Centīsimies klausīties un ”pieaugt mācībā”
1 Salamana Pamācību grāmatā ir teikts, ka gudrība sauc: ”Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! [..] Manā rīcībā ir abi — tiklab padoms, kā darbs.. [..] Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus. [..] Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs.” (Sal. Pam. 8:6, 14, 32, 35, LB-65r.) Šos vārdus noteikti var attiecināt uz padomiem, ko mēs saņemsim apgabala kongresā ”Dieva Rakstu skolotāji”.
2 Kongresa programma tika gatavota, ņemot vērā brāļu saimes vajadzības. Pamācības un ieteikumi, ko mēs dzirdēsim kongresā, mums palīdzēs būt priecīgiem, saglabāt labas attiecības ar Jehovu un iet pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi. Tātad mums ir pamatots iemesls ”klausīties un laboties [”pieaugt mācībā”, LB-26]”. (Sal. Pam. 1:5.)
3 Pirms programmas sākuma. Lai kongress mums nāktu par labu, mums laikus jāieņem vieta un jānoskaņojas programmai, un tas ir iespējams vienīgi tad, ja mēs visu esam pareizi izplānojuši. Būtu labi vakarā laicīgi iet gulēt un no rīta agri celties, lai paspētu sagatavoties un paēst. Ja mēs ierodamies kongresa norises vietā pietiekami agri, mēs varam atrast vietas un sagatavoties programmai, pirms tā ir sākusies. Katru dienu kongresu nams tiks atvērts 8.00, un kongress piektdien sāksies 10.30, bet sestdien un svētdien 9.30.
4 Tā kā mūsu sapulču galvenais mērķis ir kopīgi cildināt Jehovu, katrai kongresa programmas daļai jāsākas tā, lai tiktu slavēts Jehova. (Ps. 26:12.) Tāpēc visiem kongresa apmeklētājiem jāieņem savas vietas, pirms tiek pieteikta dziesma. Tas ir saskaņā ar Bībelē doto norādījumu: ”Viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.” (1. Kor. 14:40.) Mums jāapsēžas savā vietā jau tad, kad mēs redzam, ka programmas vadītājs ir ieņēmis savu vietu uz skatuves. Ja mēs to būsim izdarījuši, mēs varēsim slavēt Jehovu dziesmā, ar kuru sāksies programma. (Ps. 149:1.)
5 Kongresa laikā. ”Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību.” (Ezr. 7:10.) Arī mēs varam noskaņot savu sirdi, lai uzklausītu Jehovas padomus. Mēs varam pārlasīt kongresa programmiņu un domāt: ”Ko Jehova man vēlas iemācīt ar šīm runām? Kā šī informācija var noderēt man un manai ģimenei?” (Jes. 30:21; Efez. 5:17.) Šos pašus jautājumus ir labi pārdomāt visa kongresa laikā. Tāpat ir labi pierakstīt tās domas, kuras mēs gribētu vēlāk izmantot, un dienas beigās pārrunāt tās ar citiem. Tā mums būs vieglāk dzirdēto paturēt prātā un izmantot savā dzīvē.
6 Vairākas stundas uzmanīgi klausīties nemaz nav viegli. Tomēr mēs varam kaut ko darīt, lai būtu vieglāk koncentrēties. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka mūsu uzmanība parasti ir pievērsta tam, uz ko mēs skatāmies. (Mat. 6:22.) Tāpēc nevajag reaģēt uz katru troksni vai kustību zālē. Vislabāk ir skatīties uz oratoru. Tāpat ir labi lasīt līdzi pantus no Bībeles un turēt to atvērtu, kad tiek skaidroti panti.
7 Kristīga mīlestība mums palīdz netraucēt citus programmas laikā. (1. Kor. 13:5.) Tas ir laiks klusēt un klausīties. (Sal. Māc. 3:7.) Tāpēc mums jāatturas no nevajadzīgām sarunām un staigāšanas. Par tualetes apmeklēšanu var padomāt iepriekš, lai nebūtu lieki jāstaigā programmas laikā. Ja tas nav nepieciešams veselības problēmu dēļ, mēs nedrīkstam ēst un dzert programmas laikā. Ja mums līdzi ir mobilais telefons, peidžeris, fotoaparāts vai videokamera, mums tie jālieto tā, lai netraucētu citiem. Visiem bērniem, arī pusaudžiem, jāsēž kopā ar saviem vecākiem, lai vecāki vienmēr zinātu, ko dara viņu bērni. (Sal. Pam. 29:15.)
8 Pagājušajā gadā kāds draudzes vecākais, kas apmeklē kongresus jau vairākus gadu desmitus, teica: ”Es uzskatu, ka šis kongress bija īpašs vēl kāda iemesla dēļ. Gandrīz visi klātesošie — pat daudzi mazi bērni — konspektēja runas. Bija ļoti patīkami to redzēt. Tāpat klausītāji lietoja Bībeli, kad oratori aicināja to atvērt.” Šāda uzmanība programmas laikā ir uzslavas cienīga. Ja mēs esam uzmanīgi klausītāji, mēs paši gūstam daudz labuma, netraucējam citus un, pats galvenais, darām godu mūsu Diženajam Skolotājam — Dievam Jehovam. (Jes. 30:20, NW.)