Sludināsim visu tautību cilvēkiem un visdažādāko reliģiju piederīgajiem
1 Pirmajā gadsimtā kristieši dedzīgi sludināja cilvēkiem ar dažādu etnisko un reliģisko piederību. Iznākumā ”ap 100. gadu gandrīz katrā provincē, kas atradās Vidusjūras piekrastē, bija izveidojusies kristiešu kopiena”. (History of the Middle Ages.)
2 Mūsdienās daudz cilvēku pārceļas uz citu dzīves vietu, un tāpēc daudzās pilsētās ir izveidojušās cittautiešu kopienas. Neskaitāmi daudz nekristīgo reliģiju piederīgo ir emigrējuši uz citām valstīm — viņu vidū ir arī simtiem tūkstošu budistu, hinduistu, jūdaistu un musulmaņu. Tā kā pastāv šāda valodu un reliģiju dažādība, mums ir diezgan grūti zināt, kā sarunāties un kā sludināt visiem šiem cilvēkiem, kurus satiekam. Kā mēs varam izpildīt Jēzus pavēli sludināt un dot plašu liecību visu tautību cilvēkiem un visdažādāko reliģiju piederīgajiem? (Ap. d. 10:42.)
Kā sludināt citā valodā runājošiem cilvēkiem
3 Mums jāpārvar valodas barjera. Nav šaubu, ka lielākā daļa cilvēku daudz ātrāk iemācās kaut ko jaunu un iegūst dziļāku sapratni tad, ja tiek mācīti dzimtajā valodā. ”Evanģelija dēļ” — lai dalītos labajā vēstī ar citiem — daudzi brāļi un māsas ir apguvuši kādu svešvalodu. (1. Kor. 9:23.) Var minēt piemēru: kāda angliski runājoša māsa gadiem ilgi bija regulāri nesusi žurnālus kādai ķīnietei, taču šī sieviete vienmēr noraidīja viņas piedāvājumu studēt Bībeli, bet tad kāda cita māsa, kas mācījās ķīniešu valodu, piedāvāja šai sievietei grāmatu viņas dzimtajā valodā. Sieviete labprāt paņēma grāmatu un piekrita studēt Bībeli. Iznākums bija atšķirīgs tikai tāpēc, ka otrā māsa mēģināja pateikt dažus vārdus sievietes dzimtajā valodā. (Salīdzināt Apustuļu darbi 22:2.)
4 Sargtorņa 1992. gada 1. novembra (angļu val.) numurā bija lasāmi šādi vārdi: ”Apgūstot svešvalodu, jaunieši ne tikai attīstīs savas prāta spējas, bet arī kļūs noderīgāki Jehovas organizācijai.” Daudzi Bēteles ģimenes locekļi ir iemācījušies jaunu valodu. Brāļiem tas ir devis iespēju uzņemties vadību draudzēs, kurām ir nepieciešama palīdzība. Ja tu proti vai vēlies iemācīties kādu svešvalodu, arī tu vari palīdzēt kādai citai draudzei vai grupai. (Mat. 9:37, 38.)
5 Kāda pioniere, kas dzīvo Kalifornijā (ASV), savā teritorijā satika vairākus nedzirdīgus cilvēkus. Viņa lūdza palīdzību Jehovam, lai atrastu kādu, kas varētu viņai iemācīt žestu valodu, jo tad viņa varētu mācīt šiem cilvēkiem patiesību. Kādu dienu, kad šī māsa iepirkās tuvējā universālveikalā, pie viņas pienāca jauna, nedzirdīga sieviete un uzrakstīja zīmīti, kurā lūdza palīdzēt viņai atrast kādu produktu. Kad produkts bija atrasts, pioniere uzrakstīja šai sievietei, ka vēlētos iemācīties žestu valodu, lai varētu palīdzēt nedzirdīgajiem šajā apkaimē. Tad nedzirdīgā sieviete viņai rakstveidā pajautāja: ”Kāpēc jūs vēlaties palīdzēt nedzirdīgajiem?” Māsa uzrakstīja: ”Es esmu Jehovas lieciniece, un es vēlos palīdzēt nedzirdīgajiem saprast Bībeli. Es labprāt mācītu jums Bībeli, ja jūs būtu ar mieru man mācīt žestu valodu.” Šī māsa stāsta: ”Jūs nevarat iedomāties, cik es biju priecīga, kad sieviete atbildēja: ”Labi.”” Sešas nedēļas mūsu māsa katru vakaru apmeklēja šo sievieti. Viņa apguva žestu valodu, bet nedzirdīgā sieviete iemācījās patiesību un kristījās! Tas notika vairāk nekā pirms 30 gadiem, bet šī pioniere joprojām sludina nedzirdīgiem cilvēkiem, un tagad viņa pieder pie nedzirdīgo draudzes.
6 Ja tu brīvi runā kādā svešvalodā un vēlies pārcelties uz vietu, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, un ja tev tas ir iespējams, tu vari parunāt ar draudzes vecākajiem. Ja viņi uzskatīs, ka tu esi piemērots, lai pārceltos uz citurieni, pajautā rajona pārraugam, vai tuvumā ir kāda teritorija, kurā tu varētu sludināt. Ja šādas teritorijas nav, tu vari rakstīt biedrībai ar noteikumu, ka vecākie pavadvēstulē izklāstīs savu viedokli par tavu atbilstību kalpošanai citā vietā un par tavu valodas prasmi. (Skatīt 1988. gada 15. augusta Sargtorni [angļu val.], 21.—23. lappusi.)
7 Izmantosim sagādātos palīglīdzekļus. Mūsu literatūra ir pieejama daudzās svešvalodās. Dodoties kalpošanā, būtu labi ņemt līdzi bukletus, kā arī brošūru Ko Dievs prasa krievu valodā. Ja tu mani, ka latviešu vai krievu valoda nav cilvēka dzimtā valoda, pajautā, kādās valodās viņš lasa. Tā tev var pavērties lielāka iespēja izvēlēties, kādu literatūru piedāvāt.
8 Pat tad, ja tu sludinot satiec kādu cilvēku, kura valodu tu neproti, tu tomēr vari darīt viņam zināmu labo vēsti. Kā? Ja tev nav publikācijas valodā, kurā runā šis cilvēks, parādi viņam publikāciju latviešu vai krievu valodā. Saki, ka tu pacentīsies atnest publikāciju viņa dzimtajā valodā. Pajautā, kā viņu sauc, un pieraksti viņa vārdu un adresi. Iespējams, izmantojot kartīti Apmeklējiet svešvalodā runājošu cilvēku (S-70a), tu varēsi nodot informāciju par konkrēto cilvēku tuvākajai draudzei vai grupai, kas rūpējas par šajā valodā runājošiem cilvēkiem. Bet, ja nav neviena, kas varētu viņu apmeklēt un runāt viņa dzimtajā valodā, tu vari apmeklēt šo cilvēku pats, varbūt tev pat izdosies studēt ar viņu Bībeli — tu vari sekot līdzi lasītajam tekstam, izmantojot publikāciju latviešu vai krievu valodā. (1. Kor. 9:19—23.)
Kā sludināt nekristīgo reliģiju piederīgajiem
9 Ja mēs zināsim kaut ko par cilvēka reliģiju, mēs varēsim viņam labāk liecināt par Dieva Valstību. Grāmata Mankind’s Search for God (”Cilvēce Dieva meklējumos”) mums ļauj ielūkoties pasaules lielākajās reliģijās, lai mēs saprastu šo reliģiju piekritēju uzskatus un varētu viņiem palīdzēt apgūt zināšanas par patiesību.
10 Ielogojumā, kas redzams šī ielikuma pēdējā lappusē, ir nosauktas publikācijas, kuras ir izdevusi Jehovas organizācija un ar kuru palīdzību mēs varam sludināt nekristīgo reliģiju piederīgajiem. Lasīdami šīs publikācijas, mēs varam saprast, kā viņiem pastāstīt labo vēsti. Neaizmirsīsim izmantot arī vērtīgo palīglīdzekli, brošūriņu Sarunas par Bībeli. Brošūriņas 13.—16. lappusē ir lasāmi praktiski ieteikumi, kā atbildēt budistiem, hinduistiem, jūdaistiem un musulmaņiem.
11 Domāsim par to, ko sakām. Nebūtu pareizi spriest, ka visiem kādas reliģijas pārstāvjiem ir vienādi uzskati. Labāk centīsimies saprast, ko domā katrs konkrētais cilvēks, ar kuru sarunājamies. (Ap. d. 10:24—35.) Salimūnam, kas nāk no musulmaņu ģimenes, bērnībā tika ieaudzināta pārliecība, ka Korāns ir Dieva Raksti. Taču viņš nekādi nevarēja pieņemt musulmaņu mācību, ka visžēlīgais Dievs moka cilvēkus elles ugunīs. Kādu dienu Jehovas liecinieki uzaicināja Salimūnu uz savu sapulci. Viņš saprata, ka ir atradis patiesību, un tagad viņš priecīgi kalpo par kristiešu draudzes vecāko.
12 Kad sludinām cilvēkiem, kas pieder pie nekristīgām reliģijām, mums jābūt apdomīgiem, lai ar savu ievadu mēs nezaudētu iespēju darīt viņiem zināmu labo vēsti. (Ap. d. 24:16.) Dažu reliģiju pārstāvji ir ļoti viegli aizvainojami, ja kāds viņus mēģina pievērst citai ticībai. Tāpēc veidosim kopēju pamatu sarunai, lai varētu pievērst viņu uzmanību Dieva Rakstu patiesībai. Ja runāsim laipni un izklāstīsim patiesību vienkārši, avīm līdzīgie cilvēki atsauksies uz mūsu sludināšanu.
13 Tāpat ir svarīgi pareizi izvēlēties vārdus, lai mēs neradītu cilvēkā nevēlēšanos uzklausīt mūsu vēsti. Piemēram, ja tu uzreiz pasaki, ka esi kristietis, cilvēks var secināt, ka tu piederi pie kādas no kristīgās pasaules baznīcām, un tas var radīt šķērsli tavai sludināšanai. Tāpat varētu būt noderīgi, runājot par Bībeli, lietot vārdus ”Raksti” vai ”Svētie raksti”. (Mat. 21:42; 2. Tim. 3:15.)
14 Ja tu sludinot satiec kādas nekristīgās reliģijas pārstāvi un jūti, ka nevarēsi uzreiz viņam sludināt, tad vienkārši iepazīstieties un atstāj viņam bukletu. Atgriezies pie šī cilvēka pēc dienas vai divām dienām, kad būsi pienācīgi sagatavojies, lai viņam sludinātu. (1. Tim. 4:16; 2. Tim. 3:17.)
15 Kā sludināt budistiem. (Skatīt grāmatu Mankind’s Search for God, 6. nodaļu.) Budistu reliģiskajos uzskatos valda diezgan liela daudzveidība. Budisma pasaules uztverē nav priekšstata, ka Radītājs ir persona; indietis Buda Gautama, kas dzīvoja sestajā gadsimtā p.m.ē., tiek uzskatīts par reliģisko ideālu. Kad Gautama pirmo reizi ieraudzīja slimnieku, sirmgalvi un mirušu cilvēku, viņu sāka mocīt jautājums par dzīves jēgu. ”Vai cilvēks piedzimst tikai tāpēc, lai ciestu, novecotu un nomirtu?” viņš domāja. Mēs, bez šaubām, varam atbildēt uz šiem jautājumiem godprātīgiem budistiem, kas to vēlas.
16 Ar budistiem runā par pozitīvo vēsti un skaidrajām patiesībām, kas izklāstītas izcilākajā no visām svētajām grāmatām — Bībelē. Budistiem, tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem, ļoti rūp miers, tikumība un ģimenes dzīve, un viņi labprāt runā par šīm tēmām. Risinot šādas sarunas, tev, iespējams, izdosies pastāstīt, ka īstenais cilvēces problēmu risinājums ir Ķēniņvalsts.
17 Rietumu zemēs daudzās lielpilsētās ir vērojams liels ķīniešu ieplūdums — viņi ir budisma un citu austrumu filozofiju piekritēji. Daudz ķīniešu studē Amerikas Savienoto Valstu universitātēs. Kad kāda māsa, kas dzīvo Montānas štatā (ASV), pārtikas preču veikalā ieraudzīja ķīnieti, viņa šim vīrietim iedeva bukletu ķīniešu valodā un piedāvāja studēt Bībeli. Vīrietis pavaicāja: ”Vai jūs domājat Svēto Bībeli? Es visu mūžu to esmu meklējis!” Tajā pašā nedēļā ar vīrieti tika uzsāktas Bībeles nodarbības, un viņš sāka apmeklēt visas sapulces.
18 Kāda pioniere no Nevadas štata (ASV) jau vairāk nekā desmit gadu māca patiesību ķīniešu studentiem. Sludinādama kādā astoņu dzīvokļu mājā, kurā dzīvoja šie studenti, viņa lūdza palīdzību Jehovam, lai katrā dzīvoklī uzsāktu pa Bībeles studijai. Divu nedēļu laikā viņai izdevās uzsākt Bībeles nodarbības vismaz ar vienu studentu no katra dzīvokļa. Šī māsa guva panākumus, izmantojot šādu ievadu: viņa norādīja uz to, ka gandrīz visi studenti, ar kuriem viņa ir runājusi, vēlas dzīvot mierīgi un būt laimīgi. Tad viņa pajautāja, vai arī šiem studentiem ir tāda pati vēlēšanās. Viņi vienmēr atbildēja apstiprinoši. Pēc tam viņa pievērsa sarunbiedru uzmanību brošūrai Lasting Peace and Happiness—How to Find Them (”Kā iegūt pastāvīgu mieru un laimi”), kas domāta ķīniešiem. Kāds students jau pēc piecām nodarbībām pastāstīja, ka ilgu laiku ir meklējis patiesību un tagad to ir atradis.
19 Kā sludināt hinduistiem. (Skatīt grāmatu Mankind’s Search for God, 5. nodaļu.) Hinduismā nav noteikta ticības formulējuma. Hinduisma filozofija ir ļoti sarežģīta. Hinduistu galvenais dievs Brahmans ir trīsvienīgs: radītājs Brahma, saglabātājs Višnu un iznīcinātājs Šiva. Hinduisti tic nemirstīgai dvēselei, kas ir neatņemama reinkarnācijas mācības sastāvdaļa, un tāpēc viņiem mēdz būt fatālistiska attieksme pret dzīvi. (Skatīt grāmatu Reasoning, 317.—321. lpp., un 1997. gada 15. maija Sargtorni, 3.—8. lpp.) Hinduisms māca izturēties iecietīgi pret visām reliģijām, jo tās visas vedot uz vienu un to pašu patiesību.
20 Sludinot hinduistiem, tu vari pastāstīt par mūsu cerību, kas pamatota Bībelē, proti, dzīvot mūžīgi uz zemes un būt pilnīgiem, tāpat tu vari norādīt uz to, ka Bībele sniedz apmierinošas atbildes uz aktuāliem jautājumiem, kas uztrauc visus cilvēkus.
21 Kā sludināt jūdaistiem? (Skatīt grāmatu Mankind’s Search for God, 9. nodaļu.) Atšķirībā no pārējām nekristīgām reliģijām, jūdaisma saknes meklējamas vēsturē, nevis mitoloģijā. Dieva iedvesmotie Ebreju raksti ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēki var atrast patieso Dievu. Taču, pretēji Dieva Rakstos teiktajam, mūsdienās viena no galvenajām jūdaisma mācībām ir ticība nemirstīgai dvēselei. Mēs varēsim izveidot kopīgu pamatu sarunai, ja paskaidrosim, ka arī mēs pielūdzam Ābrahāma Dievu, un norādīsim uz to, ka mums visiem šajā pasaulē jāsaskaras ar vienādām grūtībām.
22 Ja tu satiec ebreju, kas pauž neticību Dievam, pajautā, vai viņam vienmēr ir bijis šāds uzskats, — tā tu varēsi labāk saprast, ko viņam teikt. Piemēram, varbūt viņam neviens nekad nav varējis sniegt apmierinošu atbildi uz jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Godprātīgus ebrejus var pamudināt pārliecināties par to, ka Jēzus ir Mesija; paskaidro, ka kristīgā pasaule ir radījusi nepareizu priekšstatu par Jēzu, un uzaicini viņus paskatīties, ko par Jēzu saka ebreji, kas sarakstījuši Grieķu rakstus.
23 Kā sludināt musulmaņiem? (Skatīt grāmatu Mankind’s Search for God, 12. nodaļu.) Musulmaņi ir islama piekritēji, kas tic vienam vienīgam dievam Allāham un uzskata Muhamedu (570.—632. g. m.ē.) par pēdējo un visnozīmīgāko pravieti. Tā kā musulmaņi netic, ka Dievam bija dēls, viņi Jēzu Kristu uzskata tikai un vienīgi par mazāku Dieva pravieti. Korānā, kas ir nepilnus 1400 gadu vecs, ir citēti gan Ebreju, gan Grieķu raksti. Islamam ir zināma līdzība ar katolicismu. Abās reliģijās tiek mācīts par dvēseles nemirstību, pagaidu mocībām un elles ugunīm.
24 Par kopīgu pamatu sarunai noderēs ticība tam, ka ir tikai viens patiesais Dievs un Bībele ir viņa iedvesmoti Raksti. Uzmanīgs Korāna lasītājs šajā grāmatā būs pamanījis atsauces uz Toru, Psalmiem un Evaņģēlijiem un būs lasījis, ka šīs Rakstu daļas jāuzskata par Dieva vārdiem un tie jāievēro. Tāpēc tu vari piedāvāt cilvēkam tos studēt.
25 Lai uzsāktu sarunu ar musulmani, vari pamēģināt šādu ievadu: ”Man nav gadījies runāt ar daudziem musulmaņiem, bet no šīs publikācijas es esmu uzzinājis kaut ko par dažiem jūsu reliģiskajiem uzskatiem. [Atšķir brošūriņā Sarunas par Bībeli 15. lappusi.] Šeit ir rakstīts, ka jūs uzskatāt Jēzu par pravieti, bet Muhamedu par pēdējo un visnozīmīgāko pravieti. Vai jūs ticat, ka arī Mozus bija īsts pravietis? [Ļauj izteikties.] Vai es varu jums parādīt, ko Dievs atklāja Mozum par savu personvārdu?” Nolasi 2. Mozus 6:2, 3 un zemsvītras piezīmi. Atkārtotā apmeklējumā jūs varat pārrunāt apakšnodaļu ”Viens Dievs, viena reliģija” no 14. lappuses brošūriņā ”Laiks patiesai paklausībai Dievam” (kr. val.).
26 Mūsdienās daudzi cilvēki rīkojas saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Jesajas 55:6: ”Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” Šie vārdi attiecas uz visiem godprātīgiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā vai pie kādas reliģijas pieder. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova svētīs mūsu pūles ’gatavot par mācekļiem cilvēkus no visām tautām’. (Mat. 28:19, NW.)
[Papildmateriāls 6. lpp.]
Literatūra, kas domāta nekristīgo reliģiju piederīgajiem
Budistiem
”Redzi, visu es daru jaunu” (brošūra)
”Tēva meklējumos” (angļu val.) (brošūriņa)
Hinduistiem
”Dievišķās patiesības taka ved uz atbrīvošanu” (angļu val.) (brošūriņa)
”Kāpēc mums jāpielūdz Dievs mīlestībā un patiesībā?” (angļu val.) (brošūra)
”Kas mums palīdzēs atrisināt mūsu problēmas?” (angļu val.) (brošūra)
”No Kurukšetras līdz Harmagedonam — un tava izdzīvošana” (angļu val.) (brošūriņa)
”Vai tev ir iespējams uzvarēt nāvi?” (angļu val.) (brošūriņa)
Jūdaistiem
”Jehovas liecinieki. Kam viņi tic?” (kr. val.) (buklets nr. 18)
”Vai kādreiz būs mierīga jauna pasaule?” (kr. val.) (buklets nr. 17)
”Vai kādreiz būs pasaule bez kara?” (kr. val.) (brošūra)
Ķīniešiem
”Kā iegūt pastāvīgu mieru un laimi” (angļu val.) (brošūra)
Musulmaņiem
”Kā atrast ceļu uz paradīzi” (kr. val.) (buklets)
”Laiks patiesai paklausībai Dievam” (kr. val.) (brošūriņa)