka esam bez grēka, mēs mānām sevi un mūsos nav patiesības.” (1. Jāņa 1:8.)

6., 7. Kā Jehova sagādāja likumīgu pamatu grēku piedošanai? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Jehova ir absolūti taisnīgs, tāpēc viņš nevarēja ignorēt grēku. Lai grēku piedošanai būtu likumīgs pamats, viņš sagādāja izpirkumu. (Efes. 1:7.) Kaut gan uz izpirkuma pamata viņš piedod mūsu grēkus, viņš uz mūsu pārkāpumiem neskatās caur pirkstiem. Jehova ienīst grēku. (Jes. 59:2.)

⁷ Mozus bauslībā bija noteikts, ka grēku izlīdzināšanai jāupurē dzīvnieki. (3. Moz. 4:27—31; 17:11.) Šie upuri norādīja uz Jēzus izpirkuma upuri, kas nodrošinās visai cilvēcei bagātīgas svētības. Pamatojoties uz izpirkumu, Jehova var piedot mūsu grēkus. Pāvils labi saprata, kas tiek panākts ar izpirkumu. Pieminējis nopietnus grēkus, ko daži korintieši bija darījuši, pirms kļuva par kristiešiem, Pāvils rakstīja: ”Dievs jūs ir nomazgājis, darījis svētus un ar savu garu atzinis par taisniem mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.” (1. Kor. 6:9—11.)

8. Ko būtu labi pārdomāt, gatavojoties Atceres vakaram?

⁸ Gatavojoties Atceres vakaram, veltīsim laiku pārdomām, ko Jehovas gatavība piedot nozīmē mums personiski. Mums nav jāmokās sirdsapziņas pārmetumos par pagātnē izdarītiem grēkiem, kurus esam nožēlojuši. Varbūt kādam no mums to ir grūti aptvert. Varbūt kāds ir spriedis: ”Es saprotu, ka Jehova man vēlas piedot, bet es nespēju piedot pats sev.” Ja līdzīgas domas nāk prātā arī mums, neaizmirsīsim, ka tas, kurš piedod, ir Jehova un ka pilnvaras tiesāt cilvēkus viņš ir piešķīris Jēzum. Tiesības izlemt, kurš ir un kurš nav viņa žēlastības cienīgs, Jehova nav piešķīris nevienam cilvēkam. ”Ja dzīvojam gaismā, tāpat kā viņš [t.i., Jehova] ir gaismā, tad.. viņa Dēla Jēzus asinis mūs attīra no visiem grēkiem,” rakstīts Bībelē. (1. Jāņa 1:6, 7.) Par to mēs varam būt tikpat pārliecināti kā par jebkuru citu Bībeles mācību. Izpirkums dod Jehovam likumīgu pamatu piedot mūsu grēkus, un Bībelē teikts, ka viņš to dara labprāt. (Ps. 86:5.)

ATBRĪVOŠANĀS NO IEDZIMTĀS NEPILNĪBAS

9. Kas Bībelē ir domāts ar vārdu ”grēks”? (Psalms 51:5.)

⁹ Bībelē vārds ”grēks” bieži ir attiecināts uz konkrētu sliktu rīcību. Bet ar vārdu ”grēks” ir domāts arī iedzimtais grēks, proti, cilvēku grēcīgums. (Nolasīt Psalmu 51:5.) Tā kā mēs esam grēcīgi, mums ir tieksme rīkoties nepareizi. Turklāt iedzimtā grēka dēļ mūsu organisms nefunkcionē tā, kā Jehova to bija paredzējis, un tāpēc mēs slimojam, novecojam un mirstam. Tas palīdz saprast, kāpēc jaundzimuši bērni, kas vēl nav grēkojuši, slimo un pat mirst, un kāpēc slimo un mirst gan slikti, gan labi cilvēki. Tādā bēdīgā situācijā visi cilvēki ir nonākuši tāpēc, ka no Ādama ir mantojuši grēcīgumu.

10. Kā Ādamu un Ievu ietekmēja grēks?

¹⁰ Kā grēks ietekmēja pirmos cilvēkus? Tūlīt pēc tam, kad Ādams un Ieva bija pārkāpuši Dieva likumu, kas bija ”ierakstīts viņu sirdī”, sirdsapziņa viņiem pārmeta izdarīto. (Rom. 2:15.) Viņi sevī sajuta pēkšņas pārmaiņas, un viņiem radās nelāgas priekšnojautas. Viņi gribēja apsegt savu kailumu un paslēpties no Jehovas. (1. Moz. 3:7, 8.) Ādamu un Ievu sāka mocīt vainas apziņa, un viņi izjuta raizes, nedrošības sajūtu un kaunu. Tādas izjūtas viņus lielākā vai mazākā mērā pavadīja līdz pat nāves stundai. (1. Moz. 3:16—19.)

11. Kā grēks ietekmē mūs?

¹¹ Arī mēs grēcīguma dēļ ciešam gan emocionāli, gan fiziski. Lai kā mēs censtos risināt grēka izraisītās problēmas, no tām pilnībā nav iespējams izvairīties. Visas cilvēku pūles šajā ziņā ir bijušas veltīgas. (Rom. 8:20.) To var teikt kā par atsevišķiem cilvēkiem, tā par cilvēku sabiedrību kopumā. Lai kā cilvēki ir centušies risināt vides problēmas, apkarot noziedzību, likvidēt nabadzību un izbeigt karus, viņiem tas nav izdevies. Tomēr atbrīvoties no iedzimtā grēka un tā izraisītajām problēmām ir iespējams.

12. Kas būs iespējams, pateicoties izpirkumam?

¹² Bībelē teikts, ka ”radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības”. (Rom. 8:21.) Kad jaunajā pasaulē izpirkums tiks izmantots pilnā mērā, cilvēkus vairs nemocīs ne fiziskas kaites, ne psihiskās veselības traucējumi, ne emocionālas problēmas un viņus vairs nenospiedīs vainas apziņa un nemāks raizes. Turklāt tajā laikā pār zemi valdīs ”Miera valdnieks” Jēzus Kristus, kas ir atdevis savu dzīvību par izpirkuma maksu. Viņa vadībā tiks atrisinātas visas samilzušās problēmas. (Jes. 9:6, 7.)

13. Ko vēl būtu labi pārdomāt, gatavojoties Atceres vakaram?

¹³ Iztēlosimies, kāda būs dzīve, kad būsim brīvi no grēka! Mēs ik rītu pamodīsimies moži un spēka pilni. Mūs nemāks raizes par to, vai mūsu ģimenei pietiks, ko ēst, un mēs nebaiļosimies, ka mēs paši vai kāds tuvs cilvēks varētu saslimt vai pat nomirt. Jau tagad, ”satverot cerību”, kas ir kā ”drošs un stiprs enkurs dvēselei”, mēs zināmā mērā varam izjust sirdsmieru. (Ebr. 6:18, 19.) Tāpat kā enkurs vētrā notur kuģi uz vietas, uz Bībeli balstīta cerība mums palīdz pārbaudījumos saglabāt stipru ticību un palikt nelokāmiem. Nešaubīsimies, ka Jehova ”atalgos tos, kas viņu cītīgi meklē”! (Ebr. 11:6.) Izpirkums mums sniedz mierinājumu jau tagad un paver brīnišķīgas izredzes uz nākotni.

LABAS ATTIECĪBAS AR DIEVU

14. Kā grēks ir ietekmējis cilvēku attiecības ar Radītāju, un kāpēc?

¹⁴ Pirmie cilvēki ar savu grēcīgo rīcību atsvešinājās no Radītāja. Līdz ar to, kā teikts Bībelē, visi cilvēki ir ”tālu no Dieva”. (Rom. 8:7, 8; Kol. 1:21.) Tā kā Jehova ir absolūti taisnīgs, viņš nevar ignorēt grēku. Bībelē par Jehovu ir sacīts: ”Tavas acis ir pārāk tīras, lai skatītu ļaunumu, tu taču nevari paciest nekrietnību!” (Hab. 1:13.) Grēks ir radījis nepārvaramu plaisu cilvēku attiecībās ar Dievu. Mēs paši ar saviem spēkiem nevaram atjaunot labas attiecības ar Dievu, bet tādu iespēju sagādā izpirkums.

15. Kas bija vajadzīgs, lai cilvēki varētu izlīgt ar Dievu, un kāpēc?

¹⁵ Bībelē var lasīt, ka Jēzus ir ”izlīguma upuris par mūsu grēkiem”. (1. Jāņa 2:2.) Kā Jēzus upuris padarīja iespējamu izlīgumu ar Dievu? Tas radīja likumīgu pamatu grēku piedošanai un deva iespēju cilvēkiem veidot tuvas attiecības ar Radītāju. (Rom. 3:23—26.) Zinādams, ka cilvēku grēki tiks izpirkti, Dievs varēja ”atzīt par taisniem” savus kalpus jau pirms tam, kad Jēzus bija atdevis savu dzīvību. (1. Moz. 15:1, 6, arī zemsv. piez.; Jes. 46:10.) Pateicoties izpirkumam, cilvēki var kļūt par Dieva draugiem.

16. Kāpēc pirms Atceres vakara būtu labi pārdomāt, ko izpirkums nozīmē mums personiski? (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Ko izlīgums ar Dievu nozīmē katram no mums personiski? Mēs varam saukt Jehovu par savu Tēvu. (Mat. 6:9.) Mēs pat varam viņu saukt par savu Draugu. Bet mēs saprotam, ka mums tas jādara pazemīgi un dziļā bijībā. Mēs esam grēcīgi, un veidot attiecības ar Jehovu ir iespējams vienīgi tāpēc, ka Jēzus par mums ir atdevis savu dzīvību. Sagādādams izpirkumu, Jehova ir padarījis iespējamu ”izlīgumu starp sevi un visu, kas ir uz zemes un debesīs, nodibinot mieru uz viņa [t.i., Jēzus] asiņu pamata, kas izlietas pie moku staba”. (Kol. 1:19, 20.) Tas mums ļauj veidot draudzību ar Jehovu, kaut arī mēs joprojām esam nepilnīgi.

IZPIRKUMS LIECINA PAR JEHOVAS ŽĒLSIRDĪBU

17. Kāpēc var teikt, ka izpirkums liecina par Jehovas žēlsirdību? (Efesiešiem 2:4, 5.)

¹⁷ Izpirkums ir skaidrs pierādījums tam, ka Jehova ir ”bagāts žēlastībā”. Viņš ”mūs ir atdzīvinājis.., kaut arī mēs bijām miruši savos pārkāpumos”. (Nolasīt Efesiešiem 2:4, 5.) Tie, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”, apzinās, ka atrodas bezizejas situācijā, tāpēc, tēlaini runājot, sauc pēc palīdzības. (Ap. d. 13:48.) Jehova tādiem cilvēkiem palīdz — viņš tiem dāvā iespēju dzirdēt labo vēsti, lai tie varētu iepazīt viņu un uzzināt, ko ir paveicis viņa Dēls. (Jāņa 17:3.) Sātans uzskatīja, ka Ādama un Ievas grēks neļaus īstenoties Dieva nodomam, taču viņš ir rūgti maldījies.

18. Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Jēzus atdeva savu dzīvību?

¹⁸ Kaut arī ir svarīgi turēt prātā, ko izpirkums nozīmē ikvienam no mums, mēs nedrīkstam aizmirst, kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Jēzus atdeva savu dzīvību. Sātans Ēdenes dārzā bija apmelojis Jehovu, bet Jēzus, palikdams uzticīgs Jehovam līdz nāvei, pierādīja, ka Sātanam nav taisnība. (1. Moz. 3:1—5, 15.) Jēzus bija ar mieru atdot savu dzīvību, lai Jehovas vārds tiktu svētīts un attīrīts no negoda. Izpirkums liecina par Jehovas neizmērojamo mīlestību, jo, pamatojoties uz izpirkumu, cilvēki tiks atbrīvoti no grēka un nāves. Savā labestībā Jehova mums, grēcīgiem cilvēkiem, ļauj dot ieguldījumu tajā, lai tiktu atspēkoti Sātana meli. (Sāl. pam. 27:11.) Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par izpirkumu? Par to ir runa nākamajā rakstā.