Kā piedod Jehova

1. Kāpēc ne vienmēr ir viegli saprast, ko cilvēks ir domājis, sacīdams, ka viņš piedod?

”ES TEV PIEDODU!” Vai nav patīkami, ja mums tā saka cilvēks, ko esam aizvainojuši vai kam esam nodarījuši pāri? Bet šiem vārdiem var būt dažāda nozīme. Kāds varbūt ar tiem ir domājis, ka viss ir kārtībā un viņš netur ļaunu prātu. Turpretī cits, teikdams tos pašus vārdus, liek saprast, ka viņš vienkārši negrib par to vairs runāt.

2. Kā piedod Jehova? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

² Cilvēki tik tiešām piedod dažādi. Tomēr neviens nepiedod tā kā Jehova. Viens no psalmu sarakstītājiem, vērsdamies pie Jehovas, teica: ”Tu piedod grēkus, tāpēc ļaudis jūt pret tevi bijību.”a (Ps. 130:4.) Jehova mums rāda izcilu priekšzīmi. Tad, ja viņš kādam piedod, viņš piedod pa īstam. Ebreju rakstu sarakstītāji, pieskardamies šim jautājumam, bieži izmantoja vārdu, kas nekad netika lietots, runājot par situācijām, kad cilvēks piedod cilvēkam.

3. Kas ir īpašs tajā, kā piedod Jehova? (Jesajas 55:6, 7.)

³ Kad Jehova kādam ir piedevis grēkus, tie, tēlaini runājot, ir izdzēsti, un cilvēks atgūst labas attiecības ar debesu Tēvu. Mūsu pārkāpumus un kļūdas Jehova piedod pilnībā, un viņš to dara labprāt. (Nolasīt Jesajas 55:6, 7.)

4. Kas palīdz izprast, ko sevī ietver Jehovas piedošana?

⁴ Mums, nepilnīgiem cilvēkiem, nav viegli saprast, ko sevī ietver Jehovas piedošana. Tāpēc Bībelē ir izmantoti dažādi tēlaini izteicieni. Vairāki no tiem ir aplūkoti šajā rakstā. Tie mums palīdz apzināties, ka tad, ja nožēlojam savas kļūdas un pārkāpumus, Jehova noņem no mūsu pleciem grēka nastu un ļauj mums atkal būt viņa draugiem. Pārdomas par Bībelē izmantotajiem tēlainajiem izteicieniem noteikti vairos mūsu mīlestību pret žēlsirdīgo debesu Tēvu.

JEHOVA MŪS ATBRĪVO NO GRĒKA NASTAS

5. Kas notiek ar grēkiem, kad Jehova tos piedod?

⁵ Bībelē grēki bieži ir salīdzināti ar smagu nastu. Ķēniņš Dāvids atzina: ”Mani pārkāpumi sniedzas pāri manai galvai, tie ir kā smaga nasta, ko nespēju nest.” (Ps. 38:4.) Ja cilvēks nožēlo grēkus, Jehova tos piedod. (Ps. 25:18; 32:5.) Senebreju valodas vārdam, kas norādītajos pantos tulkots ar vārdu ”piedot”, pamatnozīme ir ”pacelt”, ”nest”. Vainas apziņa mūs var nospiest kā smaga nasta, bet Jehova mūsu grēkus it kā paceļ un aiznes projām.

6. Cik tālu prom Jehova noliek mūsu grēkus?

⁶ Vēl kādu spilgtu ilustrāciju var lasīt Psalmā 103:12. Tur teikts: ”Cik tālu ir austrumi no rietumiem, tik tālu no mums viņš noliek mūsu pārkāpumus.” Savā ziņā attālums no austrumiem līdz rietumiem vienmēr ir vislielākais, kādu vien var iztēloties. Šīs debespuses nekad nesatiekas. Tātad, kad Jehova ir paņēmis mūsu grēkus, viņš tos noliek tik tālu no mums, cik vien mēs varam iedomāties. Vai tas nav brīnišķīgi?

7. Kā Bībelē ir tēlaini aprakstīts, kas notiek ar mūsu grēkiem? (Mihas 7:18, 19.)

⁷ Kas notiek ar mūsu grēkiem, ko Jehova, tēlaini runājot, aiznes prom? Ķēniņš Hiskija, vērsdamies pie Jehovas, teica: ”Visus manus grēkus tu esi aizmetis sev aiz muguras [vai ”esi aizmetis, lai tos vairs neredzētu”, zemsv. piez.].” (Jes. 38:9, 17.) Šis tēlainais izteiciens liecina, ka Jehova vairs nevēlas redzēt grēkus, ko cilvēks ir nožēlojis un kas ir piedoti. 17. pantā ietverto domu var pārfrāzēt tā: ”Tu esi padarījis manus grēkus par tādiem, kas nemaz nav izdarīti.” To, kā Jehova mūs atbrīvo no grēkiem, palīdz iztēloties Mihas 7:18, 19. (Nolasīt.) Mūsu grēki tiek it kā iesviesti jūras dzelmē. Senatnē to, kas iesviests jūras dzelmē, nebija nekādu cerību atdabūt.

8. Ko palīdz saprast aplūkotie tēlainie izteicieni?

⁸ Minētie tēlainie izteicieni palīdz saprast būtisku domu: kad Jehova mums ir piedevis grēkus, mums vairs nav jāmokās vainas apziņā, kas nospiež kā smaga nasta. Tāpēc Dāvids varēja teikt: ”Laimīgi tie, kuru pārkāpumi ir piedoti un kuru grēki ir apklāti, laimīgs tas, kura grēkus Jehova nepieminēs.” (Rom. 4:6—8.)

JEHOVA IZDZĒŠ MŪSU GRĒKUS

9. Kādi tēlaini izteicieni paskaidro, kā Jehova izdzēš grēkus?

⁹ Citi Bībelē lasāmi tēlaini izteicieni ļauj saprast, ka Jehova ar izpirkuma upura palīdzību izdzēš grēkus, ja cilvēks tos ir nožēlojis. Tēlaini runājot, Jehova nomazgā un aizskalo prom cilvēka grēkus, tāpēc cilvēks viņa priekšā var būt tīrs. (Ps. 51:7; Jes. 4:4; Jer. 33:8.) Jehova šo izmaiņu aprakstīja šādi: ”Kaut arī jūsu grēki ir koši sarkani, tie kļūs balti kā sniegs; kaut arī tie ir karmīnsarkani, tie kļūs balti kā vilna.” (Jes. 1:18.) Senatnē lietotās sarkanās krāsvielas traipus bija ārkārtīgi grūti izmazgāt. Tomēr, kā liecina Jesajas grāmatā lasāmie vārdi, Jehova var mūs pilnībā attīrīt no grēkiem.

10. Kāds salīdzinājums palīdz saprast, ko nozīmē grēku piedošana?

¹⁰ Grēks būtībā līdzinās parādam. (Mat. 6:12, zemsv. piez.; Lūk. 11:4.) Ikreiz, kad mēs grēkojam, mūsu ”parāds” aug. Varētu teikt, ka mēs esam parādā Jehovam neaptverami lielu summu. Taču Jehova atlaiž mūsu parādu, proti, piedod mūsu grēkus. Viņš nepieprasa nomaksāt parādu, ko reiz ir atlaidis. Cilvēkiem, kas ir sagrēkojuši, bet izdarīto nožēlo, ir ļoti mierinoši to zināt.

11. Kā jūs paskaidrotu, ko nozīmē izdzēst grēkus? (Apustuļu darbi 3:19.)

¹¹ Jehova ne vien atlaiž grēku parādu, bet arī izdzēš grēkus. (Nolasīt Apustuļu darbus 3:19.) Kas mums nāk prātā, kad dzirdam par parāda atlaišanu? Varbūt mēs iztēlojamies, kā tiek pārsvītrota parādzīme. Taču skaitļi uz parādzīmes joprojām ir izlasāmi. Bet kas notiek, ja uzrakstītais tiek izdzēsts? Tas vienkārši pazūd. Tinte, ko parasti lietoja senatnē, bija maisījums, kura sastāvā bija kvēpi, sveķi un ūdens. Neilgi pēc uzrakstīšanas bija iespējams ar mitru sūkli rakstīto izdzēst, un no tā nepalika ne pēdu. Teksts izgaisa kā nebijis. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš pilnībā izdzēš mūsu grēkus. (Ps. 51:9.)

12. Kas notiek ar cilvēka grēkiem, kad Jehova tos ir ”aizsedzis ar padebesi”?

¹² Bībelē ir ietverta vēl kāda izteiksmīga ilustrācija, kas ļauj iztēloties, kā Jehova piedod grēkus. Vērsdamies pie seno izraēliešu tautas, viņš sacīja: ”Es izdzēsīšu tavus pārkāpumus — es tos aizsegšu ar padebesi, tavus grēkus aizklāšu ar bieziem mākoņiem.” (Jes. 44:22.) Kad Jehova ir piedevis, viņš mūsu pārkāpumus ir it kā paslēpis aiz biezas mākoņu segas, un tie vispār vairs nav redzami.

13. Kā mums jāraugās uz sevi?

¹³ Mums jāiemācās raudzīties uz sevi tā, kā uz mums raugās Jehova. Kad viņš mums ir piedevis grēkus, tie ir izdzēsti, un nav nekāda pamata domāt, ka šie grēki mūs aptraipīs visu atlikušo mūžu. Ar izpirkuma upura palīdzību grēku parāds ir dzēsts — parādzīme ir kļuvusi par baltu lapu. Lūk, tā Jehova piedod tiem, kas nožēlo izdarīto!

JEHOVA ĻAUJ ATKAL TUVOTIES VIŅAM

14. Ko Jehova ir apsolījis? (Sk. arī attēlus.)

¹⁴ Kad Jehova ir piedevis, viņš ļauj atkal tuvoties viņam. Tāpēc mums nav jāmokās pārmērīgā vainas apziņā un nav jābīstas, ka Jehova tur uz mums ļaunu prātu un tikai gaida piemērotu brīdi, lai sodītu. Jehova tā nerīkojas. Kā var lasīt Jeremijas grāmatā, Jehova ir apsolījis: ”Es piedošu viņu pārkāpumus un vairs nepieminēšu viņu grēkus.” (Jer. 31:34.) Šos vārdus savā vēstulē ebreju kristiešiem citēja apustulis Pāvils. (Ebr. 8:12.)

15. Ko nozīmē tas, ka Jehova nepiemin grēkus?

¹⁵ Ko nozīmē Bībelē teiktais, ka Jehova ”nepiemin” to cilvēku grēkus, kuriem viņš ir piedevis? Oriģinālvalodas vārdam, kas tulkots ”nepieminēšu”, ir plašāka nozīme nekā tikai neatsaukt atmiņā pagātni. ”Pieminēt” grēku ietver arī domu par attiecīgu rīcību, proti, vēršanos pret grēcinieku. Jehova nepiemin grēku tādā nozīmē, ka tad, ja viņš nožēlas māktam grēciniekam kaut ko ir piedevis, viņš to nekad nesodīs par šo grēku. Interesanti, ka noziedznieks, kas bija piesists pie staba līdzās Jēzum, lūdza: ”Jēzu, atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu!” (Lūk. 23:42, 43.) Par to, ka tas bija vairāk nekā tikai lūgums viņu atsaukt atmiņā, liecina Jēzus atbilde, ka viņš cels šo cilvēku augšā.

16. Ko cilvēki gūst tāpēc, ka Jehova piedod grēkus?

¹⁶ Ko mēs gūstam tāpēc, ka Jehova mums piedod? Tā kā visiem ir iedzimta nosliece grēkot, cilvēki Bībelē ir saukti par ”grēka vergiem”. Bet Jehova mums piedod grēkus, tāpēc mums vairs nav jāvergo grēkam — mēs esam ”atbrīvoti no grēka”. (Rom. 6:17, 18; Atkl. 1:5.) Mēs esam dziļi pateicīgi Jehovam, ka viņš mūs ir atbrīvojis no tādas verdzības.

17. Kā grēku piedošana ir saistīta ar ”dziedināšanu”? (Jesajas 53:5.)

¹⁷ Nolasīt Jesajas 53:5. Iedzimtā grēka dēļ mums ir vajadzīga ”dziedināšana” — mums ir jāatjauno sabojātās attiecības ar Jehovu. Pamatojoties uz izpirkumu, ko Jehova ir sagādājis ar sava Dēla starpniecību, cilvēkiem ir iespēja šādu ”dziedināšanu” saņemt. (1. Pēt. 2:24.) Kad debesu Tēvs mums ir piedevis grēkus, mēs esam atguvuši viņa labvēlību, un tas mums sagādā milzīgu prieku.

LABAS ATTIECĪBAS AR JEHOVU

18. Ko ļauj saprast rakstā apskatītie tēlainie izteicieni? (Sk. arī ”Kā Jehova piedod”.)

¹⁸ Kas ir galvenais, ko var secināt, pārdomājot iepriekš apskatītos tēlainos izteicienus? Kad Jehova piedod, viņš piedod pilnībā un uz visiem laikiem. Ja cilvēka grēki ir piedoti, viņam atkal var būt labas attiecības ar debesu Tēvu. Tomēr mums jāpatur prātā, ka mums nav tiesību pieprasīt, lai Jehova mums piedotu, — grēku piedošana ir dāvana. Jehova grēcīgajiem cilvēkiem piedod aiz labestības un mīlestības. (Rom. 3:24.)

19. a) Par ko mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam? (Romiešiem 4:8.) b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁹ Nolasīt Romiešiem 4:8. Apziņa, ka Jehova ir piedevis mūsu grēkus, mūs dara laimīgus. (Ps. 130:4.) Tomēr jāņem vērā, ka viņš kaut ko prasa no saviem kalpiem. Jēzus teica: ”Ja jūs piedosiet cilvēkiem viņu pārkāpumus, arī jūsu debesu Tēvs jums piedos, bet, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus nepiedosiet, jūsu Tēvs nepiedos arī jūsējos.” (Mat. 6:14, 15.) Tātad mums ir jābūt gataviem piedot. Nākamajā rakstā ir paskaidrots, kā mēs varam piedot citiem.