Jautājumi

◼ Vai būtu jāaplaudē pēc runām un uzdevumiem teokrātiskajā kalpošanas skolā un kalpošanas sapulcē?

Kad Jehova radīja zemi, ”visas rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja un visi Dieva dēla gavilēja”. (Īj. 38:7.) Eņģeļi vēlējās slavēt Dievu par viņa izcilajiem radīšanas darbiem, kuros jaunā veidā izpaudās viņa gudrība, labestība un spēks.

Arī mēs varam slavēt ticības biedrus — varam sirsnīgi pateikties par labi sagatavotām runām un uzdevumiem un par vērtīgo informāciju, ko viņi tajos ir iekļāvuši. Piemēram, tādās īpašās sanāksmēs kā kongresos mēs parasti aplaudējam pēc visām runām un citām programmas daļām. To sagatavošana prasa īpaši daudz laika un pūļu. Ar aplausiem mēs izsakām atzinību ne tikai tiem, kas ir daudz darījuši, lai sagatavotu programmas daļas, bet arī Jehovam, kas mūs māca ar Bībeles un savas organizācijas starpniecību. (Jes. 48:17; Mat. 24:45—47.)

Bet vai būtu jāaplaudē pēc runām un uzdevumiem teokrātiskajā kalpošanas skolā un kalpošanas sapulcē? Nav nekādu likumu, kas aizliegtu aplaudēt, kad mēs patiesi vēlamies tā izteikt savu atzinību, piemēram, pēc tam, kad kāds pirmo reizi ir uzstājies ar uzdevumu teokrātiskajā skolā. Taču aplausi var kļūt par mehānisku ieradumu un zaudēt savu nozīmi. Tāpēc mēs parasti neaplaudējam pēc katras uzstāšanās.

Kaut arī teokrātiskajā kalpošanas skolā un kalpošanas sapulcē pēc programmas daļām mēs lielākoties neaplaudējam, mēs varam izmantot citas iespējas, lai apliecinātu savu pateicību par saņemtajām pamācībām un pūlēm, ko citi ir ieguldījuši. Piemēram, mēs varam uzmanīgi klausīties, kas tiek teikts no skatuves. Turklāt pēc sapulces mums bieži vien ir iespēja personiski izteikt atzinību tiem, kas ir uzstājušies. (Efez. 1:15, 16.)