Neļaujiet dusmām kļūt par klupšanas akmeni

”TIKAI mieru.” ”Elpo dziļi.” ”Skaiti līdz desmit.” Varbūt arī jūs sakāt sev kaut ko tamlīdzīgu, kad jūtat augam iekšēju neapmierinātību. Daži, lai nomierinātos, iet pastaigāties. Šis un citi vienkārši paņēmieni palīdz apvaldīt dusmas un nesabojāt attiecības ar cilvēkiem.

Pēdējā laikā dažādi speciālisti ir izteikuši pretrunīgus viedokļus par to, vai dusmas nepieciešams apvaldīt, tāpēc daudzi cilvēki nezina, kā īsti rīkoties. Daži psihologi aizstāv uzskatu, ka vajag ļaut dusmām vaļu, ”ja tas palīdz justies labāk”. Bet ir arī speciālisti, kas brīdina, ka regulāri dusmu uzliesmojumi ir ”nopietnāks pāragras nāves izraisītājs nekā citi riska faktori, kā smēķēšana, augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis”. Dieva Rakstos ir dots nepārprotams padoms: ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Psalms 37:8.) Kāpēc Bībelē ir dots šāds tiešs norādījums?

Tas ir dots tāpēc, ka nekontrolētas jūtas noved pie nekontrolējamas rīcības. Par to liecina notikumi jau pašā cilvēces pastāvēšanas sākumā. Bībelē ir rakstīts: ”Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.” Kas ar viņu notika tālāk? Dusmas pārņēma Kainu savā varā tik spēcīgi, ka viņa sirds nocietinājās un viņš neuzklausīja Jehovas aicinājumu darīt labu. Neapvaldījis dusmas, Kains izdarīja ārkārtīgi smagu grēku — nogalināja savu brāli. (1. Mozus 4:3—8.)

Saulu, pirmo Izraēlas ķēniņu, pārņēma dusmas, kad viņš dzirdēja, kā tiek cildināts Dāvids. ”Sievas, dziedādamas un rakstā soļodamas, dziedāja un sacīja: ”Sauls ir nositis savu tūkstoti, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!” Tad Sauls ļoti sadusmojās, jo viņam šis teiciens nepatika.” Dusmu pārņemts, Sauls vairākkārt mēģināja nogalināt Dāvidu. Lai gan Dāvids piedāvāja atjaunot draudzību, Sauls nevēlējās izlīgt un nodibināt mierīgas attiecības ar Dāvidu. Ar laiku Sauls pilnībā zaudēja Jehovas labvēlību. (1. Samuēla 18:6—11; 19:9, 10; 24:2—22; Salamana Pamācības 6:34, 35.)

Cilvēks, kas ļauj vaļu dusmām, neizbēgami pasaka vai izdara kaut ko tādu, kas nodara sāpes apkārtējiem. (Salamana Pamācības 29:22.) Kaina un Saula dusmu pamatā bija skaudība. Bet dusmas mēdz rasties arī daudzu citu iemeslu dēļ. Par dzirksteli, kas izraisa dusmu uzliesmojumu, var kļūt nepelnīta kritika, apvainojums, domstarpības vai kāda cilvēka negodīga rīcība.

Domājot par Kainu un Saulu, var pamanīt, ka viena problēma bija viņiem abiem. Kains acīmredzot nedeva upuri, ticības mudināts. (Ebrejiem 11:4.) Savukārt Sauls zaudēja Dieva labvēlību un garu tāpēc, ka nepaklausīja Jehovas pavēlēm un pēc tam vēl centās attaisnot savu rīcību. Par abiem var teikt, ka viņiem nebija labu attiecību ar Jehovu.

Kā pretēju piemēru var minēt Dāvidu, kam bija iemesls dusmoties par to, kā Sauls izturējās pret viņu. Dāvids prata savaldīties. Viņš teica: ”Lai tas Kungs mani no tā pasargā, ka es ko nodaru savam pavēlniekam, tam, kas ir tā Kunga svaidīts.” Dāvids domāja par attiecībām ar Jehovu, un tas ietekmēja viņa izturēšanos pret Saulu. Viņš pazemīgi atstāja visu Jehovas ziņā. (1. Samuēla 24:7, 16.)

Ja cilvēks nesavalda dusmas, sekas var būt ļoti nopietnas. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Dusmojieties, bet negrēkojiet!” (Efeziešiem 4:26, JD.) Ir pilnīgi dabiski sadusmoties pamatota iemesla dēļ, taču vienmēr pastāv briesmas, ka dusmas var kļūt par klupšanas akmeni. Tāpēc mums jācenšas dusmas apvaldīt. Kas mums jādara, lai tās apvaldītu?

Galvenais, mums jāveido ciešas attiecības ar Jehovu. Viņš aicina mūs uzticēt viņam visu, kas ir mūsu sirdī un prātā. Uzticiet viņam savas raizes un lūdziet sirdsmieru, kas palīdzēs apvaldīt dusmas. (Salamana Pamācības 14:30.) Paturiet prātā, ka ”tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām”. (1. Pētera 3:12.)

Lūgšanas jums var palīdzēt un nodrošināt nepieciešamo vadību. Tās var būtiski ietekmēt jūsu attiecības ar citiem cilvēkiem. Atcerieties, kā Jehova ir izturējies pret jums. Kā teikts Svētajos rakstos, Jehova ”nedara mums pēc mūsu grēkiem”. (Psalms 103:10.) Mums ir jāmācās piedot, ”lai sātāns mūs nepieviltu”. (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Turklāt ar lūgšanām mēs atveram sirdi svētā gara vadībai, un svētais gars palīdz tikt galā ar negatīvām īpašībām, kas ir dziļi iesakņojušās mūsu personībā. Jehova labprāt dod mums mieru, kas ”ir augstāks par visu saprašanu”, un palīdz pārvarēt dusmas. (Filipiešiem 4:7.)

Tomēr ar lūgšanām vien nepietiek, jums arī regulāri jāiedziļinās Svētajos rakstos, lai jūs spētu ”saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts”. (Efeziešiem 5:17; Jēkaba 3:17.) Ja jums ir grūti savaldīt dusmas, centieties veidot pret dusmām tādu pašu attieksmi, kāda ir Jehovam. Pārlasiet Bībeles pantus, kuros ir runāts tieši par dusmu savaldīšanu.

Apustulis Pāvils atgādināja vēl kādu būtisku patiesību: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Domājiet vairāk par to, kā varat darīt labu citiem. Aktīva darbība citu labā palīdz veidot iejūtību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī mazina domstarpības, kas mēdz izraisīt dusmas.

Psalmu sacerētājs teica: ”Stiprini manus soļus ar savu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani! Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.” (Psalms 119:133, 165.) Šie vārdi noteikti var piepildīties arī jūsu dzīvē.

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

KO DARĪT, JA IR GRŪTI APVALDĪT DUSMAS

□ Lūdziet Jehovu. (Psalms 145:18.)

□ Katru dienu iedziļinieties Svētajos rakstos. (Psalms 119:133, 165.)

□ Centieties daudz darīt citu labā. (Galatiešiem 6:9, 10.)