Lasītāju jautājumi

Kā jāsaprot Jēzus vārdi ”Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru”?

Jēzus mācīja uzturēt labas attiecības ar citiem. Bet reiz viņš apustuļiem teica: ”Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru; es esmu nācis nest nevis mieru, bet zobenu. Es esmu nācis radīt šķelšanos — starp dēlu un tēvu, starp meitu un māti, starp vedeklu un viņas vīramāti.” (Mat. 10:34, 35.) Kā jāsaprot šie vārdi?

Jēzus nevēlējās sanaidot ģimenes locekļus, bet viņš zināja, ka viņa mācības sašķels ne vienu vien ģimeni. Cilvēkam, kas vēlas kļūt par Jēzus mācekli un kristīties, ir jārēķinās, ka būs tādi, kam viņa lēmums nepatiks. Ja kristieša dzīvesbiedrs vai kāds cits tuvinieks ir naidīgi noskaņots, tad kristietim varētu būt grūti dzīvot tā, kā mācīja Jēzus.

Bībelē var lasīt aicinājumu: ”Saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Rom. 12:18.) Tomēr ģimenēs, kurās kāds uzklausa Jēzus mācības, bet kāds pret tām ir noskaņots naidīgi, tās var būt kā ”zobens”. Ja tuviniekiem ir šāda attieksme, viņi, Jēzus vārdiem runājot, kļūst par ”ienaidniekiem” cilvēkam, kurš grib sekot Jēzum. (Mat. 10:36.)

Reliģiski sašķeltā ģimenē var rasties situācijas, kurās tiek pārbaudīta kristieša uzticība Jehovam un Jēzum. Piemēram, tuvinieki, kas nekalpo Jehovam, vēlas, lai kristietis kopā ar ģimeni svinētu svētkus, kas Jehovas kalpiem nav pieņemami. Šādā situācijā kristietim ir jādomā, kāda rīcība iepriecinātu debesu Tēvu un Jēzu. Jēzus sacīja: ”Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs.” (Mat. 10:37.) Jēzus teiktais nenozīmē, ka viņa sekotājiem nav jāmīl vecāki. Šajos vārdos ir uzsvērts, kas dzīvē jāuzskata par svarīgāko. Mēs mīlam savus tuviniekus, pat ja viņi liek šķēršļus mūsu kalpošanai Jehovam, bet mīlestība pret Jehovu mūsu dzīvē ir svarīgākais.

Protams, kristiešus apbēdina tuvinieku nelabvēlīgā attieksme pret viņu uzskatiem. Tomēr viņi patur prātā Jēzus vārdus: ”Tas, kas neņem savu moku stabu un man neseko, nav manis cienīgs.” (Mat. 10:38.) Tātad kristiešiem jābūt gataviem daudz ko paciest un izturēt, un pie tā pieder arī tuvinieku nelabvēlīgā attieksme. Bet kristieši neatmet cerību, ka viņu priekšzīmīgais dzīvesveids tuviniekiem ar laiku liks mainīt savas domas un atsaukties uz Bībeles vēsti. (1. Pēt. 3:1, 2.)