Līdzināsimies Jēzum pazemībā un sirsnībā

1. Kāpēc, līdzinoties Jēzum, mēs varam tuvoties Jehovam?

MUMS ir raksturīgi līdzināties tiem, kuru personību un rīcību mēs apbrīnojam. No visiem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši uz zemes, nevienam nav vērts līdzināties vairāk kā Jēzum Kristum. Kāpēc tā var apgalvot? Jēzus pats reiz sacīja: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Jēzus rīcībā nevainojami atspoguļojas viņa Tēva personība, tāpēc, vērojot Dēlu, būtībā ir iespējams redzēt Tēvu. Līdzinoties Jēzum, mēs tuvojamies Jehovam — izcilākajai personai Visumā. Tāds ir ieguvums, ja cenšamies dzīvot tā, kā dzīvoja viņa Dēls.

2., 3. a) Kāpēc Jehova ir devis aprakstu, kurā atklājas viņa Dēla personība, un ko Jehova gaida no mums? b) Par ko stāstīts šajā un nākamajā rakstā?

² Bet kā mēs varam zināt, kāds ir Jēzus? Mūsu rīcībā ir Dieva iedvesmots apraksts, kurā atklājas Jēzus personība. Šo aprakstu, kas atrodams Bībeles Grieķu rakstos, ir devis Jehova, jo viņš vēlas, lai mēs iepazītu viņa Dēlu un spētu tam līdzināties. (Nolasīt 1. Pētera 2:21.) Paraugs, ko rādīja Jēzus, Bībelē ir salīdzināts ar ”pēdām” jeb pēdu nospiedumiem. Jehova mūs rosina iet Jēzus pēdās un spert tādus pašus soļus kā viņš. Protams, Jēzus piemērs bija nevainojams, bet mēs esam tālu no pilnības. Taču Jehova arī negaida, ka mēs sekosim Jēzum nekļūdīgi. Viņš vēlas, lai mēs līdzinātos viņa Dēlam tādā mērā, kā tas ir iespējams mums, nepilnīgiem cilvēkiem.

³ Tāpēc tagad pievērsīsim uzmanību vairākām pievilcīgām Jēzus īpašībām. Šajā rakstā būs runa par viņa pazemību un sirsnību, bet nākamajā — par viņa drosmi un spriestspēju. Apskatot katru īpašību, noskaidrosim atbildes uz trim jautājumiem: ko šī īpašība sevī ietver? Kā tā izpaudās Jēzus dzīvē? Kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei?

JĒZUS IR PAZEMĪGS

4. Kā jūs paskaidrotu, kas ir pazemība?

⁴ Kas ir pazemība? Lepnuma pārņemtajā pasaulē kāds varētu domāt, ka pazemība ir vājuma vai nedrošības izpausme. Tomēr bieži ir tieši otrādi. Pazemība prasa lielu spēku un drosmi. Būt pazemīgam nozīmē būt brīvam no lepnuma un augstprātības. Pazemība sākas ar to, kādās domās mēs esam par sevi. Kādā Bībeles vārdnīcā norādīts: ”Pazemība nozīmē apzināties, cik niecīgi mēs esam Dieva priekšā.” Ja mums piemīt patiesa pazemība Dieva priekšā, mēs neuzskatīsim, ka esam pārāki par citiem cilvēkiem. (Rom. 12:3; Filip. 2:3.) Nepilnīgiem cilvēkiem nav viegli attīstīt pazemību. Taču mēs varam mācīties būt pazemīgi, ja pārdomājam savu stāvokli Dieva priekšā un staigājam viņa Dēla pēdās.

5., 6. a) Kas ir virseņģelis Mihaēls? b) Kā izpaudās Mihaēla pazemība?

⁵ Kā izpaudās Jēzus pazemība? Dieva Dēls ir bijis pazemīgs jau ļoti ilgi — gan kā varena garīga būtne debesīs, gan kā pilnīgs cilvēks uz zemes. Apskatīsim dažus piemērus.

⁶ Viņa prāta nostāja. Bībeles sarakstītājs Jūda minēja kādu gadījumu, kas notika pirms Jēzus kļūšanas par cilvēku. (Nolasīt Jūdas 9.) Jēzum, kas tolaik bija pazīstams kā virseņģelis Mihaēls, ”bija strīds ar Velnu”. Runa bija par ”Mozus miesu”. Kā atceramies, pēc Mozus nāves Jehova viņu apglabāja nezināmā vietā. (5. Moz. 34:5, 6.) Iespējams, Sātans plānoja izmantot Mozus mirstīgās atliekas viltus pielūgsmē. Lai kāds būtu bijis Sātana nekrietnais nolūks, Mihaēls drosmīgi stājās viņam pretī. Kādā Bībeles vārdnīcā atzīmēts, ka grieķu valodas vārds, kas tulkots ”bija strīds”, tiek ”attiecināts arī uz tiesisku strīdu” un var liecināt, ka ”Mihaēls apstrīdēja Sātana tiesības paņemt Mozus ķermeni”. Taču galvenais eņģelis saprata, ka viņš nav pilnvarots tiesāt Sātanu, tāpēc viņš atstāja spriedumu Augstākā Tiesneša, Jehovas, ziņā. Tā Mihaēls nepārkāpa savas varas robežas, kaut arī tika izaicināts. Cik pazemīga attieksme!

7. Kā pazemība izpaudās Jēzus runā un rīcībā?

⁷ Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņa runā un rīcībā izpaudās patiesa pazemība. Viņa runa. Jēzus nekad nepievērsa sev pārmērīgu uzmanību. Viņš raudzījās, lai viss gods tiktu viņa Tēvam. (Marka 10:17, 18; Jāņa 7:16.) Jēzus nekad nerunāja ar saviem mācekļiem augstprātīgi un nelika tiem justies zemākiem. Viņš izturējās pret tiem ar cieņu, uzslavēja tos par labām īpašībām un pauda paļāvību uz tiem. (Lūk. 22:31, 32; Jāņa 1:47.) Viņa rīcība. Jēzus dzīvoja vienkārši — tā, lai mantas viņam nebūtu par nastu. (Mat. 8:20.) Viņš bija gatavs veikt pat visnecilākos darbus. (Jāņa 13:3—15.) Ļoti spilgts pazemības apliecinājums bija viņa paklausība. (Nolasīt Filipiešiem 2:5—8.) Atšķirībā no lepniem cilvēkiem, kas nevienam negrib paklausīt, Jēzus pazemīgi pakļāvās Dieva gribai un kļuva ”paklausīgs līdz nāvei”. Ir pilnīgi skaidrs, ka Jēzus, Cilvēka dēls, bija ”sirdī pazemīgs”. (Mat. 11:29.)

LĪDZINĀSIMIES JĒZUM PAZEMĪBĀ

8., 9. Kā izpaužas pazemība?

⁸ Kā mēs varam līdzināties Jēzum un būt pazemīgi? Mūsu prāta nostāja. Pazemība palīdz nepārkāpt savas pilnvaras. Ja saprotam, ka nav mūsu ziņā tiesāt citus, mēs nesteigsimies kritizēt citus par viņu kļūdām un apšaubīt viņu rīcības motīvus. (Lūk. 6:37; Jēk. 4:12.) Pazemīgs cilvēks nav ”pārliecīgi taisns” un nejūtas pārāks par tiem, kam nav tādu pašu spēju vai kam nav uzticēti tikpat atbildīgi uzdevumi kā viņam. (Sal. Māc. 7:16.) Pazemīgi vecākie nedomā, ka viņi ir augstāki par ticības biedriem. Gluži otrādi, viņi ”uzskata citus par augstākiem” un ”izturas kā mazākie”. (Filip. 2:3; Lūk. 9:48.)

⁹ Tieši tāds cilvēks bija Volters Torns, kas kopš 1894. gada kalpoja par piligrimu jeb ceļojošo pārraugu. Pēc daudziem pārrauga darbā pavadītiem gadiem viņš tika uzaicināts uz Bēteles lauku saimniecību Ņujorkas štatā, kur strādāja vistu kūtī. Šis brālis stāstīja: ”Vienmēr, kad man rodas pārāk labas domas par sevi, es it kā lieku sevi stūrī un saku: ”Tu, mazais puteklīti! Ar ko gan tu vari lepoties?”” (Nolasīt Jesajas 40:12—15.) Tā bija attieksme, kas liecināja par īstu pazemību.

10. Kā mēs varam apliecināt pazemību ar savu runu un rīcību?

¹⁰ Mūsu runa. Ja sirdī esam pazemīgi, šī īpašība atspoguļosies tajā, ko sakām. (Lūk. 6:45.) Runājot ar citiem, mēs nekoncentrēsimies uz saviem sasniegumiem un mums uzticētajiem pienākumiem. (Sal. Pam. 27:2.) Mēs meklēsim labo savos brāļos un māsās un uzslavēsim viņus par viņu labajām īpašībām, spējām un panākumiem. (Sal. Pam. 15:23.) Mūsu rīcība. Pazemīgi kristieši netiecas pēc atzinības šajā pasaulē. Viņi izvēlas dzīvot vienkārši un ir gatavi strādāt darbu, kas pasaulē tiek uzskatīts par necilu, lai varētu pēc iespējas vairāk kalpot Jehovam. (1. Tim. 6:6, 8.) Spilgta pazemības izpausme ir paklausība. Ir vajadzīga pazemība, lai mēs būtu ”paklausīgi saviem vadītājiem” draudzē, kā arī sekotu vadībai, ko saņemam no Jehovas organizācijas. (Ebr. 13:17.)

JĒZUS IR SIRSNĪGS

11. Kas ir sirsnīgums?

¹¹ Sirsnīgums ir mīlestības izpausme, kurai raksturīga laipnība, iejūtība un maigums. Ar to ir saistītas arī tādas īpašības kā līdzjūtība un žēlsirdība. (Lūk. 1:78; Filip. 1:8; Jēk. 5:11.) Par Bībelē atrodamo mudinājumu būt līdzjūtīgiem kādā Bībeles vārdnīcā sacīts: ”Tas nav tikai aicinājums just līdzi tiem, kam tas ir vajadzīgs. Tas ir rosinājums iesaistīties un palīdzēt citiem ar konkrētu rīcību, kas var piešķirt viņu dzīvei jaunu ievirzi.” Sirsnīga līdzjūtība ir pamudinošs spēks, kas var būtiski ietekmēt citu cilvēku dzīvi.

12. Kas liecina, ka Jēzus no sirds juta līdzi citiem, un uz ko Jēzu mudināja viņa maigās jūtas?

¹² Kā izpaudās Jēzus sirsnīgums? Viņa maigās jūtas un iejūtīgā rīcība. Jēzus no sirds juta līdzi citiem. Kad viņš redzēja, ka Marija, ar kuru viņam bija draudzīgas attiecības, un tie, kas pie viņas bija atnākuši, apraud Marijas brāļa Lācara nāvi, Jēzus, visiem redzot, ”sāka raudāt”. (Nolasīt Jāņa 11:32—35.) Pēc tam Jēzus, acīmredzot dziļa žēluma pārņemts, tāpat kā tajā reizē, kad viņš atdzīvināja atraitnes dēlu, piecēla Lācaru no nāves. (Lūk. 7:11—15; Jāņa 11:38—44.) Šādi Jēzus parūpējās, ka Lācaram paveras iespēja dzīvot debesīs. Bībelē ir aprakstīts arī cits gadījums, kas risinājās agrāk, kad Jēzum kļuva žēl ļaužu, kas bija atnākuši pie viņa. Līdzjūtības mudināts, ”viņš tiem sāka daudz ko mācīt”. (Marka 6:34.) Ja cilvēki atsaucās uz Jēzus mācībām, viņu dzīve izmainījās pašos pamatos. Kā redzam, Jēzus maigās jūtas viņu rosināja būt sirsnīgam un palīdzēt citiem. (Mat. 15:32—38; 20:29—34; Marka 1:40—42.)

13. Kā Jēzus sirsnīgums izpaudās tajā, kā viņš runāja ar citiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹³ Viņa sirsnīgie vārdi. Jēzus bija sirsnīgs cilvēks, un viņš sirsnīgi runāja ar citiem, it sevišķi ar tiem, kam neklājās viegli. Apustulis Matejs attiecināja uz Jēzu šos Jesajas vārdus: ”Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs.” (Jes. 42:3; Mat. 12:20.) Jēzus prata ar saviem vārdiem spēcināt tos, kuri līdzinājās aizlauztai niedrei vai eļļas lampas daktij, kas draud izdzist. Viņš sludināja vēsti par cerību, lai ”dziedinātu sagrauztas sirdis”. (Jes. 61:1.) Jēzus aicināja nākt pie viņa visus, kas bija ”nopūlējušies un smagu nastu mākti”, apsolīdams, ka tie ”gūs jaunus spēkus”. (Mat. 11:28—30.) Viņš apliecināja saviem sekotājiem, ka Dievs sirsnīgi rūpējas par visiem saviem kalpiem, arī par ”mazajiem” — tiem, kas no pasaules viedokļa ir pavisam nenozīmīgi. (Mat. 18:12—14; Lūk. 12:6, 7.)

LĪDZINĀSIMIES JĒZUM SIRSNĪGUMĀ

14. Kā mēs varam veidot sevī sirsnīgas jūtas pret citiem?

¹⁴ Kā mēs varam līdzināties Jēzum un būt sirsnīgi? Mūsu maigās jūtas. Iespējams, šādas jūtas mums nav dabiskas, bet Bībelē mēs tiekam mudināti tādas attīstīt. ”Sirsnīga līdzjūtība” pieder pie ”jaunā cilvēka”, kas jāapvelk visiem kristiešiem. (Nolasīt Kolosiešiem 3:9, 10, 12.) Kā veidot sevī sirsnīgas jūtas pret citiem? Plaši atdarīsim savu sirdi. (2. Kor. 6:11—13.) Uzmanīgi klausīsimies, kad kāds stāsta mums par savām jūtām un bažām. (Jēk. 1:19.) Liksim lietā iztēli un domāsim: kā es justos viņa vietā? Kas man būtu vajadzīgs? (1. Pēt. 3:8.)

15. Kā mēs varam palīdzēt tiem, kas līdzinās aizlauztai niedrei vai tikko kvēlojošai daktij?

¹⁵ Mūsu iejūtīgā rīcība. Iejūtīgs cilvēks nav vienaldzīgs pret to, kā klājas citiem, un vēlas palīdzēt tiem, kas līdzinās aizlauztai niedrei vai tikko kvēlojošai daktij. Kā tas ir iespējams? ”Raudiet ar tiem, kas raud,” teikts Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 15. pantā. Nomāktajiem iejūtība ir vajadzīga vairāk nekā atbildes. Kāda māsa, kurai pēc meitas nāves mierinājumu sniedza ticības biedri, atceras: ”Man bija ļoti svarīgi, ka draugi ieradās pie manis un vienkārši paraudāja kopā ar mani.” Sirsnīgas jūtas var izpausties arī labos darbos. Vai jūs pazīstat kādu atraitni, kurai mājās kaut kas jāsalabo? Vai kādam gados vecam kristietim ir nepieciešams transports, lai nokļūtu uz sapulcēm, dotos sludināt vai apmeklētu ārstu? Pat neliela laipnības izpausme šādiem ticības biedriem var nozīmēt ļoti daudz. (1. Jāņa 3:17, 18.) Turklāt sirsnīgas jūtas pret citiem mēs varam apliecināt ar aktīvu līdzdalību kalpošanā. Nav labāka veida, kā ietekmēt godprātīgu cilvēku dzīvi uz labo pusi!

16. Ko varētu sacīt tiem, kas jūtas nomākti?

¹⁶ Mūsu sirsnīgie vārdi. Sirsnīgas jūtas pret citiem mums liek ”mierināt nomāktos”. (1. Tes. 5:14.) Ko varētu sacīt šādiem cilvēkiem? Mēs varam viņus stiprināt, paužot patiesu interesi un rūpes par viņiem. Sirsnīga uzslava viņiem var palīdzēt saskatīt savas labās īpašības un spējas. Mēs varam atgādināt, ka Jehova viņus ir vilcis pie sevis ar Dēla starpniecību, tātad viņi ir dārgi Jehovas acīs. (Jāņa 6:44.) Ir svarīgi viņiem apliecināt, ka Jehovam no sirds rūp, kas notiek ar viņa kalpiem, kuriem ir ”salauztas sirdis” un ”noskumis prāts”. (Ps. 34:19.) Sirsnīgi vārdi var sniegt īstu atspirdzinājumu tiem, kam vajadzīgs mierinājums. (Sal. Pam. 16:24.)

17., 18. a) Kā Jehova vēlas, lai vecākie izturētos pret viņa avīm? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁷ Draudžu vecākie, Jehova vēlas, lai jūs saudzīgi izturētos pret viņa avīm. (Ap. d. 20:28, 29.) Jūsu pienākums ir garīgā ziņā spēcināt, iedrošināt un atspirdzināt avis. (Jes. 32:1, 2; 1. Pēt. 5:2—4.) Tāpēc sirsnīgs un iejūtīgs vecākais necenšas valdīt pār avīm, izdomājot dažādus likumus vai radot citos vainas apziņu, lai piespiestu viņus darīt vairāk, nekā viņu apstākļos ir iespējams. Gluži otrādi, šāds vecākais pūlas iepriecināt draudzes locekļus un paļaujas, ka mīlestība pret Jehovu tos mudina darīt kalpošanā visu iespējamo. (Mat. 22:37.)

¹⁸ Pārdomājot Jēzus pazemību un sirsnīgumu, mēs noteikti izjūtam, ka aug mūsu vēlēšanās staigāt viņa pēdās. Nākamajā rakstā apskatīsim vēl divas pievilcīgas Jēzus personības iezīmes — viņa drosmi un spriestspēju.