Viņi pildīja Jehovas gribu
Marija izraugās ”labo daļu”
JĒZUS laikā rabīnu tradīcijas ierobežoja ebreju sievietes. Rabīni centās viņas atturēt no bauslības izzināšanas. Mišnā pat bija citēti šādi vārdi: ”Mācīt meitai bauslību ir tas pats, kas mācīt viņai netiklību.” (Sotah 3:4.)
Tāpēc pirmajā gadsimtā daudzām sievietēm Jūdejā nebija labas izglītības. ”Nav nekādu liecību par to, ka pirms Jēzus kalpošanas ebreju sievietēm jebkad bija ļauts būt par kāda ievērojama skolotāja māceklēm, vēl jo mazāk — ceļot kopā ar viņu vai mācīt kādu citu, izņemot bērnus,” bija atzīmēts izdevumā The Anchor Bible Dictionary. Vēl lielāks sieviešu noniecinājums izpaudās dažu reliģisko vadītāju izvirzītajā noteikumā, ka vīrietim neklājas sarunāties ar sievieti sabiedriskā vietā.
Jēzus tādus Dievam nepatīkamus uzskatus ignorēja. Viņš mācīja kā sievietes, tā vīriešus, un viņa sekotāji varēja būt gan vīrieši, gan sievietes. (Lūkas 8:1—3.) Kādu reizi Jēzus bija uzaicināts ciemos pie Martas un Marijas. (Lūkas 10:38.) Šīs abas sievietes bija Lācara māsas, bet viņi visi trīs — Jēzus mācekļi un tuvi viņa draugi. (Jāņa 11:5.) Ņemot vērā to, cik daudz cilvēku nāca mierināt Martu un Mariju, kad nomira Lācars, var domāt, ka šī ģimene bija sabiedrībā labi pazīstama. Lai kā arī būtu, tas, kas notika viņu mājā, kad Jēzus tur ciemojās, bija vērtīga pamācība ne tikai viņām, bet no tā varam mācīties arī mēs.
Marija mācās pie Jēzus kājām
Bez šaubām, Marta un Marija ļoti vēlējās pagādāt Jēzum bagātīgu mielastu, un, iespējams, viņas bija pietiekami pārtikušas, lai varētu to atļauties. (Salīdzināt Jāņa 12:1—3.) Taču, kad viņu viesis ieradās, Marija, ”apsēdusies pie tā Kunga kājām, klausījās viņa vārdos”. (Lūkas 10:39.) Nekādas cilvēku tradīcijas nekavēja Jēzu pamācīt šo patiesīgo sievieti, kas tik ļoti to vēlējās. Mēs varam iztēloties, ka Marija sēž Jēzus priekšā, kā parasti to darīja skolnieki, un ir pilnībā pievērsusies tam, ko māca viņas Kungs. (Salīdzināt 5. Mozus 33:3, LB-26; Apustuļu darbi 22:3.)
Turpretī Marta bija ”aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā viņu apkalpot”. Marta smagi nopūlējās, lai pagatavotu bagātīgu cienastu. Drīz viņa kļuva neapmierināta ar to, ka viņai atstāti visi darbi, bet viņas māsa tikmēr sēž Jēzum pie kājām. Tāpēc Marta pēkšņi pārtrauca Jēzu: ”Kungs, vai tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jele viņai, lai viņa man palīdz.” (Lūkas 10:40.)
Pats par sevi Martas lūgums nebija nepareizs. Tā kā gatavot maltīti vairākiem cilvēkiem ir grūts darbs, šo nastu nebūtu jāuzkrauj vienam cilvēkam. Tomēr Martas vārdi pamudināja Jēzu dot vērtīgu pamācību. ”Marta, Marta,” viņš teica, ”tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajaga, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” (Lūkas 10:41, 42.)
Jēzus nevēlējās teikt, ka Martai trūkst intereses par garīgiem jautājumiem. Gluži pretēji, viņš zināja, ka Marta ir dziļi dievbijīga sieviete.a Bez šaubām, tieši šīs īpašības mudināta, viņa ielūdza pie sevis mājās Jēzu. Tomēr ar šo padomu Jēzus norādīja, ka, rūpēdamās par mielastu, Marta palaiž garām neparastu izdevību saņemt zināšanas tieši no Dieva Dēla.
Tiesa, tā laika kultūra, iespējams, atbalstīja viedokli, ka sievietes vērtību vislabāk pierāda viņas prasme veikt mājas darbus. Bet Jēzus vārdi apliecināja, ka sievietes, tāpat kā vīrieši, varēja sēdēt Dieva Dēlam pie kājām un uzklausīt dzīvības vārdus. (Jāņa 4:7—15; Apustuļu darbi 5:14.) Ņemot to vērā, būtu bijis labāk, ja Marta sarūpētu tikai dažus ēdienus vai pat tikai vienu — tad viņai būtu iespēja sēdēt pie Kunga kājām un no viņa mācīties. (Salīdzināt Mateja 6:25.)
Ko mēs varam mācīties
Mūsdienās uz Jēzus aicinājumu ’ņemt dzīvības ūdeni bez maksas’ atsaucas kā vīrieši, tā arī sievietes. (Atklāsmes 22:17.) Mīlestības vadīti, daži, ļoti līdzīgi Martai, dara visu iespējamo, lai palīdzētu ticības biedriem. Viņi ir praktiski domājoši, izdarīgi cilvēki, un Jehova apsola viņus atalgot par darbiem, kurus viņi veic, mīlestības mudināti. (Ebrejiem 6:10; 13:16.) Citi varbūt vairāk līdzinās Marijai. Viņi ir atturīgi un mīl gremdēties pārdomās. Viņu dedzīgā vēlēšanās iedziļināties Dieva Rakstos palīdz viņiem stingri iesakņoties ticībā. (Efeziešiem 3:17—19.)
Gan vieni, gan otri ir ļoti nepieciešami kristiešu draudzē. Tomēr visiem vajadzētu ’izraudzīties labo daļu’ un galveno uzmanību pievērst garīgām vērtībām. Ja mēs pārliecināsimies par svarīgāko, mēs iegūsim Jehovas labvēlību un saņemsim viņa svētības. (Filipiešiem 1:9—11.)
[Zemsvītras piezīme]
a Par Martas garīgumu un stipro ticību liecina viņas saruna ar Jēzu pēc viņas brāļa Lācara nāves. Šajā reizē tieši Marta izrādīja lielāku vēlēšanos sastapt savu Kungu. (Jāņa 11:19—29.)