Atzinīgi vārdi atspirdzina
1 ”Vai es šodien nebiju laba meitene?” pirms gulētiešanas raudādama mammai vaicāja maza meitenīte. Šis jautājums māti pārsteidza. Kaut arī viņa bija pamanījusi, ka meita šajā dienā bija ļoti centusies būt rātna, viņa nebija pateikusi tai neviena atzinīga vārda. Šīs meitenītes pārdzīvojumi atgādina, ka mums visiem, gan jauniem, gan padzīvojušiem, ir nepieciešami atzinīgi vārdi. Vai mēs uzmundrinām citus, uzslavējot viņus par to labo, ko viņi paveic? (Sal. Pam. 25:11.)
2 Mums ir tik daudz iemeslu izteikt atzinību ticības biedriem. Draudžu vecākie, kalpošanas palīgi un pionieri ļoti daudz dara, pildot savus pienākumus. (1. Tim. 4:10; 5:17.) Dievbijīgi vecāki dara visu iespējamo, lai izaudzinātu savus bērnus par uzticīgiem Jehovas kalpiem. (Efez. 6:4.) Kristīgi jaunieši visiem spēkiem pretojas ”pasaules garam”. (1. Kor. 2:12; Efez. 2:1—3.) Daudzi uzticīgi kalpo Jehovam par spīti vecuma nespēkam, veselības problēmām vai citiem pārbaudījumiem. (2. Kor. 12:7.) Visi šie kristieši ir pelnījuši uzslavu. Vai mēs pienācīgi novērtējam viņu pūliņus?
3 Uzslavēsim citus personīgi. Mums ir patīkami, kad brāļi savās runās uzslavē draudzes locekļus. Bet vēl vairāk mūs iepriecina tie atzinīgie vārdi, kas tiek teikti mums personīgi. Piemēram, Pāvils savā vēstulē romiešiem, 16. nodaļā, konkrēti uzslavēja Foibu, Prisku, Akvilu, Trifainu, Trifozu, Persidu un vairākus citus ticības biedrus. (Rom. 16:1—4, 12.) Pāvila atzinīgie vārdi noteikti ļoti uzmundrināja šos uzticīgos kristiešus. Šādas uzslavas apliecina brāļiem un māsām, ka viņi ir vajadzīgi, un stiprina mūsu vienotību. Vai mēs pēdējā laikā esam kādu personīgi uzslavējuši? (Efez. 4:29.)
4 Uzslava, kas nāk no sirds. Patiesu atspirdzinājumu var dot vienīgi neviltota uzslava. Cilvēki jūt, vai mēs runājam no sirds vai tikai ”ar savu mīksto mēli liekuļojam viņu priekšā”. (Sal. Pam. 28:23.) Mācīdamies pamanīt citos labās īpašības, mēs izjutīsim patiesu vēlēšanos viņus uzslavēt. Neskoposimies ar atzinīgiem vārdiem, zinot, ka ”īstenā laikā teikts vārds, — cik tas ir vērtīgs”. (Sal. Pam. 15:23.)