Kā atrast citā valodā runājošus cilvēkus, lai viņiem sludinātu

1. Kāpēc draudžu teritorijas tiek sadalītas pēc valodu principa?

¹ Kad 33. gada Vasarsvētkos Jēzus mācekļi bija saņēmuši svēto garu, viņi ”sāka runāt dažādās valodās” ar tiem, kas bija ieradušies no tālām zemēm. (Ap. d. 2:4.) Galu galā apmēram 3000 cilvēku tika kristīti. Interesanti, ka lielākā daļa no svešzemniekiem, visticamāk, prata arī kādu no kopīgajām valodām — varbūt grieķu vai ebreju valodu. Bet Jehova vēlējās, lai vēsts par valstību šiem cilvēkiem tiktu sludināta viņu dzimtajā valodā. Viens iemesls, bez šaubām, ir tas, ka cilvēki labprātāk atsaucas uz labo vēsti, ja dzird to savā valodā. Tāpēc mūsdienās rajonos, kur cilvēki runā daudzās valodās, draudžu teritorijas tiek sadalītas pēc valodu principa. (Grāmata Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu, 107. lpp., 2., 3. rk. [Materiāls latviešu valodā publicēts 2007. gada februāra Valstības Kalpošanas pielikumā, 4. lpp., 1., 2. rk.]) Svešvalodu grupām netiek piešķirta atsevišķa teritorija, bet tās sludina konkrētajā valodā runājošajiem cilvēkiem, kas dzīvo viņu draudzes un tuvējo draudžu teritorijā.

2. a) Kas ir jādara svešvalodu draudzēm un grupām? b) Kā draudzes, kas sludina daudzvalodu teritorijā, var palīdzēt cita citai? c) Kas mums jādara, ja esam satikuši citā valodā runājošu cilvēku, kam ir interese par labo vēsti?

² Ja mēs dzīvojam tādā vietā, kur visi runā vienā valodā, mēs varam sludināt visās mājās pēc kārtas. Taču situācija ir citāda tajās vietās, kur iedzīvotāji runā daudzās valodās. Iespējams, vienā rajonā sludina dažādu valodu draudzes. Kaut arī citas draudzes attiecīgās valodas draudzei vai grupai var sniegt informāciju par sludināšanā sastaptajiem cilvēkiem, kas runā tās valodā, par šādu cilvēku atrašanu pirmām kārtām jārūpējas pašai draudzei vai grupai. (Sk. ”Palīdzēsim cits citam”.) Tāpēc svešvalodu draudzēm un grupām ir jāmeklē konkrētajā valodā runājoši cilvēki. Kā to darīt?

3. Kur draudzei vai grupai būtu jāmeklē cilvēki, kas runā tās valodā, un cik daudz laika tam jāveltī?

³ Kā organizēti meklēt tos, kas runā citā valodā. Tas, cik daudz laika veltīt cilvēku meklēšanai daudzvalodu teritorijā, ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem. Piemēram, jāņem vērā, cik daudz cilvēku šajā rajonā runā attiecīgajā valodā. Cik daudz ir sludinātāju, kas runā šajā valodā? Cik daudz adrešu jau ir zināmas draudzei vai grupai? Draudzei nav obligāti vienlīdz rūpīgi jāmeklē cilvēki katrā rajonā, bet ir jāpievērš uzmanība blīvāk apdzīvotām vietām, kas atrodas draudzes teritorijā, un tām vietām, kas neatrodas pārāk tālu. Galvenais ir izveidot labu kārtību, kā meklēt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu uzzināt par Jehovu un piesaukt viņa vārdu. (Rom. 10:13, 14.)

4. a) Kā jāorganizē svešvalodā runājošu cilvēku meklēšana? b) Nosauciet dažus veidus, kā atrast šādus cilvēkus!

⁴ Lai vienā un tajā pašā teritorijā sludinātāju darbs nedublētos, draudzes vecākajiem, īpaši kalpošanas pārraugam, ir jāorganizē un jāpārrauga svešvalodā runājošo cilvēku meklēšana. (1. Kor. 9:26.) Daudzās valstīs šo darbu vada brālis no svešvalodas grupas (vēlams, draudzes vecākais vai kalpotājs), ko ir izraudzījušies vecākie no tās draudzes, pie kuras šī grupa pieder. Daudzas draudzes un grupas sāk ar to, ka vispirms telefonu grāmatā vai internetā meklē uzvārdus, kas ir izplatīti cilvēkiem, kuri runā konkrētajā svešvalodā. Pēc tam sludinātāji zvana šiem cilvēkiem vai tos apmeklē, lai noskaidrotu, kādas adreses iekļaut teritorijā. Vajadzības gadījumā draudzes vecākie var izlemt, ka laiku pa laikam visa draudze, pie kuras pieder svešvalodas grupa, piedalās svešvalodā runājošo cilvēku meklēšanā. (Sk. ”Kā atrast tos, kas runā svešvalodā”.)

5. a) Kādus ieteikumus būtu labi ņemt vērā, ja meklējam cilvēkus, kas runā svešvalodā? b) Ko mēs varētu teikt, kad meklējam šādus cilvēkus?

⁵ Kad meklējam cilvēkus, kas runā svešvalodā, mums vienmēr skaidri jāpatur prātā savs mērķis. Tā kā šis darbs ir daļa no kalpošanas, mums jābūt ģērbtiem tāpat kā tad, kad dodamies sludināt. Daudzi atzīst, ka tad, ja, atrazdamies teritorijā, viņi vienlaikus arī izmēģina sarunu ievadus un savā starpā runā svešvalodā, viņi gan saglabā entuziasmu, gan atsvaidzina savas svešvalodas zināšanas. Mēs varam iekļaut sludināšanas pārskatā laiku, ko pavadām, meklējot cilvēkus, bet nevaram ierēķināt to laiku, ko pavadām, veidojot teritoriju kartes un sarakstus. Ja mēs atrodam kādu cilvēku, kas runā svešvalodā, mums jācenšas viņam pastāstīt Bībeles vēsti un pēc tam jāinformē kalpošanas pārraugs vai brālis, kam viņš ir uzticējis rūpēties par teritorijām, lai attiecīgā adrese tiktu pievienota draudzes vai grupas teritorijai. Šādi ir jārīkojas neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir parādījis interesi vai ne. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka ir jāpiedalās arī citos sludināšanas veidos, nevis tikai jāmeklē svešvalodā runājoši cilvēki. (Sk. ”Ko sacīt, kad meklējam cilvēkus, kas runā svešvalodā”.)

6. Kāpēc nedzirdīgu cilvēku meklēšana prasa pūles un neatlaidību?

⁶ Kā meklēt nedzirdīgos. Nedzirdīgo meklēšana ir nedaudz citāda, un tā prasa lielas pūles un neatlaidību. Ne cilvēka uzvārds, ne ārējais izskats, ne apģērbs neliecina par to, vai viņš ir dzirdīgs vai nedzirdīgs. Turklāt nedzirdīgo ģimenes locekļi un draugi mēdz būt piesardzīgi un nelabprāt sniedz informāciju sludinātājiem, kas meklē nedzirdīgos. Tālāk ir minēti vairāki ieteikumi, kā meklēt nedzirdīgos, un tie var noderēt arī sludinātājiem, kas meklē svešvalodā runājošus cilvēkus.

7. a) Kā dzīvojamos rajonos meklēt nedzirdīgos? b) Kā mēs varam kliedēt iedzīvotāju aizdomas?

⁷ Zīmju valodas draudzēm un grupām ir izdevies uzzināt daudz nedzirdīgo adrešu, vaicājot cilvēkiem dzīvojamos rajonos. Iespējams, kāds iedzīvotājs ir pamanījis kaimiņu, darba biedru vai skolas biedru runājam zīmju valodā. Varbūt kādam ir nedzirdīgs radinieks. Atcerēsimies, ka cilvēki uz mūsu apmeklējumu var raudzīties ar aizdomām. Taču, ja mēs izturamies draudzīgi, kā arī īsi un atklāti izklāstām sava nāciena mērķi, mēs varam kliedēt viņu bažas. Jautājot iedzīvotājiem, vai tie nepazīst kādu nedzirdīgo, daudzi sludinātāji izmanto zīmju valodā tulkotos izdevumus DVD formātā — viņi parāda kādu no šiem izdevumiem un piemin, ka vēlas pastāstīt par Bībeles vēsti nedzirdīgajiem. Ja mājas iedzīvotājs vilcinās sniegt informāciju, viņam var atstāt mūsu kontaktinformāciju vai ielūgumu uz zīmju valodas draudzes sapulcēm, kuru viņš var iedot nedzirdīgajam radiniekam vai draugam.

8. Kā tuvējās draudzes var palīdzēt zīmju valodas draudzēm?

⁸ Tā kā zīmju valodas draudzēm parasti ir ļoti liela teritorija, tad vienu vai divas dienas gadā šīs draudzes var lūgt kādai no tuvējām draudzēm, lai tā palīdzētu meklēt nedzirdīgos kādā pilsētas daļā. Kad šādā dienā tiek rīkota sludināšanas sapulce, tā ir jāvada kādam no zīmju valodas draudzes, un tajā var pastāstīt, kā meklēt nedzirdīgos, un iekļaut demonstrējumu. Katrā automašīnā, kas dodas uz teritoriju, būtu jābūt vismaz vienam sludinātājam no zīmju valodas draudzes, un katrai šādai sludinātāju grupiņai ir jāsaņem karte, kurā atzīmēta tās darbības teritorija.

9. Kādās vēl vietās var meklēt nedzirdīgos, un kā to darīt?

⁹ Nedzirdīgus cilvēkus var meklēt arī vietās, kur viņi mēdz satikties un atpūsties vai kur viņi saņem kādus pakalpojumus. Sludinātājiem, kas dodas uz šādām vietām, jābūt ģērbtiem atbilstoši situācijai. Labāk ir nevis runāt veselas nedzirdīgo grupas priekšā, bet gan atsevišķi sarunāties ar vienu vai diviem cilvēkiem, nepiesaistot sev lieku apkārtējo uzmanību. Ja izveidojas laba saruna, varbūt ir iespējams apmainīties ar kontaktinformāciju.

10. Pastāstiet par dažām citām iespējām meklēt nedzirdīgos!

¹⁰ Vēl viena iespēja ir sagatavot kartes, kurās būtu norādīti uzņēmumi, kas sniedz dažādus pakalpojumus, un pēc tam piemērotā laikā apmeklēt šīs vietas. Vienā kartē varētu būt iekļautas vairākas degvielas uzpildes stacijas, bet citā — ķīmiskās tīrītavas, veļas mazgātavas, restorāni, viesnīcas vai citi uzņēmumi. Ja katrā kartē ir norādīti viena veida uzņēmumi, sludinātāji visur var izmantot līdzīgu ievadu un tā iegūt pieredzi un iemaņas. Piemēram, dažās valstīs, kur viesnīcās pastāv noteikta kārtība, kā rūpēties par nedzirdīgiem klientiem, sludinātāji var īsi pastāstīt viesnīcas administratoram par savu darbību un piedāvāt jau iepriekš sagatavotu mapīti ar kādu publikāciju zīmju valodā un ielūgumu uz zīmju valodas draudzes sapulcēm, lai viesnīcas darbinieks varētu iedot šo mapīti nedzirdīgajiem klientiem. Dažos uzņēmumos mēs varam pajautāt, vai kāds no darbiniekiem vai pastāvīgajiem klientiem neizmanto zīmju valodu. Ja teritorijā atrodas nedzirdīgo skola, mēs varam piedāvāt mūsu izdevumus zīmju valodā skolas bibliotēkai.

11. Kāpēc svešvalodā runājošu cilvēku meklēšana ir svarīga sludināšanas daļa?

¹¹ Svarīgs darbs. Meklēt cilvēkus, kas runā svešvalodā, nav viegli, jo tas prasa laiku un pūles. Turklāt daudz kur iedzīvotāju sastāvs bieži mainās, jo cilvēki mēdz pārcelties uz citu dzīvesvietu, tāpēc draudzēm pastāvīgi ir jāatjauno informācija teritoriju kartītēs. Aizvien vairāk ir tādu vietu, kur svešvalodā runājošu cilvēku meklēšana ir kļuvusi par svarīgu sludināšanas daļu. Jehova, kas mums ir uzdevis sludināt, ir objektīvs. (Ap. d. 10:34.) Viņa ”griba ir tāda, lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:3, 4.) Tāpēc sadarbosimies ar Jehovu un mūsu brāļiem un māsām, lai atrastu cilvēkus ”ar labu un krietnu sirdi”, kuri runā visdažādākajās valodās. (Lūk. 8:15.)

[Papildmateriāls 5. lpp.]

Palīdzēsim cits citam

Ja draudze vai grupa vēlas, lai tai palīdzētu atrast cilvēkus, kas runā tās valodā, kalpošanas pārraugs var vērsties pie citu valodu draudžu vecākajiem. Vislabāk būtu vērsties tikai pie tām draudzēm, kuras neatrodas pārāk tālu vai kuru teritorijā dzīvo daudz cilvēku, kas runā attiecīgajā valodā. Vecākie šajās draudzēs var informēt sludinātājus, ka tad, ja viņi atrod kādu cilvēku, kas runā konkrētajā svešvalodā, viņiem jāpieraksta šī cilvēka adrese un tā jāiedod kalpošanas pārraugam, kas to nodos tālāk draudzei vai grupai, kura bija lūgusi palīdzību. Visu iesaistīto draudžu kalpošanas pārraugiem jāizveido savstarpēji pieņemama sistēma, kas ļautu efektīvi sludināt daudzvalodu teritorijā un palīdzētu interesentiem apmeklēt draudzes sapulces viņiem saprotamā valodā.

Ja sludinātāji sastop cilvēku, kas runā svešvalodā un kas parāda patiesu interesi par Bībeli, vai kādu nedzirdīgo, viņiem bez kavēšanās jāaizpilda veidlapa Lūdzu apmeklēt (S-43) un tā jānodod draudzes sekretāram. Tā cilvēks pavisam drīz varēs saņemt garīgu palīdzību. (Sk. km 11/5 3. lpp.)

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Kā atrast tos, kas runā svešvalodā

• Vaicājiet citiem: Bībeles skolniekiem, radiniekiem, darba biedriem utt.

• Meklējiet telefonu grāmatā uzvārdus, kas ir izplatīti cilvēkiem, kuri runā attiecīgajā valodā. Varbūt internetā vai kompānijā, kas sniedz telefonu pakalpojumus, ir pieejamas telefonu grāmatas, kuros uzvārdi ir sagrupēti pēc adresēm.

• Neuzkrītoši painteresējieties tādās vietās kā bibliotēkās, valsts iestādēs un augstskolās.

• Meklējiet laikrakstos sludinājumus par pasākumiem, ko rīko svešvalodā runājošu cilvēku kopiena.

• Iegriezieties veikalos un uzņēmumos, kuru klienti ir cilvēki no svešvalodas kopienas.

• Ja kādā biznesa centrā, augstskolas ēkā, stacijā vai autoostā bieži var sastapt cilvēkus, kas runā svešvalodā, palūdziet vadībai atļauju novietot tur literatūras stendu.

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Ko sacīt, kad meklējam cilvēkus, kas runā svešvalodā

Izturēdamies draudzīgi un atklāti paskaidrodami sava nāciena mērķi, mēs varam kliedēt cilvēku aizdomas. Bieži vien palīdz tas, ka jau sākumā parādām literatūru attiecīgajā valodā.

Pēc sasveicināšanās mēs varētu teikt: ”Mēs meklējam cilvēkus, kas runā ______ valodā, lai varētu viņiem pastāstīt par brīnišķīgajiem Bībeles solījumiem. Vai jūs pazīstat kādu, ar ko mēs varētu parunāt?”

Kad meklējam nedzirdīgos, mēs varētu teikt: ”Labdien! Es vēlētos jums kaut ko parādīt. [Izmantojot portatīvo DVD atskaņotāju, parādiet fragmentu no kādas mūsu publikācijas zīmju valodā.] Tas ir fragments no publikācijas latviešu zīmju valodā. Mums ir vairāki izdevumi zīmju valodā, kas paredzēti, lai skaidrotu garīgus jautājumus nedzirdīgiem cilvēkiem, un kas netiek izplatīti par maksu. Vai jūs pazīstat kādu nedzirdīgu vai vājdzirdīgu cilvēku, kas runā zīmju valodā?” Ja sarunas biedrs uzreiz nevar iedomāties nevienu, mēs varam apvaicāties, vai viņš nav ievērojis kādu nedzirdīgo darbā, skolā, tuvākajā apkaimē vai kaut kur citur.