Draudzīgās sarunās var sasniegt sirdi
1 Sarunu var raksturot kā ”mutisku domu apmaiņu”. Ja uzsākam draudzīgu sarunu par tēmu, kas ir aktuāla citiem cilvēkiem, ir iespējams pamodināt viņu interesi, un šāda saruna mums var palīdzēt sasniegt viņu sirdi ar Ķēniņvalsts vēsti. Pieredze rāda, ka iznākums ir daudz labāks, ja iesaistām cilvēkus draudzīgā un nepiespiestā sarunā, nevis tad, ja viņus kategoriski mācām.
2 Kā uzsākt draudzīgu sarunu. Lai mēs varētu sarunāties ar citiem cilvēkiem, mums nav viņiem jāmin pārsteidzošas domas un jānolasa iespaidīgas Rakstu vietas. Mums vienkārši jāiesaista otrs cilvēks sarunā. Piemēram, kad mēs draudzīgi sarunājamies ar savu kaimiņu, saruna nav saspīlēta, bet gan atraisīta. Mēs nedomājam par saviem tālākajiem vārdiem, mēs dabiski atsaucamies uz viņa izteiktajām domām. Mūsu patiesā ieinteresētība kaimiņa teiktajā var viņu pamudināt turpināt sarunu. Gluži tāpat mums būtu jārīkojas, kad sludinām citiem.
3 Lai uzsāktu draudzīgu sarunu, var sākt runāt par tādiem tematiem kā noziedzību, jauniešu problēmām, notikumiem vietējā apvidū, situāciju pasaulē vai pat par laika apstākļiem. Tēmas, kas tieši skar cilvēku dzīvi, ir ļoti noderīgas, lai izraisītu viņu interesi. Un, ja saruna ir iesākta, mēs to mazpamazām varam virzīt tā, lai varētu pasludināt Ķēniņvalsts vēsti.
4 Nepiespiesta saruna — tas tomēr nenozīmē, ka mums iepriekš nebūtu jāgatavojas. Mums tas ir jādara. Taču nav nekādas vajadzības izveidot negrozāmu runas uzmetumu vai arī iemācīties no galvas pamācošu runu — iznākums būtu sausa saruna, un nebūtu iespējams pielāgoties attiecīgajiem apstākļiem. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 9:20—23.) Lielisks veids, kā gatavoties, ir šāds: izraugies vienu vai divas bībeliskas tēmas ar mērķi veidot sarunu uz šo tēmu pamata. Šajā ziņā ir noderīgi pārskatīt tematus, kas ir atrodami brošūriņā Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli.
5 Kādas īpašības ir vajadzīgas, lai uzsāktu draudzīgu sarunu. Kad sarunājamies ar citiem cilvēkiem, mums jābūt sirsnīgiem un patiesīgiem. Par šādām īpašībām liecina smaids un laipna izturēšanās. Mēs zinām vislabāko vēsti visā pasaulē; tā piesaistīs lielākoties cilvēkus ar godīgu sirdi. Ja šie cilvēki manīs, ka mēs par viņiem interesējamies tāpēc, ka ļoti vēlamies pastāstīt kādu labu vēsti, iespējams, viņi būs pamudināti klausīties. (2. Kor. 2:17.)
6 Iesaistīties sarunā — tam būtu jābūt kaut kam patīkamam. Tāpēc mums jāstāsta Ķēniņvalsts vēsts laipni un taktiski. (Gal. 5:22; Kol. 4:6.) Centīsimies radīt mūsu sarunu biedram labu iespaidu par Jehovas lieciniekiem. Tādā gadījumā pat tad, ja mums neizdosies sasniegt mūsu sarunu biedra sirdi, viņš, iespējams, būs atsaucīgāks, kad nākamreiz ar viņu runās kāds liecinieks.
7 Lai uzsāktu draudzīgu sarunu, nav jāizveido sarežģīta runa. Ir tikai jāpacenšas izraisīt cilvēka interesi par jautājumu, kas viņam rūp. Ja mēs jau iepriekš gatavosimies, mēs varēsim iesaistīt cilvēkus draudzīgās sarunās. Kad satiksim cilvēkus, centīsimies sasniegt viņu sirdi, stāstot vislabāko vēsti, kāda vien ir zināma, — vēsti par mūžīgajām svētībām, ko nodrošinās Ķēniņvalsts. (2. Pēt. 3:13.)