”Katrai lietai ir savs nolikts laiks”
”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 3:1)
1. Ko reizēm nespēj nepilnīgi cilvēki, un kas šī iemesla dēļ ar dažiem ir noticis?
CILVĒKI reizēm saka: ”Man vajadzēja to izdarīt jau agrāk,” vai arī otrādi: ”Labāk būtu bijis pagaidīt.” Tas liecina, ka nepilnīgi cilvēki ne vienmēr spēj pareizi noteikt, kad kaut kas jādara. Šī iemesla dēļ mēdz rasties domstarpības, neapmierinātība un vilšanās. Vissliktākais ir tas, ka daži šī paša iemesla dēļ ir zaudējuši ticību Jehovam un viņa organizācijai.
2., 3. a) Kāpēc ir gudri ņemt vērā Jehovas noteiktos laikus? b) Kādam jābūt mūsu viedoklim par Bībeles pravietojumu piepildīšanos?
2 Tā kā Jehova zina un saprot to, ko cilvēki nespēj zināt un saprast, viņš var paredzēt jebkuras darbības iznākumu, ja vien viņš to vēlas. Viņš ”no iesākuma” spēj noteikt ”gala iznākumu”. (Jesajas 46:10.) Tātad Jehova var nekļūdīgi izvēlēties īsto brīdi, kad rīkoties saskaņā ar savu nodomu. Tāpēc mums būtu saprātīgi pieņemt Jehovas noliktos laikus, nevis paļauties uz saviem nepilnīgajiem priekšstatiem.
3 Piemēram, garīgi nobrieduši kristieši uzticīgi gaida Jehovas nolikto laiku, kad piepildīsies vairāki Bībeles pravietojumi. Viņi ir aizņemti kalpošanā Jehovam un patur prātā principu, kas izteikts Raudu Dziesmu 3. nodaļas 26. pantā: ”Ir labi — būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt uz tā Kunga palīdzību.” (Salīdzināt Habakuka 3:16.) Tajā pašā laikā viņi ir pārliecināti, ka spriedums, ko Jehova noteicis, ”pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, ..tomēr.. nāktin nāks un nekur nepaliks”. (Habakuka 2:3.)
4. Kā vārdi no Amosa 3:7 un Mateja 24:45 mums palīdz pacietīgi gaidīt Jehovas palīdzību?
4 Bet vai ir iemesls kļūt nepacietīgiem, ja mēs nevaram saprast kaut ko no Bībeles vai no Sargtorņa biedrības publikācijās dotajiem skaidrojumiem? Mēs rīkojamies gudri, ja gaidām, kad Jehova mums palīdzēs saprast neskaidros jautājumus. ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” (Amosa 3:7.) Kāds brīnišķīgs solījums! Bet mums jāapzinās, ka Jehova atklāj savus noslēpumus tad, kad viņš to uzskata par nepieciešamu. Tāpēc Dievs ir iecēlis ’uzticīgo un gudro kalpu’, lai tas viņa tautai ”dotu [garīgo] barību īstā laikā”. (Mateja 24:45, JD.) Tātad nav pamata pārlieku raizēties, ja kaut kādi jautājumi nav izskaidroti visos sīkumos. Mēs varam būt droši, ka tad, ja mēs pacietīgi gaidīsim Jehovas palīdzību, viņš ar uzticīgā kalpa starpniecību dos visu nepieciešamo ”īstā laikā”.
5. Kāpēc ir labi pārdomāt vārdus no Salamana Mācītāja 3:1—8?
5 Gudrais ķēniņš Salamans minēja 28 lietas, kurām katrai ir ”savs nolikts laiks”. (Salamans Mācītājs 3:1—8.) Noskaidrojot Salamana vārdu nozīmi, mums būs vieglāk saprast, ko Dievs uzskata par īsto laiku attiecīgām darbībām. (Ebrejiem 5:14.) Tas savukārt palīdzēs mums saskaņot savu dzīvi ar Dieva nodomiem.
”Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties”
6., 7. a) Kas liek ”raudāt” daudziem mūsdienu cilvēkiem? b) Kā pasaule cenšas mazināt stāvokļa nopietnību, kādā tā atrodas?
6 Dzīvē ir ”savs laiks raudāt, un savs laiks smieties”, lai gan jebkurš cilvēks, protams, labprātāk izvēlētos pēdējo. (Salamans Mācītājs 3:4.) Diemžēl mēs dzīvojam pasaulē, kas ļoti bieži liek mums raudāt. Masu saziņas līdzekļi piedāvā galvenokārt drūmas ziņas. Sirds sažņaudzas sāpēs, kad tiek stāstīts par jauniešiem, kas nošāvuši skolas biedrus, par vecākiem, kas ļaunprātīgi izmanto savus bērnus, par teroristiem, kas nogalina un sakropļo nevainīgus cilvēkus, par dabas katastrofām, kuru dēļ iet bojā cilvēki un tiek iznīcināti īpašumi. No televizoru ekrāniem uz mums skatās bēgļi, kas padzīti no savas zemes, un izbadējušies bērni ar iekritušām acīm. Mūs dara nemierīgus domas par tādiem agrāk nezināmiem jēdzieniem kā etniskā tīrīšana, AIDS, bakterioloģiskais karš un El Ninjo.
7 Mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi daudz nelaimju un sāpju. Bet izklaides industrija it kā cenšas mazināt stāvokļa nopietnību un mudina aizmirst par citu cilvēku ciešanām, nepārtraukti piedāvājot mums izklaides veidus, kas ir sekli, vulgāri, bieži vien saistīti ar netiklību un vardarbību. Bet prieks, ko sagādā muļķīgi joki un vieglprātīga uzjautrināšanās, nav patiess prieks. Tas prieks, kas ir viens no Dieva gara augļiem, ir kaut kas tāds, ko Sātana pasaule nemaz nespēj piedāvāt. (Galatiešiem 5:22; Efeziešiem 5:3, 4.)
8. Kam kristieši mūsdienās dod priekšroku — raudāšanai vai smiekliem? Paskaidrojiet.
8 Redzot, kādā stāvoklī atrodas mūsdienu pasaule, mēs saprotam, ka tagad nav īstais laiks domāt tikai par smiešanos. Mēs nevaram dzīvot izpriecu dēļ un nedrīkstam pieļaut, ka izklaidēšanās mums kļūtu svarīgāka par garīgiem mērķiem. (Salīdzināt Salamana Mācītāja 7:2—4.) ”Kas šo pasauli lieto, [lai ir] kā tādi, kas to nelieto,” rakstīja apustulis Pāvils, ”jo šīs pasaules kārtība paiet.” (1. Korintiešiem 7:31, LB-65r.) Patiesie kristieši katru dienu dzīvo ar apziņu, cik nopietns ir pasaules stāvoklis. (Filipiešiem 4:8.)
Raud, tomēr ir laimīgi
9. Kāds bija cilvēku sabiedrības stāvoklis laikā pirms plūdiem, un kā toreizējie notikumi attiecas uz mums?
9 Cilvēki, kas dzīvoja pirms pasaules mēroga plūdiem, izturējās pret dzīvi nenopietni. Viņi turpināja savas ierastās gaitas un neraudāja, redzot, ka ”cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū”, viņi vienaldzīgi noskatījās, kā zeme kļuva ”pilna varas darbu”. (1. Mozus 6:5, 11.) Jēzus pieminēja slikto stāvokli pirms plūdiem un pravietoja, ka līdzīgi rīkosies cilvēki mūsu dienās. Viņš brīdināja: ”Kā tais dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:38, 39.)
10. Kas liecināja par to, ka Hagaja laikabiedri nesaprata, kas viņiem jādara Jehovas noliktajā laikā?
10 Laikā, kad dzīvoja Hagajs, — 1850 gadus pēc plūdiem — daudzi izraēlieši nepievērsa pienācīgu uzmanību garīgām lietām. Izraēlieši bija aizņemti ar savām darīšanām un nesaprata, ka galvenā uzmanība jāpievērš Jehovas pielūgsmei. Bībelē ir rakstīts: ””Šī tauta runā: Vēl nav pienācis laiks no jauna celt tā Kunga namu!” Un tad atskanēja tā Kunga vārds ar pravieša Hagaja starpniecību: ”Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu,” — saka tas Kungs Cebaots, — ”palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos!”” (Hagaja 1:1—5.)
11. Kādus jautājumus mēs varam sev uzdot?
11 Mūsdienās Jehova saviem lieciniekiem ir uzticējis pienākumus un devis privilēģijas, kas ir līdzīgas izraēliešu pienākumiem un privilēģijām Hagaja laikā, tāpēc arī mums nopietni jāpārdomā, kā mums ’klājas mūsu ceļos’. Vai mūs apbēdina tas, kādā stāvoklī atrodas pasaule un kādu negodu tas sagādā Dieva vārdam? Vai mums ir sāpīgi dzirdēt, kā cilvēki noliedz Dieva eksistenci, un noskatīties, kā viņi ignorē Dieva taisnīgos principus? Vai mūsu izjūtas ir tādas pašas, kādas bija cilvēkiem, kurus pirms 2500 gadiem parādībā redzēja Ecēhiēls? Mēs lasām, ko Jehova par viņiem sacīja cilvēkam ar rakstāmajiem rīkiem: ”Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.” (Ecēhiēla 9:4.)
12. Kā Ecēhiēla 9:5, 6 attiecas uz mūsdienu cilvēkiem?
12 Šo vārdu nozīme kļūst skaidra, kad mēs lasām, kādi norādījumi tika doti sešiem cilvēkiem ar graujamajiem ieročiem rokās: ”Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nesajūt nekādas līdzcietības, un nesaudzējiet arī jūs neviena. Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaiz[s]kariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar manu svētnīcu!” (Ecēhiēla 9:5, 6.) Lielās bēdas strauji tuvojas, un mēs varam izglābties vienīgi tad, ja atzīstam, ka laiks, kurā mēs dzīvojam, ir galvenokārt laiks raudāt.
13., 14. a) Kādus cilvēkus Jēzus nosauca par laimīgiem? b) Paskaidrojiet, kāpēc, jūsuprāt, šis apraksts atbilst Jehovas lieciniekiem.
13 Taču tas, ka Jehovas kalpi skumst par bēdīgo stāvokli, kādā atrodas pasaule, neliedz viņiem būt laimīgiem. Patiesībā viņi ir laimīgākie cilvēki pasaulē. Jēzus norādīja uz laimes pamatu, kad sacīja, ka laimīgi ir ’garā nabagi, tie, kam bēdas, lēnprātīgie, izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, žēlsirdīgie, sirdsšķīstie, miera nesēji, taisnības dēļ vajātie’. (Mateja 5:3—10.) Daudz pierādījumu liecina, ka no visām reliģiskajām organizācijām Jehovas lieciniekiem šis apraksts atbilst vislabāk.
14 It īpaši pēc patiesās pielūgsmes atjaunošanas 1919. gadā Jehovas laimīgajai tautai ir iemesls ”smieties”. Toreiz viņi izjuta tādu pašu prieku, kādu izjuta cilvēki, kas atgriezās no Babilonijas trimdas sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras: ”Kad tas Kungs atveda atpakaļ Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām kā tādi, kas sapņus redz. Tad mūsu mute bija pilna smieklu un mūsu mēle pilna gaviļu.. ..tas Kungs ir darījis lielas lietas, par to mēs priecājamies.” (Psalms 126:1—3.) Lai gan ir daudz iemeslu garīgam priekam, tomēr Jehovas liecinieki rīkojas saprātīgi un patur prātā, cik nopietns ir šis laiks. Kad būs izveidota jaunā pasaule un zemeslodes iedzīvotāji būs ’ieguvuši īsto dzīvību’, tad būs pienācis laiks uz mūžīgiem laikiem nomainīt asaras ar smiekliem. (1. Timotejam 6:19; Atklāsmes 21:3, 4.)
”Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties”
15. Kāpēc kristieši ir uzmanīgi, izvēloties draugus?
15 Kristieši ir uzmanīgi, izvēloties sev draugus. Viņi patur prātā Pāvila brīdinājumu: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Gudrais ķēniņš Salamans atzīmēja: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.)
16., 17. Kāds ir Jehovas liecinieku uzskats par draudzību un laulību, un kāpēc viņiem ir šāds uzskats?
16 Jehovas kalpi izvēlas draugus no to cilvēku vidus, kas mīl Jehovu un Jehovas taisnīgumu tāpat kā viņi. Jehovas kalpi labprāt pavada laiku ar tuviem draugiem, bet viņi nepiekrīt vaļīgajiem uzskatiem par draudzību starp vīrieti un sievieti, kādi mūsdienās ir populāri dažās zemēs. Jehovas liecinieki šādu draudzību uzskata nevis par nevainīgu izklaidēšanos, bet gan par nopietnu soli, kas tuvina cilvēkus laulībai un tiek sperts tikai tad, ja cilvēki ir fiziski, emocionāli un garīgi gatavi šim solim un ja Bībelē noteiktās normas viņiem neaizliedz stāties laulībā. (1. Korintiešiem 7:36, NW.)
17 Kāds varētu domāt, ka šāds uzskats par draudzību un laulību ir vecmodīgs. Bet Jehovas liecinieki nepadodas apkārtējo ietekmei draugu izvēlē un jautājumos, kas saistīti ar draudzēšanos un laulību. Viņi zina, ka ”gudrība attaisnojas ar saviem darbiem”. (Mateja 11:19.) Jehovam vienmēr ir taisnība, tāpēc viņi ņem vērā ieteikumu precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39; 2. Korintiešiem 6:14.) Jehovas kalpi nav pārsteidzīgi, stājoties laulībā, un neuzskata, ka varēs izšķirties vai dzīvot atsevišķi, ja izrādīsies, ka laulība nav izdevusies. Viņi veltī pietiekami daudz laika dzīvesbiedra izvēlei, jo zina, ka pēc apprecēšanās stājas spēkā Jehovas noteikts likums: ”Viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:6; Marka 10:9.)
18. Kas var kļūt par labu sākumu laimīgai laulībai?
18 Stājoties laulībā, divi cilvēki apņemas būt kopā visu mūžu, tāpēc laulībai jāgatavojas rūpīgi. Vīrietis noteikti cenšas atrast atbildi uz jautājumu: ”Vai viņa ir man piemērota?” Bet tikpat svarīgi ir jautājumi: ”Vai es esmu piemērots viņai? Vai es esmu nobriedis kristietis, kas varēs rūpēties par viņas garīgajām vajadzībām?” Gan no vīrieša, gan no sievietes, kas vēlas stāties laulībā, Jehova prasa, lai viņi būtu garīgi stipri cilvēki, kas varēs izveidot noturīgu, Dievam patīkamu laulību. Tūkstošiem precētu pāru var apliecināt, ka pilnas slodzes kalpošana ir lielisks pamats laimīgai laulībai, jo pilnas slodzes kalpošanā galvenā uzmanība tiek pievērsta došanai, nevis ņemšanai.
19. Kāpēc daļa kristiešu nav stājušies laulībā?
19 Daļa kristiešu ’atturas no apskaušanās’ tādā ziņā, ka nolemj neprecēties labās vēsts dēļ. (Salamans Mācītājs 3:5, NW.) Citi savukārt atliek precēšanos, jo jūt, ka nav sasnieguši tādu garīgo briedumu, kas ļautu veidot laulību. Mums jāatceras arī tie kristieši, kas alkst pēc tuvajām attiecībām un svētībām, ko dod laulība, bet nav atraduši sev dzīvesbiedru. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova priecājas, redzot šo kristiešu apņēmību nepārkāpt viņa noteiktos principus laulības dēļ. Un mēs rīkojamies pareizi, ja atzinīgi novērtējam šo kristiešu uzticību Dievam un atbalstām viņus, cik tas ir mūsu spēkos.
20. Kāpēc pat dzīvesbiedriem ir ”savs laiks atturēties no apskaušanās”?
20 Vai precētiem pāriem arī ir ”savs laiks atturēties no apskaušanās”? Jā, šie vārdi kaut kādā mēra var attiekties arī uz viņiem, jo Pāvils rakstīja: ”To, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.” (1. Korintiešiem 7:29.) Tas nozīmē, ka prieki un svētības, ko dod laulība, reizēm ir jāpakārto teokrātiskajiem pienākumiem. Saprātīga rīcība saskaņā ar šādu viedokli nepadara laulību nestabilu, gluži otrādi — laulība tiek stiprināta, jo abi dzīvesbiedri atgādina sev, ka Jehovam vienmēr ir galvenā vieta viņu laulībā. (Salamans Mācītājs 4:12.)
21. Kāpēc mēs nedrīkstam tiesāt laulātus pārus par viņu lēmumiem savas ģimenes veidošanā?
21 Daudzi precēti pāri, vēlēdamies darīt vairāk kalpošanā Dievam, ir nolēmuši, ka viņiem nebūs bērnu. Tas ir liels upuris, un Jehova noteikti svētīs viņu uzupurēšanos. Starp citu, Bībelē ir ieteikts palikt neprecētam labās vēsts dēļ, taču tajā nav tiešu norādījumu, ka šī paša iemesla dēļ nebūtu jādzemdē bērni. (Mateja 19:10—12; 1. Korintiešiem 7:38, NW; salīdzināt Mateja 24:19 un Lūkas 23:28—30.) Tāpēc dzīvesbiedriem pašiem jāpieņem lēmums, balstoties uz saviem uzskatiem un ņemot vērā savus dzīves apstākļus. Lai kāds būtu viņu lēmums, nevienam nav tiesību to kritizēt.
22. Kas mums jāzina?
22 ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” Ir arī ”savs laiks kaŗam un savs laiks mieram”. (Salamans Mācītājs 3:1, 8.) Nākamajā rakstā tiks paskaidrots, kāpēc mums jāzina, vai tagad ir laiks karam vai mieram.
Vai jūs varat paskaidrot?
◻ Kāpēc ir svarīgi zināt, ka visām lietām ”ir savs nolikts laiks”?
◻ Kāpēc mūsdienas galvenokārt ir ”laiks raudāt”?
◻ Kāpēc kristieši, kas ”raud”, tomēr ir laimīgi?
◻ Kā daļa kristiešu apliecina, ka viņi pašreizējo laiku uzskata par ’laiku, kad atturēties no apskaušanās’?
[Attēli 6., 7. lpp.]
Kaut arī kristieši ”raud” pasaulē valdošo apstākļu dēļ,
viņi tomēr ir laimīgākie cilvēki pasaulē
[Attēls 8. lpp.]
Pilnas slodzes kalpošana ir lielisks pamats laimīgai laulībai