Darīsim to, kas labs, tad mēs saņemsim uzslavu
1 ”No viņiem strāvo tāds miers, kādu es neesmu manījis citos cilvēkos.” ”Šos cilvēkus ir prieks uzņemt.” Šādas un līdzīgas labvēlīgas atsauksmes ir dzirdētas no daudziem, kas tikās ar Jehovas lieciniekiem pagājušā gada apgabala kongresu laikā. Šīs atsauksmes liecina par mūsu organizācijas labo reputāciju. (Sal. Pam. 27:2; 1. Kor. 4:9, NW.) Tas neapšaubāmi dara godu Jehovam. (Mat. 5:16.) Šogad mums būs vēl viena laba iespēja darīt godu Dievam, kad mēs apmeklēsim apgabala kongresu ”Dieva Rakstu skolotāji”.
2 Katru gadu mums tiek atgādināts, kādai jābūt mūsu uzvedībai kongresu laikā. Tas tiek darīts tāpēc, ka pasaulē cilvēku uzvedība un ģērbšanās maniere kļūst arvien sliktāka un mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas mūs ietekmētu. Mums jācenšas rīkoties tā, lai netiktu sabojāta mūsu labā reputācija. (Efez. 2:2; 4:17.) Tāpēc paturēsim prātā dažus svarīgus atgādinājumus.
3 Viesnīcās un kopmītnēs. Jehovas liecinieki ir pazīstami ar savu godīgumu. (Ebr. 13:18.) Tāpēc mums jādara zināms, cik cilvēku nakšņos mūsu numurā vai istabiņā. Tāpat mēs nedrīkstam gatavot ēdienu istabā, ja to darīt nav atļauts. Kādas viesnīcas administrators, kas prasa no Jehovas lieciniekiem mazāku samaksu nekā no citiem viesiem, minēdams iemeslu, kāpēc viņš tā dara, paskaidroja, ka pēc tam, kad viesnīcā ir uzturējušies Jehovas liecinieki, viņam nekad nav jāpērk jauni dvieļi, ko likt pazudušo vietā. Viņš zina, ka liecinieki izturēsies pret viesnīcas īpašumu ar cieņu. Tātad mums vienmēr jārīkojas godprātīgi, kā arī jābūt pacietīgiem un laipniem pret viesnīcu un kopmītņu darbiniekiem.
4 Cilvēki ļoti atzinīgi novērtē mūsu bērnu paklausību un labo uzvedību. (Efez. 6:1, 2.) Vecāki, lūdzu, pieskatiet savus bērnus, lai viņi netraucētu citus! Gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas uzturas viesnīcā vai kopmītnē, jācenšas necirst durvis un netrokšņot, it sevišķi vēlu vakarā.
5 Mums jādomā arī par tiem viesnīcu un kopmītņu iemītniekiem, kas nav Jehovas liecinieki. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam uzskatīt, ka viesnīcu administrācijai attiecībā uz mums būtu jāpieļauj kaut kādi izņēmumi.
6 Kongresa norises vietā. Reizēm ir gadījies, ka kongresa apmeklētāji nevēlas uzklausīt apkalpotājus un pat ir neiecietīgi pret viņiem. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad kongresu apmeklētāji nav klausījuši brāļu norādījumiem un ir novietojuši automašīnas neatļautās vietās, un tāpēc viņu automašīnas ir paņēmuši policijas darbinieki. Egoisms nevienam nedara godu, un ar egoistisku rīcību cilvēks nevar slavēt Dievu Jehovu. Tāpēc būsim iejūtīgi, pacietīgi un atsaucīgi. (Gal. 5:22, 25.)
7 Dažās kongresu norises vietās ir redzēts, ka tad, kad astoņos no rīta tiek atvērtas durvis, brāļi un māsas skrien un grūstās, lai ieņemtu ”labākās” vietas. Tas pat ir izraisījis nelaimes gadījumus. Ir labi paņemt līdzi uz kongresu nedaudz ēdiena pusdienas pārtraukumam. Bet klāt galdus stāvlaukumos un rīkot bagātīgas pusdienas nav visai piedienīgi. Tas vairāk atgādina pikniku vai gadatirgu.
8 Ārējais izskats un uzvedība. Pagājušajā gadā kādas lielpilsētas laikraksta redaktors, rakstīdams par Jehovas liecinieku kongresu, atzīmēja: ”Vislielāko iespaidu atstāja pašu Jehovas liecinieku uzvedība. Bija ļoti patīkami redzēt tik daudz cilvēku, kas visādā ziņā izturējās pieklājīgi un ar cieņu. Simtiem ģimeņu, visdažādāko rasu un tautību pārstāvji, tērpušies savās labākajās drēbēs, lēnā straumē plūda uz stadionu. Viņu uzvedība krasi atšķīrās no to cilvēku pūļu uzvedības, kuri parasti pulcējas stadionā. Patiesībā Jehovas liecinieki atšķiras no cilvēku pūļiem vispār. Arvien biežāk mēs redzam cilvēku nepiedienīgo uzvedību sabiedriskās vietās. [..] Atrasties Jehovas liecinieku vidū bija patīkami.” Arī mums vienmēr jāuzvedas tā, lai mēs nesabojātu labo garīgo gaisotni, kāda valda kongresos. (Filip. 1:10; 1. Tim. 2:9, 10.)
9 Kristīšanās laikā. Visiem, kas kongresā kristīsies, jāizturas pret kristīšanos ar visdziļāko cieņu. Katrs, kas saprot, cik nopietns ir šis notikums, noteikti vilks piedienīgu peldkostīmu. Būtu ļoti labi, ja sludinātāji, kas studē Bībeli ar kristīšanās kandidātiem, pirms kongresa kopā ar viņiem pārskatītu rakstu, kas publicēts 1995. gada 1. jūnija Sargtornī, rubrikā ”Lasītāju jautājumi”.
10 Mūsu āriene un uzvedība liecina par mūsu kristīgajiem uzskatiem un palīdz godprātīgiem cilvēkiem ieraudzīt patiesību. Tāpēc ”darīsim to, kas labs”, apmeklējot apgabala kongresu ”Dieva Rakstu skolotāji”, — tad mēs saņemsim uzslavu. (Rom. 13:3.)